“SIA “Worming” ,kas pieder Maratam Upeniekam un viņa māsai ,tika izveidots 2012. gadā kā ģimenes uzņēmums , piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kā arī ieguldot īpašnieku personīgos līdzekļus,” vadājot mūs pa ražotni Vītiņos, netālu no Auces, stāsta uzņēmuma pārstāve Iveta Vjatere. Uzņēmums darbojās divus gadus, ražoja slieku biohumusu un pat eksportēja to uz Maroku. Diemžēl nauda par eksportēto produkciju tiek gaidīta vēl joprojām…
Atdzimst no “snaudas režīma”
No 2014. līdz 2019. gadam “Worming” pastāvēja tādā kā snaudas režīmā – padomju laika fermas ēkās joprojām mitinājās Kalifornijas sarkanās sliekas un darīja savu darbu – pārstrādāja kūtsmēslus, ražojot sliekkompostu jeb slieku biohumusu, bet noliktavā krājās gatavās produkcijas kalni.
Kalifornijas sarkanās hibrīdsliekas ir pagājušā gadsimta 50. gados speciāli izveidots hibrīds. Tas ir spējīgs diennakts laikā pārstrādāt organisko substrātu, kas līdzvērtīgs paša svaram, un vairoties desmit reizes ātrāk nekā savvaļā mītošās sugas,tādēļ šīs sliekas plaši izmanto, lai pārstrādātu organiskos substrātus un iegūtu vermikompostu, kas ir augstvērtīgs bioloģiskais mēslojums augu kultūrām un veicina augsnes auglību.
Tad “Worming” īpašnieks piedāvāja uzņēmuma vadību uzņemties Ivetai Vjaterei, jaunai sievietei ar izglītību un zinātniskajiem grādiem uzņēmējdarbības vadībā un pārvaldībā. “Ja gribi, nāc, uzņemies vadību, atdzīvini!” viņš sacījis. Iveta, saprotot, ka šādu piedāvājumu var saņemt tikai vienreiz dzīvē, piekritusi mēģināt un ieguldīt savu laiku un idejas. I.Vjatere strādā Dobeles novada pašvaldībā, kur viņa organizē veselības projektus, bet savu iesaistīšanos biohumusa ražotnes vadīšanā dēvē par hobiju. Jau pagājis gads, uzņēmumam pamazām atgūstot otro elpu.
Šajā laikā nokārtota Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļauja biohumusa tirdzniecībai, kas apliecina, ka “Worming” ražotais produkts ir cilvēkam nekaitīgs, tajā nav kaitēkļu un patogēnu mikroorganismu, tas atbilst ES regulām un Ministru kabineta noteikumiem. Produkts jāreģistrē arī Valsts augu aizsardzības dienestā.
“Worm” tulkojumā no angļu valodas nozīmē “tārps”, bet tā kā “worming” ir darbības vārds, tad tā burtiskais tulkojums ir “ielīst, iespiesties”. SIA “Worming” koši dzelteno logo rotā smaidīga slieka. Iveta gan stāsta, ka uzņēmuma mārketings un produkta iepakojuma dizains vēl atrodas izstrādes sākumposmā, bet patlaban aktīvi, rīkojot konkursus, pircēju piesaistei tiek izmantoti sociālie tīkli. Pirmajā konkursā piedalījās ap 5000 cilvēku.
Labvēlīgi ietekmē augus un augsni
“Mūsu ražotnē tiek veikts pilns biohumusa ražošanas cikls – kūtsmēslu kompostēšana, biohumusa ražošana un pēcapstrāde. Tiek izmantotas tikai vietējās izejvielas,” SIA “Worming” vēsta ierakstā sociālajā tīklā “Facebook”.
Savukārt biohumusa labvēlīgā ietekme izpaužas šādi: tas atveseļo, bagātina augsni un uzlabo tās struktūru; ir bagāts ar humusvielām, kas ir labvēlīga vide vajadzīgajiem mikrobiem; mikroelementu un makroelementu daudzveidība tajā ir augiem viegli pieejamās formās; tas stimulē augu augšanu un palīdz tiem tikt galā ar slimībām; samazina ikgadējās dārza uzturēšanas izmaksas, rūpējas par dabu un vidi; palielina dīgtspēju par 11 – 24 procentiem, salīdzinot dīgļus, ja neizmanto humusu; palielina ražību par 15 – 25 procentiem; ražu iegūst līdz divām nedēļām ātrāk, salīdzinot, ja humuss netiek izmantots.
