Pirms 40 gadiem
1980. gada 14. maijā
Sevis apliecinājums
“Kora dziedāšanas tradīcijas Latvijā ir stabilas un no sensenas pagātnes līdz mūsdienām raženi izaugušas. Ne mazums devuma šo tradīciju nostiprināšanā nācis arī no Zemgales novada koriem. Mūsu rajona dziedātāju priekšteči savas dziesmas skandējuši jau pirmajos Latvijas dziesmu svētkos, un Jelgavas rajona koru balsis atkal pievienosies daudzbalsīgajam korim Mežaparka estrādē šīs vasaras Dziesmu svētkos. Astoņus korus esam spējuši deleģēt uz šiem dziesmas parādes svētkiem. Tas ir panākums, tas ir skaisti un pelnīti.
Bet ne visiem zināms, ka bija kāds aizlauzts kora stādiņš, kas nedienās draudēja pavisam iznīkt. Sanāca komisijas un sprieda, kā palīdzēt, kā saglabāt vienīgo rajona vīru kori. Kā no melioratoru “Zemgales” aizgāja tā ilggadējā diriģente Ārija Melgaile, tā dziedāšana Ozolnieku vīriem vairs īsti neveicās. Virsotnes, kas kādreiz tika iegūtas, nācās atdot citiem koriem un pašiem samierināties ar necilu vietu dziedāšanas Olimpa pakājē.
Nezin kā būtu tālāk, ja pērnā gada nogalē kora vadību savās rokās nepārņemtu konservatorijas studentes Sarma Frišenbrūdere un Ginta Lūse. Krīzes periodā, kad kolektīva pastāvēšanas perspektīvas šķita visai miglainas, vairāki vīri pameta ar roku savējiem un aizgāja laimi meklēt citos koros vai vēl ļaunāk – nolēma savu dziedātāju balsi apklusināt pavisam.
Noteicošā loma kora tālākpastāvēšanai bija abu diriģentu entuziasmam, enerģijai, organizētprasmei un jau visai grodi jaušamajam diriģenta dotumu apliecinājumam.
“Nu mēs vairs neizjuksim!” vīru kora “Zemgale” 20 gadu jubilejas sarīkojumā teica tā vecākais Ilmārs Straujais. Un pateica tā droši, ar pārliecību. Šiem vārdiem un arī vīru dziesmai noticēja visa pārpildītā zāle. Tai noticēja arī stingrā žūrijas komisija, kas korim atkal iedeva ceļazīmi uz republikas Dziesmu svētkiem Rīgā. Bet pats galvenais, ka savu dzīvotspēju apzinājušies paši vīri. Šīs divdesmitgades svinības varēja arī nenotikt, varēja neatbraukt ciemiņi no Igaunijas, Valmieras un Rīgas, varēja nebūt šo uzaicinājumu skandēt dziesmas Vidzemes pakalnos, Mūsas un Mēmeles krastos. Daudz kā varēja nebūt, ja vīriem pagaistu dziesmas mīlestība, uzticība savam kolektīvam.
Un varbūt, ka šis pastāvēšanas stimuls meklējams arī uzticīgos līdzgaitniekos. Tāds uzticams draugs un ceļabiedrs “Zemgalei” nu jau 15 gadus ir sieviešu vokālais ansamblis “Madara”. Kur tikai gan skaistākos, gan grūtākos brīžos kopā nav izbraukāts un kopā dziedāts! Šī skanīgā līdzāspastāvēšana ir kā pati par sevi saprotama un neatvienojama. “Madaras” sievas un meitas tagad dzied skanīgāk nekā jebkad agrāk. Vīriem šīs pozitīvās izmaiņas nav gājušas ausij un prātam secen. Tad kā gan nelīdzināties?
Kopējais jubilejas koncerts apstiprināja šādas draudzības pastāvēšanas vajadzību un nepieciešamību.”
Audz, gurķīt, audz
“… Rītos nelielajā kantorī neviens ilgi neuzkavējas – īsi saskaņo darbus un prom. Tā tas ir agrā pavasarī, kad sāk darbus segtajās platībās, tā tas ir vasarā un rudenī arī atklātajā laukā. Mainās gadalaiki, palielinās darbu apjoms, tikai nemainīga paliek tradīcija jau kopš tām dienām, kad populāra kļuva Raimonda Paula dziesma par gurķītī un kad to sāka atskaņot pa vietējo radiomezglu.
– Tas ir signāls, ka laiks atpūsties, – pastāstīja kolhoza “Ziedkalne” dārzniecības vadītājs E.Priednieks, – un reizē arī savdabīgs atgādinājums. ka galvenā kultūra, ko mēs audzējam, ir gurķi, kaut gan labi veicas arī ziedu audzēšana.
Jā, gurķu audzēšana pērn devusi 142000 rubļu peļņas, bet pavisam tie realizēti par 241000 rubļu. Šogad ieceres vēl lielākas. Tāpēc segtās platības no 16000 kvadrātmetru pērn šopavasar palielinājušās līdz 20000. Pirmā rūpēties par nākamo ražu uzsāka jauniešu brigāde – Jānis Balgalvis, Mairita Rimšāne un Aivars Simanovičs, kas, spītējot pavasara vējiem un lietum, apvilka karkasus ar polietilēna plēvi gandrīz visā platībā. Par pirmo siltumu, tātad arī sniega kausēšanu “plēvju mājās” gādāja mehanizatori Helmārs Vēdzele un Dzintars Juns. (..)
Vakar ziedkalnieši piegādāja valstij pirmo pustonnu gurķu.”
“Ozolnieku” vīri – Latvijas čempioni
“Noslēgušās republikas meistarsacīkstes volejbolā vīriešiem. Tajās teicami startēja Jelgavas rajona pārstāvji – sporta kluba “Ozolnieki” volejbolisti. Interesanti atzīmēt, ka republikas čempionu godā “Ozolnieku” vīri bija jau 1978. gadā. Arī pirms tam, sākot ar 1972. gadu, jelgavnieki vienmēr bijuši republikas čempionāta godalgoto vietu ieguvēji. Šogad atkal izcīnītas visspožākā kaluma medaļas. Visā čempionāta laikā “Ozolnieku” komanda bija līdere un pēc divu riņķu spēlēm apsteidza tuvākos konkurentus par vairākiem punktiem. Finālā par medaļām cīnījās “Ozolnieku”, RPI, “Vimpeļa” un Daugavpils “Elektroinstrumenta” komandas. Jelgavniekiem šajās trijās spēlēs vajadzēja izcīnīt tikai vienu uzvaru, lai kļūtu par čempioniem. To viņi izdarīja Uzvaras svētku dienā, pieveicot RPI ar 3:2. Republikas čempionu zelta medaļas saņēma A.Strazdiņš, E.Ķirkums, J.Rimeicāns. D.Kols, J.Grantiņš, J.Pēda, J.Liepa un V.Isačenko.”
