“Izlasījām Jelgavas Izglītības pārvaldes un Kristīnes Langenfeldes publicētos datus par privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un pārsteigumā iepletām acis – dati daudzviet nav pareizi un nav arī precīzi aptaujāti. Šīsdienas situācija tiek pasniegta, balstoties uz izmaksu tāmēm, kuras veidotas pēc pagājušā gada izdevumiem. Nav saprotams, pēc kādiem cipariem radušās ailes, kurās noteikts, kādam būtu jābūt vecāku līdzmaksājumam katrā privātajā pirmsskolas izglītības iestādē,” ar savu viedokli “Ziņās” vērsās Jelgavas privātās pirmsskolas iestādes “Mācos mācīties” dibinātāja Baiba Blomniece-Jurāne un privātskolas “Punktiņš” vadītāja Linda Ozola.
Viņas piebilst: “Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 709 nosaka metodiku, kā var aprēķināt viena audzēkņa izglītošanas izdevumus, bet privātās izglītības iestādes saimniecisko un ekonomisko darbību pārzina, regulē un vada pats uzņēmējs, ne Jelgavas Izglītības pārvalde, kura šajā rakstā kā padomju laikos pretendē uz vadošo lomu uzņēmuma darbībā. Interesantas pārdomas rada arī rakstā izteiktās šaubas par to, vai piešķirtie līdzekļi tiek virzīti izglītības pakalpojuma kvalitātes celšanai, vai un cik katrs privātais uzņēmējs iegulda pedagogu tālākizglītībā, infrastruktūrā. Uz kādu faktu pamata radušies šie izteikumi? Raksts rāda Jelgavas Izglītības pārvaldes nelabvēlību pret privātajām izglītības iestādēm, tajā pašā laikā nespējot nodrošināt pietiekami daudz vietu pašvaldības bērnudārzos, nav pārliecības, ka vecāki no privātajiem bērnudārziem pāries uz pašvaldības bērnudārziem.”
Vēlas izpratni un sadarbību
Telefonsarunā ar “Ziņām” B.Blomniece-Jurāne atzīst, ka viņai pirms šīs informācijas publicēšanas pietrūcis sadarbības ar Jelgavas pašvaldību, sarunu un diskusiju, lai varētu saprast, kas tieši pašvaldību neapmierina, pirms tā izsaka apgalvojumus. Pēc raksta izlasīšanas, zvanot uz pašvaldību, iestādes īpašniecei sacīts, ka tie esot tikai skaitļi, taču, viņasprāt, ciparu būtība atšķiras no tā, kas tiek apgalvots rakstā, jo nav bijis ne aptauju, ne sarunu. Pirmsskolas iestāde “Mācos mācīties”pastāv tikai otro gadu, tāpēc vērtēt iepriekšējā gada bilanci nebūtu pareizi, jo izdevumi var ievērojami atšķirties. Dibinātāja ir neizpratnē, kāpēc pašvaldība vēlas noteikt iestādes saimniecisko darbību? Turklāt šāda datu interpretācija, viņasprāt, rada neizpratni vecākos un sabiedrībā, ir nekorekta, nevajadzīga rīcība, ko iniciējusi pašvaldība, un rada neveiklu situāciju. Viņa stāsta, ka pašvaldības piešķirtais finansējums tiek izlietots lietderīgi – telpu uzlabošanai, materiāli tehniskās bāzes ierīkošanai, darbinieku algām, saimniecībā nepieciešamo līdzekļu iegādei, telpu īrei, mācību materiālu iegādei u.c.
Tajā pašā laikā B.Blomniece-Jurāne uzsver, ka ir pateicīga Jelgavas pašvaldībai par sniegto lielo atbalstu pedagogu tālākizglītībai un metodiskajiem materiāliem.
Rakstā pašvaldības izdevumā vairākkārt norādīts uz izglītības kvalitāti privātajās izglītības iestādēs, taču, kā izrādās, Jelgavas pašvaldībai vēl nemaz nav izstrādāti kvalitātes kritēriji, pēc kuriem tā vērtētu privātās izglītības iestādes. “Pie kritērijiem vēl tiek strādāts, par privātās izglītības kvalitātes kritērijiem mēs diskutējam ar pašvaldību, un mums ir savs skatījums par kvalitāti un tās vērtēšanu. Uzskatām, ka to nevar vērtēt paši naudas devēji,” teic Baiba. Viņa piebilst, ka privāto izglītības iestāžu darbu regulē MK noteikumi, un viņas dibinātajā iestādē bērni apgūst licencētu izglītības programmu, kā to nosaka Valsts izglītības satura centrs.