Izmantojot “Worming” biohumusu, sēklas dīgst divas līdz trīs dienas, nevis septiņas līdz astoņas dienas, stādījumu izdzīvošanas koeficients palielinās par 80 – 90 procentiem, bet raža palielinās no 50 līdz 200 procentiem.
Daudz cilvēku no sava mazdārziņa vai siltumnīcas ierīkošanas attur doma, ka saimniekošanas procesā nebūs iespēju izvairīties no ķīmisko elementu izmantošanas. Augsnes bagātināšana ar biohumusu samazinās dārza uzturēšanas izmaksas un atvieglos saimniekošanu absolūti dabīgā un videi draudzīgā veidā: stimulējot augu augšanu, palielinot ražību, uzlabojot augsnes bioloģiskās īpašības, kā arī samazinot slimību un kaitēkļu risku.
Biohumuss uzlabo un veicina augsnes kā neatkarīgas un sevi atjaunojošas dzīvas bioloģiskās sistēmas darbību, padara augsnes struktūru raupjāku, padarot kultivēšanu vieglāku un novēršot augsnes plaisāšanu, palielina augsnes auglību – optimizē saglabātā mitruma, siltuma un gaisa daudzumu un samazina vēja un ūdens izraisītu eroziju.
Uzturvielas izdalās lēnām – tās paliek augsnē līdz pieciem gadiem, un nepastāv pārmērīgas mēslošanas risks. Biohumuss uzlabo augu spēju absorbēt barības vielas. Efekts gadu gaitā pastiprinās līdz ar biohumusa uzkrāšanos augsnē. Tas paātrina augu augšanu un to nogatavošanos līdz divām nedēļām agrāk, salīdzinot ar augiem, kas nav apstrādāti ar biohumusu. Tiek uzlabota produktu kvalitāte – vitamīnu saturs augļos un dārzeņos tiek palielināts līdz 45 procentiem, un nitrātu saturs tiek samazināts līdz 55 reizēm. Tā savu produktu apraksta SIA “Worming”.
Biohumuss ir safasēts un pārdošanai tiek piedāvāts dažāda lieluma iepakojumos – trīs litru, desmit litru, 20 litru, 50 litru un viena kubikmetra.
Stāstot par biohumusa ražošanas procesu, I.Vjatere uzsver, ka sarežģītākā tajā ir karsēšana. Lai slieku pārstrādāto biohumusu varētu realizēt Latvijas tirgū, tas jāizkarsē 60 grādu temperatūrā, bet, lai varētu eksportēt – 70 grādu temperatūrā. Karsēšana nepieciešama, lai iznīcinātu kaitīgās baktērijas un nezāļu sēklas.
Viss sākas ar kūtsmēsliem
Ražošanas process sākas ar izejvielu – kūtsmēslu – iegādi. I.Vjatere stāsta, ka uzņēmums liellopu kūtsmēslus iegādājas tikai no vietējām saimniecībām un nākotnē plāno sadarboties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”.
Kūtsmēsli ārpusē pie fermas ēkas tiek sakrauti stirpās un pārsegti ar melno plēvi. Katrai stirpai ir noteikts augstums un platums – tās nedrīkst būt augstākas par 1,5 metriem un platākas par trim metriem. Katra kaudze apzīmēta ar numuru. Zem plēves norit kompostēšanas process – tiek sagatavota barība sliekām. Tai jābūt bez vircas un urīnskābes, stikliem, plēves un citiem piemaisījumiem.
Procesa laikā kaudzēs notiek temperatūras mērīšana. Katrā stirpā to mēra sešās vietās – gan vidū, gan malās, 30 – 35 centimetru dziļumā ievietojot termometru. Temperatūras mērīšanai izstrādāts īpašs grafiks. Atkarībā no temperatūras rādītājiem izvērtē, kad kaudzes ir jāpārmaisa, lai kompostēšanās noritētu vienmērīgi. Kaudzes ir jāpārjauc četras reizes. Stirpas ar mazo traktoriņu pārmaisa Jānis Zeltiņš – uzņēmuma darbinieks, kuru Iveta dēvē par ražošanas tehnologu, visa procesa uzraudzītāju un pārzinātāju. Viņš uzņēmumā strādā no pašiem tā pirmsākumiem.
