Kad 26. martā Aleksandra* 81 gadu vecajam, nestaigājošajam tēvam paaugstinājās temperatūra un pasliktinājās pašsajūta, dēls izsauca “ātros”. Atbrauca, apskatīja sirdzēju, ieteica sazināties ar ģimenes ārstu. Pret vakaru tēvam kļuva vēl sliktāk. Temperatūra tuvojās 39 grādu atzīmei. Aleksandrs “ātros” izsauca vēlreiz. Brigāde nolēma pacientu nogādāt slimnīcā, jo bija aizdomas par pneimoniju.
Rīdzinieku aizveda nevis uz kādu no galvaspilsētas, bet Ogres rajona slimnīcu. Aleksandrs uzskata, ka tas maksāja viņa tēva dzīvību.Viņu slimnīcā ieveda ar plaušu karsoni, bet izveda ar “Covid-19” diagnozi. Pirms tam pacients bija kontaktējies tikai ar diviem cilvēkiem – dēlu un mazmeitu, kuriem abiem “Covid” testi izrādījās negatīvi. Pats no mājas iziet nevarēja. “Loģiski domājot, viņš varēja saslimt tikai divās vietās – vai nu ātrajos, vai slimnīcā,” uzskata dēls.
Tēva nāves izrakstā kā nāves cēlonis parādās pneimonija – un “Covid-19”. Infekcijas laiks – 17 dienas – sakrīt ar to, kad Aleksandra tēvu pārved no Ogres uz Latvijas Infektoloģijas centru (LIC). Arī slēdzienu parakstījusī LIC ārste dēlam esot teikusi, ka uzskata rajona slimnīcu par inficēšanās vietu (no sarunas ar “Re:Baltica” viņa pacienta privātuma aizsardzības dēļ atteicās, līdz ar to apgalvojumam nav otra, neatkarīga avota).
“Re:Baltica” rekonstruēja notikumu gaitu, kas rāda – lai gan valstiski sistēma bija skaidra un iestādes skaitījās gatavas, katrā posmā bija robi, kas beidzās ar cilvēka nāvi.
No Rīgas – uz Ogri
Lai arī slimajam bija vairākas kritiskās pazīmes – vecums, temperatūra, aizdomas par plaušu karsoni –, tobrīd pamata domāt par “Covid-19” īsti nebija. Kontaktpersonas nebija bijušas ārzemēs, slimais ar citiem “Covid-19” nēsātājiem saskarē nevarēja būt bijis.
Divas nedēļas pirms tam, 13. martā, veselības nozares vadība, sargājot Rīgas slimnīcu vietas smagākajiem “Covid-19” pacientiem, bija nolēmusi “vieglākos” novirzīt ārstēšanai zemāka profila slimnīcās. Rīgai tās bija Jūrmala, Jelgava un Ogre.
Kad Aleksandrs vaicāja “ātrajiem”, uz kuru no Rīgas slimnīcām tēvu vedīs, brigāde atbildēja, ka uz Ogri. Kādēļ šāds lēmums, “Re:Baltica” nav izdevies noskaidrot, jo, piemēram, Stradiņa slimnīcā šāda profila pacienti (vecāki par 60 gadiem, ar hronisku pneimoniju un citām kaitēm vidējā vai smagā stāvoklī) kopš marta vidus ir lielākā ar “ātrajiem” atvestā grupa.
Reģionālās slimnīcas par saviem katastrofu medicīnas plāniem atbild pašas – neviens tos centralizēti nekontrolē. Līdz ar to slimnieki pēc būtības nonāca loterijā – gadīsies labā, paveiksies, ja ne – nē.
Bez aizsarglīdzekļiem
Tobrīd Latvijā “Covid-19” infekcija plosījās jau trīs nedēļas. Taču bez aizsarglīdzekļiem uz izsaukumu ieradās gan ātrās palīdzības mediķi (vienam bija cimdi), gan tādi nebija redzami Ogres slimnīcas uzņemšanā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule “Re:Baltica” atzīst, ka 26. martā šāda situācija vēl bijusi iespējama. Dienu iepriekš Latvijā bija izsludināta pirmā iekšējā transmisija – pacienti ar nezināmu inficēšanās avotu. Pēc šīs dienas aizsarglīdzekļi bija jālieto katrā izsaukumā, arī tad, ja, piemēram, bērns durvīs ievēris pirkstu. No šī brīža mediķiem katrs slimnieks bija jāuzskata par potenciālu “Covid-19” nēsātāju (pirms tam par potenciālu pacientu uzskatīja tos, kam bija divas pazīmes – akūta elpceļu saslimšana un/vai pabūšana ārzemēs un kontakts ar slimnieku). Tāpēc bija gan jābrauc aizsarglīdzekļos, gan slimnīcām jābūt citam rīcības algoritmam. Taču informācija pie mediķiem varējusi nonākt ar nokavēšanos, atzīst L.Cipule.