Vecākiem trūkstot informācijas
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza skaidro, ka laikraksts “Jelgavas Vēstnesis” 7. maija numurā atspoguļoja jautājumus, kurus pašvaldībai regulāri uzdod pilsētas iedzīvotāji – privāto un arī pašvaldības izglītības iestāžu audzēkņu vecāki. Visbiežāk šie jautājumi saistīti ar vecāku līdzmaksājuma apmēru un tā izlietojumu. Vecākiem trūkst informācijas, kur tiek ieguldīti līdzekļi, ņemot vērā arī faktu, ka par bērnudārzu pakalpojumiem gan vecāki, gan pašvaldība maksā arī tad, ja bērns kādu iemeslu dēļ to neapmeklē. Jautājums par vecāku un pašvaldības līdzfinansējumu kļuva īpaši aktuāls ārkārtējās situācijas laikā, kad pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja neliels skaits bērnu. Lai informāciju saņemtu pēc iespējas plašāks jelgavnieku loks, atbildes tika sniegtas ar laikraksta starpniecību. Tāpēc neizpratni rada, kāpēc atsevišķu privāto izglītības iestāžu īpašniekiem radušās pretenzijas par vispārpieejamu un likumā noteiktu datu publiskošanu pašvaldības informatīvajā izdevumā.
“Jelgavas Vēstnesī” sniegtā informācija ir publiski pieejama, un tā sagatavota, balstoties uz spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei.
Pašvaldības sniegtais finansiālais atbalsts ir paredzēts norēķiniem par pirmsskolas izglītības programmas apguvi privātā izglītības iestādē, ar kuru pašvaldība un bērna likumīgais pārstāvis ir noslēdzis līgumu par izglītības pakalpojuma sniegšanu. Lai pamatotu pašvaldības atbalsta izlietojumu atbilstoši finansējuma mērķim, privātā izglītības iestāde, slēdzot līgumu ar pašvaldību un bērna likumīgo pārstāvi, pievieno izmaksu tāmi.
Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka tāme tiek sagatavota pēc iepriekšējā gada izdevumiem. Arī pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē viena bērna izmaksa tiek rēķināta pēc iepriekšējā gada izdevumiem. Šie dokumenti ir publiski pieejami pašvaldības mājas lapā.
Tāmē tiek iekļauti arī remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi, kā arī izdevumi par dažādām precēm un inventāru, kas ietver sevī pietiekami plašu resursu izlietošanas diapazonu. Nedz pašvaldībai, nedz vecākiem nav pieejama detalizēta informācija par ieguldījumu apmēru izglītības infrastruktūrā un tiešajā mācību procesā.
Tāpat pašvaldības viena bērna izmaksu tāmē ir ierēķināti arī tie izdevumi, ko pilsēta iegulda, apmaksājot darbinieku profesionālās kompetences pilnveidi.
“Protams, izglītības pakalpojumu sniegšana privātajās izglītības iestādēs ir uzņēmējdarbība, kuras mērķis ir gūt peļņu. Taču pašvaldības mērķis – kvalitatīvas izglītības pakalpojums. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi. Valstī nav noteikti kritēriji, pēc kuriem uzņēmēji nosaka vecāku līdzmaksājuma apjomu, tāpēc rakstā neizskanēja neviens pārmetums, komentārs vai aizrādījums. Tika minēti skaitļi, kas izriet no likuma un kas nekādā ziņā nav komercnoslēpums,” skaidro pašvaldībā.
“Runājot par izglītības kvalitāti, ikdienā, strādājot ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, Izglītības pārvalde nereti no atsevišķu bērnudārzu puses saskaras ar pretestību pašvaldības noteiktajai izglītības kvalitātes vērtēšanai. Jautājums – kāpēc? Tas, ka vecāki izvēlas privātos bērnudārzus, ne vienmēr liecina par kvalitāti. Vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs nepietiek, tāpēc ļoti bieži privātās iestādes izvēle ir vienīgais risinājums, un vecāki ar nepacietību gaida vietu pašvaldības bērnudārzā. Pašvaldība to apzinās un strādā pie jauniem projektiem, lai samazinātu rindu – tiks pārbūvēts bērnudārzs Brīvības bulvārī 31a, kā arī būvēts jauns – Nameja ielā. Raksturojot situāciju privātajās izglītības iestādēs, vecāku atsauksmes ir ļoti atšķirīgas – ir, kas slavē to darbu, bet ir arī pilnīgi pretēji viedokļi,” akcentē G.Auza.
