Kāpēc pazuda Stefānija Meilere
Man ļoti patika pirms vairākiem gadiem izdotās Žoela Dikēra grāmatas “Patiesība par Harija Kebēra lietu” un “Baltimori”, īpaši pēdējā. Tāpēc, kad ieraudzīju grāmatnīcā viņa jauno romānu “Stefānijas Meileres pazušana”, man bija pilnīgi skaidrs, ka to vēlos iegādāties.
Romāna sižeta pamatā ir notikumi, kas risinājušies 1994. gada 30. jūlijā, kad nelielu, klusu kūrortpilsētu Orfeju Ņujorkas štatā satricina šaušalīgs noziegums – pilsētas mēru un viņa ģimeni nogalina pašu mājā. Vienlaikus tiek nošauta arī kāda garāmgājēja, nozieguma nejauša lieciniece. Izmeklēšanu uztic diviem jauniem policistiem – Džesem Rozenbergam un Derekam Skotam. Būdami ambiciozi un neatlaidīgi, viņi spēj izskaitļot slepkavu un iegūt neapgāžamus pierādījumus, tā izpelnoties augstākās priekšniecības atzinību un pat apbalvojumu. Sižets turpinās pēc divdesmit gadiem, 2014. gada vasarā, – žurnāliste Stefānija Meilere paziņo, ka policisti toreiz nav notvēruši īsto vainīgo. Un tad jaunā sieviete pazūd mīklainos apstākļos… Abi toreiz izmeklēšanu vadījušie policisti atkal ķeras pie darba, lai noskaidrotu, kas atgadījies ar Stefāniju Meileri un ko viņa atklājusi. Un galvenokārt, lai noskaidrotu, kas tad patiesībā noticis Orfejā 1994. gada 30. jūlijā un vai iespējams, ka viņi par vainīgo uzskatījušu patiesībā nevainīgu cilvēku.
“Pamanījis pie bufetes galda savu bijušo pārinieku Dereku Skotu, kurš tagad nīka administratīvajā nodaļā, es steidzos viņam piebiedroties un parādīju avīzes izgriezumu. – Tev joprojām ir tā pati vecā sejas izteiksme, Džese, – viņš smaidot sacīja, ar interesi aplūkojis senā avīžraksta kopiju. – Ko tā sieviete no tevis gribēja? Viņa ir žurnāliste. Viņa domā, ka 1994. gadā esam nošāvuši greizi. Apgalvo, ka izmeklēšana novirzījusies sāņus un mēs esot kļūdījušies ar vainīgo. – Ko? – Dereks norīstījās. – Bet tās taču ir galīgas muļķības. Ko īsti viņa teica? – Ka atbilde bijusi tieši mūsu acu priekšā un mēs to neesot pamanījuši.”
Kā jau nojaušams pēc ieskicētās sižeta līnijas, “Stefānijas Meileres pazušana” ir notikumiem bagāts un kriminālām intrigām piesātināts romāns. Tiesa, salīdzinot rakstnieka darbus, “Baltimori” tomēr šķita daudzšķautņaināks romāns, kurā kriminālā intriga brīžam atkāpās otrajā plānā aiz Goldmenu ģimenes sāgas – savstarpējo attiecību, atmiņu un romāna varoņu raksturu aprakstiem. Lai arī “Stefānijas Meileres pazušanā” netrūkst varoņu savstarpējo attiecību attēlojuma, te notikumu dalībnieki vairāk izjūtami kā konkrēti iesaistītie nozieguma gaitā. Taču tas nav ne labi, ne slikti, vienkārši – citādi. Būtu arī dīvaini un noteikti ne pārāk aizraujoši, ja visi viena rakstnieka darbi būtu vienādā stilā rakstīti.
Lai gan Žoels Dikērs ir šveicietis, viņa romānu darbība risinās Amerikas Savienotajās Valstīs. 1985. gadā dzimušais rakstnieks par saviem darbiem saņēmis daudzas balvas. Pēc romāna “Patiesība par Harija Kebēra lietu” motīviem arī uzņemts desmit sēriju televīzijas seriāls.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
