Džordžija o’Kīfa (1887 – 1986), amerikāņu māksliniece, dzimusi ASV Viskonsinas pavalstī. 18 gadu vecumā viņa uzsāka mākslas studijas Čikāgas Mākslas institūtā, tomēr 1907. gadā pēc pārciestā tīfa pārceļas uz Ņujorku.
Džordžija o’Kīfa (1887 – 1986), amerikāņu māksliniece, dzimusi ASV Viskonsinas pavalstī. 18 gadu vecumā viņa uzsāka mākslas studijas Čikāgas Mākslas institūtā, tomēr 1907. gadā pēc pārciestā tīfa pārceļas uz Ņujorku, kur turpina studēt.
Gadu vēlāk viņa sāk strādāt par reklāmas grafiķi, ko pēc saslimšanas ar masalām spiesta pārtraukt redzes pasliktināšanās dēļ.
Ap 1912. gadu Dž.o’Kīfa atsāk nodarboties ar glezniecību. Jau 1915. gadā aizsākas nozīmīgs pavērsiens viņas daiļradē. Vairāki Dž.o’Kīfas ogles zīmējumi nonāk avangarda galerijas īpašnieka Alfreda Štiglica rokās, kas drīzumā sarīko mākslinieces darbu izstādi. 1920. gadā Dž.o’Kīfas pirmā klusā daba «Plūmes» iezīmēja māksliniecei raksturīgo stilu – objekta palielināšanu, reducējot attēlu līdz būtiskajam, radot abstrakcijas un realitātes sintēzi. Sevišķi slaveni ir šādā veidā gleznoti ziedi. 1925. gadā Dž.o’Kīfa rada lielpilsētas gleznojumus, ko iespaidojušas fotogrāfijas, bet divdesmito gadu beigās top gleznojumu sērija – dzīvnieku galvaskausi, mugurkauli un bļodaskauli.
1946. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejs Dž.o’Kīfai kā pirmajai māksliniecei sievietei velta retrospektīvu izstādi. Septiņdesmitajos gados mākslinieces redze pasliktinājās. Bija jāatsakās no glezniecības, tomēr Dž.o’Kīfa turpināja eksperimentēt ar toņiem.
