Rozā krāsā mēdz būt ne tikai leļļu mājas, bet arī bišu stropi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Dārzkopības un apiloģijas nodaļā. Kamēr bitēm bija ziemas miegs, informācijas tehnoloģiju pētnieki nesnauda un attālināti vāca datus par izmaiņām stropos. Viņu programmētās monitoringa sistēmas izmanto Indonēzijas un Etiopijas biškopji, bet tehnoloģiju prototipus pētnieki testē tepat Jelgavā.
Tas viss notiek projektā “Starptautiskā partnerība uz inovācijās bāzētiem pārvaldības pakalpojumiem viedajā biškopībā” jeb SAMS (International Partnership on Innovation in Smart Apiculture Management Services).
Jau no 2018. gada LLU zinātnieki piedalās starptautiskā “Apvārsnis 2020” projektā SAMS, kura mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību starp Eiropas Savienības un jaunattīstības valstīm Etiopiju un Indonēziju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, koncentrējoties uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, konkrēti – uz precīzo biškopību.
Precīzā biškopība, kā to definējis LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes vadošais pētnieks inženierzinātņu doktors Aleksejs Zacepins savā promocijas darbā, ir “dravas vadības stratēģija, balstoties uz individuālas bišu saimes uzraudzību, ar mērķi minimizēt bišu saimes resursu patēriņu un maksimizēt bišu produktivitāti”. Lai veiksmīgi realizētu precīzo biškopību, ir nepieciešams ieviest bišu saimju uzraudzības sistēmas, ar kuru palīdzību tiks nodrošināta datu par bišu saimēm attālināta savākšana.
Eiropā bišu uzraudzības sistēmas ir diezgan attīstītas un plaši izmantotas, bet Etiopijā un Indonēzijā tas ir kas jauns. Projekta dalībnieki cenšas uzlabot bišu saimju pārvaldības risinājumus minētajās valstīs, sākot ar pamata bišu turēšanas jautājumiem un beidzot ar automatizēto sistēmu izstrādi un ieviešanu.
A.Zacepins stāsta, ka projektā ir astoņi partneri un vadošais partneris ir GIZ (Deutsche gesellschaft fur internationale zusammenarbeit) no Vācijas.
Latvijas kā partnera viens no projekta uzdevumiem ir izstrādāt tīmekļa datu noliktavas sistēmu, kas ļaus atspoguļot datus no bišu saimju uzraudzības sistēmas un arī ieviest datu analīzes moduļus, kas palīdzēs identificēt bišu saimes attīstības stāvokļus. Bišu saimes stāvokļu atpazīšanai var izmantot dažādus parametrus, bet projektā tiek strādāts galvenokārt ar svara un temperatūras mērījumiem. Pēc temperatūras datiem var secināt par bišu saimes bojāeju, spietošanu un perošanu, bet pēc svara datiem viegli iespējams secināt par nektāra vākšanas intensitāti. Datu noliktavas priekšrocība ir tāda, ka pie tās var pieslēgt ne tikai projektā izstrādātu aparatūru, bet arī citas uzraudzības sistēmas.
Būtisks ir arī sistēmas ekonomiskais aspekts, jo biškopji Etiopijā un Indonēzijā nevēlas ieguldīt daudz līdzekļu automatizētā uzraudzībā, tāpēc tiek strādāts pie dažādām sistēmas konfigurācijām, piedāvājot elastīgu funkcionalitāti, balstoties uz lietotāju prasībām un vajadzībām, skaidro A.Zacepins.
