Kādas personas (16 gadu), kas paliks anonīma, dzīvesstāsts, kas, pēc viņas domām, līdzinās murgam: «Tas, kas grib sabojāt sev garastāvokli vai pasmieties, var to izlasīt.» Viņas lielākā problēma ir «milzīgi kompleksi un diezgan zems pašnovērtējums».
Kādas personas (16 gadu), kas paliks anonīma, dzīvesstāsts, kas, pēc viņas domām, līdzinās murgam: «Tas, kas grib sabojāt sev garastāvokli vai pasmieties, var to izlasīt.»
Viņas lielākā problēma ir «milzīgi kompleksi un diezgan zems pašnovērtējums». Tomēr meitene piebilst:
– Bet, ja tas man būtu pavisam zems, tad es sen jau būtu psihiatriskajā slimnīcā! Tā notika ar man labi pazīstamu cilvēku, kas tā bija ieslīdzis kompleksos, ka dzīvoja vienīgi savu iedomu pasaulē.
Zemās pašapziņas sakne slēpjas viņas priekšstatā par sevi, ka ir resna:
– Nevaru vilkt tādas drēbes kā citas meitenes. Bieži sēžu mājās, labāk nekur neeju, lai citi mani neredz. Ja arī kaut kur aizeju, liekas, ka visi mani aprunā, cik esmu resna un kādas man briesmīgas drēbes. Liekas, ka ikreiz, kad kāds kaut ko sliktu, nievājošu pasaka, tas ir par mani. Šķiet, neesmu nevienam vajadzīga. Uz «disenēm» un «tusiņiem» neeju. Ja tomēr aizeju, tad jūtos šausmīgi. Noslēpjos stūrī, lai mani neviens neredz, vai arī kļūstu nopietna un vispār nerunāju. Dažreiz no bailēm tā dauzās sirds, ka liekas – tūlīt visi sadzirdēs un atkal kaut ko par mani padomās. Esmu stulbene un pati sevi ciest nevaru! Jebkuru lietu darot, jādomā, vai citi ko sliktu nepadomās.
Par pašnāvību…
– Tas nav atrisinājums. To man darīt ir bailes. Un bailes mani nomoka visu laiku.
Varbūt citu atbalsts viņai palīdzētu atbrīvoties no kompleksiem? Tomēr ne, jo bailes un saasinātā realitātes izjūta to nepieļauj:
– Visapkārt runā par to, kā atmest kompleksus, bet vienīgais, ko varu skaidri pateikt, ir tas, ka cits palīdzēt nevar, ja vien pats nemēģina, necenšas un negrib tos atmest.
Varbūt viņai taisnība, bet varbūt, ka arī šai lietā tomēr ir kāda izeja. Lai nu kā, bet stāstītāja izvēlas šādu variantu:
– Ar saviem kompleksiem jau cīnos visu mūžu, bet galā netieku! Man vienkārši ir apnicis! Taču samierināties ar sevi nespēju.
Briesmīgi! – jūs domājat. Bet varbūt… arī jums šķiet pazīstams šis stāsts?
