Lai arī ārkārtas stāvokļa dēļ piektdien, 8. maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā nenotika tradicionālie piemiņas pasākumi, pie pieminekļiem Jelgavā individuāli tika nolikti ziedi un iedegtas svecītes. Piemiņas vietas tuvumā tika manīta arī policijas patruļa.
Pēc dažādām aplēsēm Otrā Pasaules karā gāja bojā no 50 līdz 71 miljonam karavīru un civiliedzīvotāju, no tiem Latvijā -apmēram pusmiljons. Lieli cilvēku upuri bija Jelgavas kaujās 1944. gada jūlijā un augustā. Ir publicētas liecības par daudziem bojāgājušajiem nacistu ierīkotajā padomju karavīru gūstekņu nometnē, kas atradās Pārlielupē. Vēsturnieks Andris Tomašūns uzsver, ka padomju laika propagandā minēto Otrā Pasaules kara upuru skaitu nedrīkst uzskatīt par patiesu. Vēsturnieks atzīmē , ka padomju propaganda ziņojusi, ka gūstekņu nometnē Pārlielupē no bada un slimībām miruši 20 tūkstoši sagūstīto padomju karavīru. A.Tomašūns spriež, ka laukumā, kur apglabāti gūstekņu nometnē bojāgājušie, tādu cilvēku skaitu apglabāt nav iespējams. Līdzīgi ir ar mežā, Zālītes ielas galā, masu slepkavībā nogalināto ebreju skaitu. Padomju laika dokumentos minēts, ka nogalināto bijis 6,7 tūkstoši. Taču pēc 1939. gada Tautas skaitīšanas datiem ebreju skaits Jelgavā bija mazāks par diviem tūkstošiem.
Pagaidām nav mūsdienu pētījumu, kas precizētu Otrā Pasaules kara cilvēku zaudējumus Jelgavā un tās apkārtnē. A.Tomašūns uzsver – karš ir liela nelaime un tajā zaudētāji ir visi.