“Algoritmi jāuzraksta, jāsaskaņo, jāapstiprina, jāizplata, un cilvēkiem ar tiem ir jāiepazīstas. Vienmēr būs tā, ka dienu vai divas vēl darbojas iepriekšējais algoritms ar zemākām prasībām,” viņa skaidro.
Kad Ogres slimnīcā ieveda Aleksandra tēvu, vienīgais uzņemšanas nodaļā redzamais aizsarglīdzeklis bija dezinfekcijas līdzekļa bundulis pie sienas. Kad dēls vakarā uz slimnīcu atveda zāles, kas tēvam regulāri jālieto, viņu sagaidīja personāls bez maskām, cimdiem vai spectērpiem. Nevienu no personāla aizsarglīdzekļos slimnieks neredzēja līdz 1.–2. aprīlim, kad beidzot “apkārt visi skafandros staigā”.
Pārpildītas kopējās palātas
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju nākamajā un aiznākamajā dienā pēc Aleksandra tēva hospitalizācijas Ogrē ieved divus pacientus, kuru “Covid-19” analīzes izrādās pozitīvas.
Tēvs Aleksandram teica, ka atvešanas vakarā viņu ievietoja pieciem cilvēkiem domātā kopējā palātā kā sesto. Kad “Covid-19” pozitīvo pacientu dēļ daļa no medicīniskā personāla aizgāja pašizolācijā, slimnieku pārvietoja uz citu kopēju palātu, kurā atkal gulēja vairāk cilvēku, nekā paredzēts.
Tas varētu liecināt, ka slimnīca jau ir pārpildīta, taču “Re:Baltica” nav informācijas, vai slimnīcas vadība par to kādu ir informējusi.Pozitīvas “Covid-19” analīzes 3. aprīlī – nedēļu pēc iestāšanās slimnīcā – konstatēja arī Aleksandra tēvam (lai gan slimības vēsturē parādās atzīme par tādu noņemšanu 26. martā, rezultātu tajā nav; līdz ar to vēlāk tiek noņemtas vēl divas). Slimnieku nekavējoties pārveda uz LIC.
Kāpēc tā notika?
Uz to atbildēt ir grūti, jo Ogres rajona slimnīcas vadītājs Dainis Širovs runāt atsakās. “Re:Baltica” ilgstoši centās viņu pierunāt intervijai – gan telefoniski, gan devās uz slimnīcu klātienē. Sākotnēji viņš telefonsarunā norādīja, ka ir apvainojies uz veselības ministri, ar viņu notiekot izrēķināšanās un viņš vēl domāšot, vai piekritīs sarunai. Taču vēlāk atsūtīja ziņu: “Atvainojos, bet es esmu pilnībā pa šīm četrām nedēļām saspringta darba izdedzis.”
Taču ne tik izdedzis, lai tajā pašā dienā sniegtu interviju “Ogres apriņķa ziņām”. “Situācija ir stabilizējusies, jo ir noticis tas, ka Nacionālais veselības dienests mūs ir apgādājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, jo iepriekš jau tie nebija dabūnami tādā kvantumā, kā mums viņi iet,” “Ogres apriņķa ziņām” saka D.Širovs. To pašu viņš ir apgalvojis aprīļa sākumā LTV raidījumā “Ļičnoje ģelo”.
Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga, kurai slimnīcas katru dienu atskaitās par pieejamajiem resursiem, apliecina, ka marta beigu datumos, par kuriem raksta “Re:Baltica”, Ogres slimnīcai gan maskas, gan respiratori bija. Sarunas laikā viņa atkārtoti atver dokumentu ar slimnīcas pašas sniegto informāciju – jā, ir gana. “Es nevaru pamatot, kāpēc viņi strādāja bez,” saka D.Heiberga.
Vai mazās slimnīcas vispār bija gatavas?
Atbilde ir – nē, un Ogre noteikti nē. Kopš ārkārtas situācijas sākuma Veselības inspekcija regulāri pārbauda Latvijas slimnīcas un secinājusi, ka 2. un 3. līmeņa slimnīcas “Covid-19” pacientu uzņemšanai nav gatavas (Ogre ir 3. līmenis). Lielākā problēma ir tieši personāls, kam trūkst informācijas, zināšanu un izpratnes, uzsver inspekcijas vadītāja Indra Dreika.
“Kad gatavojās šai “Covid” krīzei, tad jau netika mūsu viedoklis nemaz prasīts. Bija runa tikai par to, ka atslogos tās lielās slimnīcas ar parastiem pacientiem, un par nekādu “Covid” aizsardzību tur nebija runa,” “Ogres apriņķa ziņām” klāsta Širovs.
