Gatavojoties atjaunot Jelgavas pils A korpusa fasādi, firmas «Auseklis» strādnieki noņem veco apmetumu un sagatavo virsmu jauna uzklāšanai.
Gatavojoties atjaunot Jelgavas pils A korpusa fasādi, firmas «Auseklis» strādnieki noņem veco apmetumu un sagatavo virsmu jauna uzklāšanai. Šogad paredzēts izmēģināt vairākus darba paņēmienus un atjaunot vienu septīto daļu no pils fasādes.
Izsludinātajā konkursā par Jelgavas pils fasādes A korpusa daļas remontdarbiem uzvarējis individuālais uzņēmums «Auseklis», kas jau uzsācis sagatavošanas darbus.
Par apakšuzņēmēju hidroizolācijas darbu veikšanai tas izraudzījies firmu «Plieders», informē Lauksaimniecības universitātes direktora vietnieks pils ekspluatācijā Valdis Āboliņš. Šonedēļ notikušās projektētāju, darbu pasūtītāju un izpildītāju tikšanās laikā vēl neizdevās panākt vienošanos par pils pamatu hidroizolācijas veikšanai piemērotāko metodi – injekciju vai elektropolarizāciju. Tāpēc sanāksmes dalībnieki nolēma aicināt palīgā Austrijas firmu «Elkinet», un galīgais lēmums tiks pieņemts nākamo otrdien. Latvijā ēku hidroizolācijā elektropolarizācijas metode vēl nav izmantota, taču V.Āboliņš uzskata to par ļoti perspektīvu muižu, piļu un citu vēsturisko celtņu atjaunošanā. Jelgavas pilij hidroizolācija ir ļoti nozīmīga, jo ēka savulaik uzcelta purvā starp divām upēm un atrodas uz pāļiem. Pils pakļauta lielai mitruma ietekmei.
Pagalma fasādes renovācijas projekta autore ir arhitekte Aija Ziemeļniece, bet remonts notiek par Valsts investīciju fonda līdzekļiem.
Pašlaik pilī firmas «Auseklis» strādnieki sagatavos fasādi remontam – noņems iepriekšējo atlupušo apmetumu un tā vietā uzklās sanācijas apmetumu.
– Oktobra sākumā varētu sākties sagatavotā korpusa fasādes krāsošana. Tiks krāsoti tikai A korpusa divi augšējie stāvi, jo jāpārliecinās, vai, sienām žūstot, neizdalīsies sāļi – skaidro V.Āboliņš.
Pils apmeklētāji ievērojuši fasādes rotājumus – lauvu galvas. Taču tikai retajam zināms, ka no pēckara laikiem, kad tika nojaukti arhitekta Eižena Laubes uz kanāla pusi projektētā korpusa divi stāvi un uzcelts jauns četrstāvu korpuss, saglabājušās arī citas fasādes detaļas – oriģināli figūrķieģeļi, lējumi, frontona dekoratīvie elementi un metāla armatūra.
V.Āboliņš uzskata, ka izvietot bijušos pils dekoratīvos elementus uz tagadējām fasādēm būtu necieņas izrādīšana izcilajam arhitektam, bet tiem nenoliedzami ir vēsturiska vērtība. Savukārt Pils muzeja vadītāja Ginta Linīte uzskata, ka pagājušā gadsimta 30. gadu nacionālo pašapziņu raksturojušie elementi jāizvieto apskatei ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu topošajās muzeja pagrabtelpās.
Pils remontdarbu projekts ar valsts investīciju atbalstu turpināsies līdz 2003. gadam.
