Zemgalē darbu atsākuši gandrīz visi tūrisma informācijas centri,
taču grūtāk klājas lieliem viesu namiem, aģentūrai LETA pēc tikšanās ar nozares
pārstāvjiem klāstīja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību
speciālists Juris Kālis.
Lai apmainītos ar pandēmijas laika jaunāko informāciju
un iezīmētu darba pašreizējās aktualitātes, ZPR mudināti, tūrisma jomas
speciālisti no Aizkraukles, Auces, Bauskas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Pļaviņu,
Rundāles, Kokneses, Skrīveru, Vecumnieku novada, Jēkabpils un vēl citām
pašvaldībām, kā arī no Zemgales Tūrisma asociācijas rīkojuši tikšanos
tiešsaistē.
Pēc Kāļa paustā, diskusijā kopumā valdīja mērens
optimisms, jo reģionā darbu atsākuši vai vēlākais līdz jūnijam atsāks gandrīz
visi tūrisma informācijas centri un punkti. To darbinieki apzina vietējo
situāciju, aktīvi komunicē ar saviem uzņēmējiem, pēc ieilgušās dīkstāves sniedz
pirmos pakalpojumus klientiem.
“Jaušams, ka Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies
pēc savas zemes apceļošanas, it īpaši tagad – pavasara ziedonī -, un, ievērojot
nepieciešamo piesardzību, izvēlas individuāla rakstura ceļojumus, pārsvarā
draugu un ģimenes lokā,” skaidroja ZPR pārstāvis.
Informācijas centros ievērojami pieaudzis pieprasījums
pēc tūrisma kartēm un maršrutu aprakstiem, bet ekskursantu grupas kļuvušas
mazākas, aptuveni līdz 15 interesentiem grupā.
Sevišķi liels tūristu pieplūdums ir Rundāles pilī un
franču dārzā, kur pakāpeniski palielinās arī Igaunijas un Lietuvas ceļotāju
īpatsvars. Līdzīga aina vērojama Tērvetes dabas parkā, Pētera Upīša ceriņu
dārzā un Kokneses Likteņdārzā, kas nu ir atvērti ekskursantiem ar rūpīgi
regulētu apmeklētāju plūsmu.
Tā kā aizvien vairāk ceļotāju pievēršas tūrisma
pārgājieniem, dabas taku apmeklējumiem, laivošanai daudzās Zemgales upēs un
velobraucieniem, no vērots, ka ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzējiem nākas
meklēt risinājumus, kā ar savu produkciju tuvāk piekļūt ceļotājiem, lai
papildinātu savus ienākumus. Daudzas pašvaldības atcēlušas vai samazinājušas
telpu un teritorijas nomas maksu, tūrisma speciālisti apkopojuši informāciju
par vietējo lauksaimniecības un pārtikas preču piedāvājumu, centušies to
popularizēt apkārtnes iedzīvotāju un potenciālo ceļotāju vidū.
“Savukārt uzņēmēji pilnībā nav ļāvušies
pandēmijas gūstam, bet meklējuši un atraduši neordinārus risinājumus
produkcijas piegādei mājās, līdzi ņemšanai, jaunu produktu radīšanai,”
pauda Kālis.
Skrīveru Pārtikas kombinātā izstrādātas jaunas garšas
konfektēm “Gotiņa”, Jaunjelgavā iecienītajā tirdziņā “Radi”
padomāts par labsajūtas uzlabošanu kā tirgotājiem, tā pircējiem un nelielas
kafejnīcas atvēršanu, Jelgavas novada Platones pagasta zemnieku saimniecībā
“Zeltlejas” sākta smiltsērkšķu namiņa celtniecība, kur būs vieta
produkcijas realizēšanai, degustēšanai un zināšanu vairošanai. Tērvetē tieši
pandēmijas laikā durvis vērusi jauna picērija.
Tāpat Tērvetē sācis darboties Baltijā viens no
interesantākajiem tīklu parkiem, Jelgavā Svētes upes palienē atvērtas pastaigu
laipas, Krustpils pils dārzā atjaunota vēsturiskā strūklaka, bet Koknesē –
vēsturiskās kāpnes uz Pērses gravu. Pilsrundālē veidojas vietējo ūdensdzirnavu
atpūtas komplekss, Krustpils novada pašvaldība Vīpes amatniecības centra
“Māzers” tuvumā sākusi piebraucamā ceļa un auto stāvlaukuma izbūvi,
vairākos pierobežas novados norit Imanta Ziedoņa grāmatas
“Leišmalīte” ceļa marķēšana.
Pēc Kāļa paustā, laikā, kad jau atvērtas vismaz
Baltijas valstu robežas, Zemgalē īpaši nozīmīgs kļūst ar Eiropas Savienības
pārrobežu sadarbības programmas atbalstu izveidotais tūrisma maršruts
“Baltu ceļš” ar zemgaļu un sēļu loku, kā arī maršruts
“Aizraujošs ceļojums piļu un muižu parkos četros gadalaikos”.
Diskusijā secināts, ka kopumā pandēmijas negatīvā
ietekme lauku teritorijās izpaužas mazāk nekā lielpilsētās, jo laukos vairumam
uzņēmēju tūrisms nav galvenā nodarbe. Grūtāk klājas viesu namu un atpūtas
kompleksu īpašniekiem, kuri fokusējušies uz lielu festivālu, svētku, sporta
sacensību un korporatīvo pasākumu rīkošanu, kuru īstenošana pašlaik ir
problemātiska vai pat neiespējama.
Foto: no arhīva