To apstrīd L.Cipule – kopš janvāra vidus slimnīcas gandrīz ik dienu saņem rekomendācijas, kā rīkoties: “Es varu apliecināt, ka neviena slimnīca nav aizmirsta, nevienai nav kaut kas neaizsūtīts vai viņi kaut ko varēja nezināt. Ne vienmēr kvalitatīvi tiek novadīta informācija iekšienē. Slimnīcas vadītājam ir jāpanāk, ka katra māsiņa uzņemšanā zina, ko viņai darīt. Tas ir ļoti sarežģīts process. Rekomendācijas mainās bieži, gandrīz katru dienu ir jauna informācija. Bet tāda izmēra slimnīcai kā Ogrē tam nevajadzētu sagādāt grūtības.”
Ogre un Jūrmala
Lai varētu salīdzināt ar Ogri, “Re:Baltica” izvēlējās otru slimnīcu, uz kurieni veda slimos rīdziniekus, – Jūrmalu.
Tās valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš saka – neesot bijis gluži tā, ka 13. martā kāds atbrauc un paskatās, vai slimnīca potenciālai “Covid-19” situācijai gatava. Taču ir pārliecināts, ka bija jābūt – slimnīcām ir katastrofu medicīnas plāni.
Jūrmalā marta beigās pacientus ar pneimoniju automātiski uzskatīja par augsta riska slimniekiem, ar viņiem strādāja aizsarglīdzekļos un viņus izolēja līdz analīžu rezultātu saņemšanai. “Mums ir totāla skrīnēšana. Visus pacientus, kurus stacionējam, liekam, kā mēs to esam nosaukuši, “Covid” nodaļā. Tā ir speciāli izveidota paaugstināta riska nodaļa ar desmit palātām, divām gultām katrā. Kā atved pacientu, liekam tur, nododam analīzes. Kad atnāk negatīvs rezultāts, pārvietojam uz attiecīgā profila nodaļu,” viņš stāsta.
Arī par resursu trūkumu E.Liepiņš nesūdzas: “Mums nav bijusi situācija, kad kaut kā trūktu. Janvārī jau saņēmām informāciju ka ir “Covid-19” un jāiepērk papildus. Bet arī bez tā jebkurā slimnīcā jābūt rezervēm. Varbūt ne aplami daudz, bet ir.”
Viņš atzīst, sākotnēji visa informācija uztverta nedaudz vieglprātīgi, šķita, ka vīruss ir kaut kas tāls, taču par informācijas trūkumu nesūdzas: “Janvāra beigās jau bija zināms, ka ir “Covid-19”. Tika nodota informācija, kas jādara, ja parādās, kādi aizsarglīdzekļi jālieto, kā jādiagnosticē, kam jāzvana un tā tālāk.”
Ogrē, pēc D.Širova teiktā, bijuši pieci “Covid-19” pacienti. Pašizolācijā aizgāja vismaz 27 medicīnas darbinieki (neviens gan neesot saslimis). Jūrmalā bija divi pacienti, karantīna ārstiem nebija ne brīdi.
Jau ir viena pārbaude
Šis nav pirmais pandēmijas laikā uzpeldējušais problemātiskais gadījums Ogrē. Veselības inspekcija veic pārbaudi par mēģinājumu diagnosticēt “Covid-19” pretēji noteiktajai kārtībai.
Izklāstot īsi – pretēji Veselības ministrijas ieteikumiem, Ogres rajona slimnīca bija iepirkusi neatzītus “Covid-19” eksprestestus (valsts testus visiem slimnīcās nogādātajiem veic tikai kopš 24. aprīļa). Aizliegts eksprestests nebija, taču visas slimnīcas informētas, ka “mūsu epidemiologi kategoriski neiesaka”, “Re:Baltica” skaidroja Veselības ministrijā. Līdz ar to teorētiski Ogres slimnīca tos izmantot varēja, bet uz savu risku. Uzņēmums “DC Solutions”, no kura Ogres slimnīca testus iegādājās, izteicies, ka tos nopirkusi vēl viena Latvijas medicīnas iestāde, bet nosaukt atteicies (“Re:Baltica” apzvanīja teju visas Latvijas slimnīcas – tās apgalvo, ka eksprestestus pirkušas nav; nozares pārstāvji gan min, ka pēc Ogres skandāla neviens neatzīsies).
16. martā Ogres rajona slimnīcā ieveda pacienti, kuras eksprestests uzrādīja pozitīvu rezultātu. Viņa bija izsaukusi “ātros” pati – pneimonija, daudz hronisku saslimšanu. Slimnīcā sieviete pavadīja deviņas desmit stundas, kamēr, pamatojoties uz eksprestesta rezultātiem, tās vadība visiem spēkiem centās panākt viņas pārvešanu uz LIC. Zvanīja, kur varēja, ieskaitot pašvaldības vadību un veselības ministri. “Kad slimnīcā ievestajai pacientei veiktais “Covid-19” tests izrādījās pozitīvs, Širova kungs telefoniski mani informēja par šo faktu. Es nekavējoties mēģināju sazināties ar Viņķeles kundzi, diemžēl neizdevās,” ogrenet.lv atklāja domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA).
