Lai gan vairums Latvijas iedzīvotāju globālās pandēmijas dēļ paliek mājās, ir cilvēki, kuriem darbi neapstājas – vieni no tiem ir medicīnas darbinieki. Sarunā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Auces brigādes darbiniekiem “Ziņas” gūst ieskatu, kas mainījies mediķu ikdienā saistībā ar “Covid-19” krīzi un kā darbi ritējuši līdz šim.
Kopš koronavīrusa ienākšanas Latvijā neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā strādājošo darbā galvenokārt palielinājusies piesardzība, taču mediķi atzīst, ka dezinfekcijas pasākumi ir jau atstrādāts ieradums arī pirms šī vīrusa izplatības: “Mašīnu dezinficējām arī pirms tam, tagad darām to biežāk. Esam kļuvuši piesardzīgāki – mums ir maskas, aizsargs sejai,” stāsta NMPD Auces brigādes vadītāja Kristīne Kronberga.
“Mēs nekad nezinām, ko vedam, bieži vien šī vīrusa pārnēsātājiem nav simptomu. Arī strādājot ar cimdiem, ir vairāk jāuzmanās – pirms un pēc to novilkšanas roku dezinfekcija ir obligāta,” stāsta brigādes šoferis Toms Streistermanis.
“Intensīvi aizsargtērpos un respiratoros strādājot, ir izjūtams diskomforts, taču apzināmies, ka tāds ir mūsu darbs,” atzīst viena no brigādes vadītājām Inese Jakuboviča. “Aizsargbrilles aizsvīdušas, un, kontaktējoties ar kolēģiem, dažkārt ir grūti dzirdēt, ko otrs saka. Mēs sākam gandrīz telepātiski strādāt,” smejas Inese.
“Respiratorā uzkāpjot uz otro stāvu, ir sajūta, ka nevar ievilkt gaisu. Un tas ir tikai otrais stāvs,” piebilst ārsta palīdze Sanita Pumpure.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde Aucē jau ir vismaz kopš padomju laikiem. Kādreiz dienests bijis pievienots pie slimnīcas – kur ir slimnīca, tur arī neatliekamā palīdzība, zina stāstīt šoferis Toms. Arī paši mediķi ir pieredzējuši savā darbā – sertificētas ārsta palīdzes brigādes vadītājas K.Kronberga un I.Jakuboviča NMPD strādā jau septiņpadsmito gadu, taču medicīnā vēl ilgāk. Sanita Pumpure ātrajā palīdzībā ir septīto gadu, šoferis T.Streistermanis – astoņus gadus.
Brigādes vadītāja K.Kronberga skaidro, ka viens izsaukums var aizņemt no 15 minūtēm līdz pat stundai – viss atkarīgs no izsaukuma motīva. Ja pacients jāved uz Rīgu, tad turp un atpakaļ var sanākt līdz pat četrām stundām.
Auces NMPD mediķi vērtē, ka cilvēki “Covid-19” krīzes laikā ir kļuvuši piesardzīgāki. “Dažkārt, kad ierodamies, viņi mūs jau sagaida maskās,” stāsta šoferis Toms.
“Hroniskie pacienti neatliekamo medicīnisko palīdzību tagad sauc retāk. Gadījumos, kad slimības ir smagākas, cilvēki, iespējams, vairāk apdomā, vai vajag saukt mediķus. Daži prasa, vai mēs viņus neaplipināsim,” stāsta Kristīne.
Robežas, kādās tiek veikti izsaukumi, jau sen nepastāv, stāsta I.Jakuboviča: “Agrāk bija Auces novads, tagad braucam turp, kur esam vistuvākā brīvā brigāde. Piemēram, ja izsaukums ir Saldū un tur esošās brigādes aizņemtas, tad braucam mēs.” NMPD Auces brigāde ir sniegusi palīdzību arī Vecrīgā vai Getliņos.
Vaicāti, vai mediķi izjūt risku savai veselībai, dodoties pie iespējamiem “Covid-19” slimniekiem, viņi atzīst, ka vienkārši dara savu darbu: “Mēs esam apģērbuši spectērpu, uzlikuši respiratoru, aizsargekrānu sejai un uzvilkuši divus pārus cimdu. Pēc tam visu dezinficējam, tai skaitā mašīnu,” atklāj sertificēta ārsta palīdze K.Kronberga.
I.Jakuboviča stāsta, ka divu metru distance, bieža roku mazgāšana arī neizpaliek un šīs darbības jau kļuvušas par ikdienu. “Pašā pamatā jau nekas nemainās – mēs darām savu darbu. Tā ir ikdiena, un jāsaprot, kur mēs strādājam,” papildina brigādes šoferis T.Streistermanis.
Mediķi teic, ka ir daudz citu infekciju slimību, kas teorētiski var apdraudēt, un jaunais koronavīruss ir tikai viens no tiem. “Mums katrs izsaukums ir kā mazs risks, gan pirms tam, gan tagad. Tāda ir šī darba specifika,” atzīst K.Kronberga.
Uz visiem izsaukumiem NMPD brigāde brauc atbilstoši sagatavoti: “Mums ir izstrādāts algoritms, pēc kā vadāmies. Atkarībā no izsaukuma pielāgojam ekipējumu. Pilnos aizsargtērpus velkam, kad ir zināms, ka cilvēkam ir saslimšana vai aizdomas par to. Citos gadījumos aizsarglīdzekļi ir respirators, maska un cimdi,” stāsta viena no brigādes vadītājām I.Jakuboviča.
Saistībā ar “Covid-19” piemaksas mediķiem variē no pieciem līdz pat 50 procentiem. Mediķi zina stāstīt, ka tās ir atkarīgas no tā, cik daudz medicīnas darbinieki bijuši kontaktā ar koronavīrusa slimniekiem. Auces NMPD brigāde atzīst, ka, braucot izsaukumos, nezina, vai pacients ir inficēts ar “Covid-19”. “Mēs saņēmām piecu procentu piemaksu,” stāsta mediķi.
NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Dmitrijs Sergejevs skaidro, ka Zemgales novadā speciālas “Covid-19” brigādes ir paredzētas analīžu ņemšanai sociālās aprūpes centros un pansionātos. Brigādes ir vairākas un strādā konkrētos laikos.
“Mēs, protams, distancējamies no apkārtējiem ārpus ģimenes, tieši tā, kā valstī noteikts,” par pašizolāciju un komunikāciju ar tuviniekiem teic K.Kronberga. Savukārt S.Pumpure atzīst, ka tāpat ir jābrauc pie vīra vecākiem, taču fiziskā distancēšanās tiek ievērota.
“Esmu novērojis, ka cilvēki biežāk velk maskas, piemēram, ejot uz veikalu. Vismaz Dobelē. Maska ir jāmāk pareizi lietot un pēc tam novilkt, tas pats attiecas uz cimdiem,” par novērojumiem sabiedrībā stāsta Toms. “Maskas obligātas ir tiem cilvēkiem, kuri ir slimi. Tāpat tās jāvelk mediķiem, piemēram, mums, vai tiem, kas strādā slimnīcās, ir kontaktā ar saslimušajiem,” min Inese. “Ir cilvēki, kas mums jautā padomu, kā pareizāk rīkoties saistībā ar “Covid-19”, un interesējas, kā mēs jūtamies. Mazpilsētā, šeit Aucē, mūs atpazīst. Varbūt mēs visus neatceramies, bet vietējie mūs vairāk vai mazāk zina. Tautas modrā acs neguļ.”
