Jelgavā 29000 iedzīvotāju ir izņēmuši nodokļu grāmatiņas. Tajā skaitā 12000 no tiem strādā ārpus Jelgavas.
Jelgavā 29000 iedzīvotāju ir izņēmuši nodokļu grāmatiņas. Tajā skaitā 12000 no tiem strādā ārpus Jelgavas. 9730 iedzīvotāju nekur nestrādā un nemācās. Vakar domē sanāca koordinācijas padome, lai runātu par izglītības sistēmas pilnveidošanu Jelgavas pilsētā un reģionā.
Daudzi no Jelgavas iedzīvotājiem dodas strādāt uz Rīgu, jo tur maksā lielākas algas. Jelgavā viņi ir mācījušies, saņēmuši labu izglītību, bet tagad tai nākas atrasties zaudētājas lomā.
«Lai mēs nezaudētu visus savus izglītotos iedzīvotājus, ir jāpaceļ līmenī Jelgavas ekonomika,» teica domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš. «Jāattīsta ražošana, lai būtu darbs, kuru mēs varam piedāvāt. Jābūt tā – ja ir pieprasījums, mēs uzreiz piedāvājam darbu.»
Lai rastos pilsētai darbaspēks, iedzīvotāji ir jāizglīto. Kultūras un izglītības departamenta direktors Gunārs Kurlovičs informēja klātesošos, kāds ir izglītības sistēmas galvenais uzdevums – nodrošināt darba tirgu ar intelektu darbaspēku. Pirmām kārtām tam ir jābūt pietiekamam tepat, un tad var dot pārējām pilsētām. Par to, ka Jelgavā iedzīvotājus izglīto labā līmenī, liecina šis lielais skaitlis – 12000 strādājošo ārpus Jelgavas.
Koordinācijas padomes sēdē runāja arī amatu skolas direktore Anastasija Piļņikova un Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas nodaļas vadītāja Anastasija Lipšāne. Abas valsts iestādes palīdz pilsētas iedzīvotājiem apgūt profesiju, turklāt augstā līmenī, un mēģina viņus pēc tam iesaistīt darbā.
Izglītotam un darbaspējīgam cilvēkam jāsāk veidoties jau no pirmsskolas vecuma. Par to runāja skolu valdes vadītāja Gunta Auza.
Savu palīdzību piedāvāja arī pieaugušo izglītības centra direktors Armands Pavlovskis: «Centrs jebkuram var sniegt informāciju, kādas iespējas Jelgavā ir mācīties un kur gūt izglītību.»