Pārvešanu ap pulksten 23 izdevās panākt. “Dzirdēju sarunu ar operatīvās vadības centra dežūrārstu. Viņi prezentēja, ka tā ir “Covid-19” paciente un ka viņiem ir pierādījumi, neminot, ka veikuši neakceptētu testu. Pieteica, ka ir pozitīvs “Covid-19” tests, jāpārved pacients. Lai gan faktiski šīs diagnozes nebija,” saka L.Cipule. D.Širovs domes sēdē sacīja, ka sieviete pārvesta uz LIC un “bija pagalam”. LIC veiktais tests parādīja, ka “Covid-19” viņai nav.
Taču šai laikā slimnīcas darbs bija apgrūtināts, jo tā līdz rītam apturēja darbu, neuzņēma jaunus pacientus, nosūtīja pašizolācijā mediķus. Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka “Ogres slimnīcas vadītājs ir atbildīgs par to, ka, izmantojot testu, kas nav akceptēts, viņi ir radījuši pietiekami lielu haosu, jo, labu gribot, šī pozitīvā eksprestesta rezultāta dēļ bija karantīnējuši nodaļas un visu, kas no tā izriet”.
20. martā Veselības inspekcijas darbinieki ieradās Ogrē veikt pārbaudi, kur sastapās ar kareivīgi noskaņotu slimnīcas vadību, kas pārmeta darba traucēšanu. Domes sēdē 31. martā D.Širovs, kas vienlaikus ir arī deputāts, sūdzējās, ka, “lai aizbāztu muti, mums uzreiz atsūtīja komisiju. Prasa vēl tagad sagatavot uz 130 lapām tur visādus jautājumus (..). Kad nevarēja ar visiem iepazīties, teica, ka atbrauks vēl lielākā sastāvā. Teicu: laipni lūdzam, jūs tādi patīkami cilvēki, mēs vienmēr priecāsimies, kad kāds šajā grūtajā brīdī vēl traucē darbu”. Tagad gan viedoklis mainījies – 16. aprīlī dokumenti atsūtīti un slimnīca informējusi par gatavību sadarboties. Pārbaude vēl nav beigusies, taču, kā norāda inspekcija, “konstatētās nepilnības saistītas ar to, ka slimnīca nebija gatava uzņemt “Covid-19” pacientus”.
Nebeidzamais haoss
Aleksandra tēva gadījumā haoss valdīja ne tikai medicīnas aprūpē. Gandrīz katru dienu, kopš slimnieku no Ogres pārveda uz LIC, Aleksandram zvanīja no Valsts policijas, Slimību profilakses un kontroles centra un Rīgas pašvaldības policijas. Visi zvanītāji bija pārliecināti, ka runā ar viņa tēvu, jo viņš dokumentos parādās kā izrakstīts no Ogres slimnīcas, lūdza pienākt pie loga un pamāt, lai pierādītu, ka pašizolējies. Katram zvanītājam Aleksandrs paskaidroja, ka tēvs ir LIC, un lūdza izdarīt attiecīgu ierakstu datubāzē. Visi, izņemot pēdējo policisti, solījās to izdarīt. Nākamajā dienā – atkal zvans, jo darbā cits policists.
“Tēvs ļoti negribēja uz slimnīcu, lūdza: nevajag. Bet es palīdzēju ātrajiem ar nestuvēm viņu nogādāt līdz mašīnai. Sanāk, ka es burtiski pats savām rokām viņu aizsūtīju uz Ogri. Vēl atceros tā brīža sajūtas, par kurām man tagad ir netīras sirdsapziņas sajūta. Toreiz bija tāds nevis atvieglojums, bet mierinājums: tagad par tēvu parūpēsies cilvēki, kuri krietni labāk nekā es saprot, kā glābt viņa dzīvību. Ātrajos pie mājas es arī viņu redzēju pēdējo reizi – abās slimnīcās bija karantīna, iekšā nelaida,” saka Aleksandrs.
21. aprīļa vakarā viņa tēvs slimnīcā nomira. Aleksandrs no viņa pat nevarēja atvadīties, jo “Covid-19” upurus glabā slēgtos zārkos.Oficiālajā statistikā Aleksandra tēvs parādās kā cilvēks, kura inficēšanās avots “joprojām tiek meklēts”.
* Pēc personas lūguma viņa identitāte netiek atklāta, bet redakcijai ir zināma.