Viss kompostēšanās process norisinās divus līdz četrus mēnešus. Protams, vasarā to paātrina saule un melnā plēve,lai gan plēvi var bojāt gan karstums, gan putni, gan lietus un vējš. Pēc tam komposts tiek ievests kūts ēkas priekštelpā un tur turēts vēl divus mēnešus. Komposta mitrums tiek noteikts ar roku, tajā vēl ir manāmi nesadalījušies gabali.
Jābaro sliekām un jākarsē
Nākamais process – komposts tiek iekrauts ķerrā un ievests tālāk kūts ēkā, kur uz gludi betonētas grīdas atkal tiek likts stirpās, lai ar to barotu sliekas. Ēkā tiek uzturēta 5 – 15 grādu temperatūra, lai sliekas pārlieku nesavairotos. Apkuri nodrošina katls, kas tiek kurināts ar granulām.
Jānis stāsta, ka sliekas mēdz no kaudzēm izlīst, apmesties uz sienām un griestiem, tās jāķer un jānes atpakaļ. Tāpat viņš piebilst, ka grīdas ir apsildāmas. Fabrikā šādas slieku barošanas telpas ir divas, bet sliekām visoptimālākā temperatūra esot 25 grādi – tad tās visproduktīvāk vairojas un labi ēd. Peles un susuri,kas rudenī ielavās ēkā, gan mēdz sliekām uzbrukt un tās apēst. Lai cīnītos ar grauzējiem, tiek izlikta inde, bet biohumusa ražotājiem PVD jāatskaitās, ko un kurā vietā izlikuši.
Kad sliekas kompostu ir gana labi pārstrādājušas un izlaidušas caur savu zarnu traktu, tas ir kļuvis par humusu, ko krauj kaudzē un tālāk ved uz sietu, lai sijātu. “Worming” šim nolūkam lieto graudiem paredzēto iekārtu – trumuļveida kalti “Petkus”, kurai sietu var mainīt, kā vien vajag.
Kad humuss izsijāts, tas vēl ir jāizkarsē. Šim nolūkam tiek izmantota pārveidota graudu kalte, kurā humuss vienu stundu jānotur 70 grādu temperatūrā. Karsēšana tiek reģistrēta žurnālā, kur tiek fiksēts, cikos un cik daudz ielikts karsēties, bet temperatūra tiek mērīta ik pēc 15 minūtēm. Pēc tam gatavais produkts tiek atdzesēts, un tad to var pakot.
Ražotnes jauda ir 100 kubikmetri biohumusa mēnesī, un pašlaik ražots tiek pēc pasūtījuma. Gatavais slieku biohumuss ir smalks un viegls. “Tīra manta, mūsu melnais zelts,” savu produktu slavē abi tā ražotāji. Viņiem padomā ir arī jauns produkts – šķidrais biohumuss. Diemžēl Latvijā biohumusa ražošanā konkurence ir liela, tirgus piesātināts, tāpēc jādomā par eksportu.
Cer uz atbalstu eksportam
Pagaidām gan vairāk notiekot tiešā tirdzniecība radiem, draugiem, paziņām un “Facebook” lietotājiem. ““Facebook” ir jaudīga lieta, bet mūsu mājaslapa vēl ir izstrādes procesā. Toties mums ir labs sadarbības partneris – agronoms Aivars Pogulis no Alojas, bijušais LLU pasniedzējs, kurš savā saimniecībā eksperimentē ar humusu, audzē rudzus, miežus, raksta zinātniskus rakstus un testēs mūsu produktu,” stāsta Iveta.
Viņa cer, ka atbalstu eksportā un tirgus izpētē uzņēmumam sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Sadarbības partneri ārvalstīs tiek meklēti arī pašu spēkiem, piemēram, apmeklējot bioloģisko izstādi Vācijā, tur atrasts sadarbības partneris no Itālijas, kurš biohumusu testēs,audzējot magones un jasmīnus.
Universāls nākotnes produkts
I.Vjatere uzsver, ka “Worming” biohumuss ir universāls – der arī augļu kokiem, ogulājiem, puķēm un istabas augiem. “Ja savām istabas puķēm lietosiet divas ēdamkarotes slieku biohumusa katru mēnesi, jūsu puķes vienkārši murrās,” viņa teic. Savukārt mazdārziņu kopēji biohumusu lieto, jaucot kopā ar melnzemi vai neitralizētu kūdru attiecībā 1:3. Bet visvairāk cilvēki to iegādājas tomātiem un zemenēm. Viņa piemetina, ka biohumuss īpaši noderīgs ir šajā sausajā laikā, jo palīdz augsnē divas trīs reizes ilgāk noturēt mitrumu.
Nozīmīgākā slieku biohumusa sastāvdaļa ir humīnskābes, kas spēj absorbēt dažādas kaitīgas vielas – toksiskos smagos metālus, pesticīdus, radionuklīdus u.c., nodrošināt to izvadīšanu no organisma, tādējādi darbojoties kā bioregulatori. Biohumuss pozitīvi ietekmē augos sastopamos fitohormonus – auksīnus, citokinīnus, giberelīnus, kas labvēlīgi ietekmē dēstu attīstīšanos, paātrina un pagarina ražošanas sezonu.
Jānis steidz pavēstīt, ka viņam, lietojot paša ražoto produktu, izdevies izaudzēt kilogramu smagu tomātu, bet Iveta biohumusu savā dārzā lietojot ķiplokiem, zemenēm un krūmiem. Nesen ražotnē viesojušies cidoniju audzētāji no Salaspils, kas biohumusu izmēģinās uz cidonijām.
Tieši stādu audzētāji un mazdārziņu kopēji ir “Worming” pircēji, jo lielie, rūpnieciskie ražotāji no biohumusa baidoties, piebilst Jānis. Viņš saka, ka daudzi mazdārziņu kopēji joprojām dārzus mēslo ar kūtsmēsliem, nezinot, ka biohumuss tie paši kūtsmēsli vien ir, tikai pārstrādāti un bez slimībām un nezālēm. Tie gan ir savādākā formā un augsnē iestrādājas, pakāpeniski laistot, bet uzreiz ir redzams rezultāts, papildina Iveta.
Jānis iepriekšējos gados biohumusu tirgojis tirdziņos. Ar veikaliem biohumusa ražotne pagaidām nesadarbojas, jo vēl jāizstrādā jaunais iepakojums. Slieku biohumusa ražotāji vēlētos sadarboties tieši ar audzētājiem un būtu pat gatavi piedāvāt bezmaksas paraugus. Jāapsver arī vēl citas pārdošanas iespējas.
Biohumusa ražošanas biznesam ir raksturīga sezonalitāte – “karstākais” darbalaiks ir pavasarī un rudenī, ziemā ir klusāks periods, bet arī tad viss notiek – sliekām tiek regulēta temperatūra un ēšanas biežums. Bet ko darīt, ja pazūd elektrība? Jānis atbild, ka arī tas neesot nekas traks, jo grīda siltumu uzturot vēl trīs četras dienas.
Kad pandēmijas laikā pamatdarbā Ivetai iestājusies dīkstāve, viņa laiku izmantojusi lietderīgi, kopā ar bērniem apbraukājot mazdārziņu rajonus un pie žogiem plastikāta maisiņos piestiprinot biohumusa paraugus, klāt pievienojot reklāmas lapiņas. Dārza darbu sezona tad gan vēl nebija sākusies, arī visu Latvijas teritoriju šādi aptvert nav iespējams. Secināts, ka uz tālākām Latvijas vietām produktus labāk nogādāt ar kurjera starpniecību.
“Ja mēs varētu pārdot 10 kubikmetrus mēnesī, tad dzīvotu labi. Varbūt LIAA mums varēs palīdzēt ar padomu,” cer Iveta, domājot, ka turpmāk uzņēmumam izstādēs vajadzētu piedalīties nevis kā apmeklētājam, bet kā dalībniekam. Tā kā uzņēmumā katram procesam ir paškontroles žurnāls , viss tiek uzskaitīts un reģistrēts, nodrošinot izsekojamību un caurredzamību katrai saražotajai produkta partijai, ir izpildīti svarīgi priekšnoteikumi, kas jāievēro, ja plāno eksportu.
Tā kā Latvijā arvien vairāk attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, Iveta savu produktu dēvē par nākotnes produktu. Vienīgais, kā vēl Latvijā pietrūkst, ir plašums un vēriens, ar kādu saimnieko ārvalstīs. Bet ,no otras puses, mēs savu zemi vēl neesam noplicinājuši un iznīcinājuši ar “ķīmiju”.
