Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem,
kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma
grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi
ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo
kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā
apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu
pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Projektā ietvertais regulējums ir pretrunā ar IZM
publiskajiem paziņojumiem par tā pozitīvo ietekmi. Ar likumprojektu netiks
sasniegti tā mērķi, jo iekšējās pārvaldības reformas vietā tiek piedāvāts
risinājumu komplekss ministrijas kontroles pastiprināšanai pār valsts
augstskolām. Rektoru padome atbalsta sabiedrības iesaisti augstskolu iekšējā
pārvaldībā, tomēr nevar piekrist, ka augstskolas tiek pakļautas ministrijas
ierēdņu un politiķu “tiešajai pārvaldei”.
Ministrijas piedāvātās izmaiņas, pretēji IZM publiski
paustajam, nepalielinās augstskolu autonomiju un atvērtību sabiedrībai.
Grozījumi būtiski palielinās ministrijas un arī politiķu ietekmi valsts
augstskolās: ministrija saskaņos pārvaldības modeli, apstiprinās augstskolas
satversmi, kontrolēs padomes locekļu atlasi, iecels un atcels padomes locekļus,
kā arī varēs izslēgt no reģistra augstskolas, kuras neizpildīs dažādus
skaitliskos kritērijus.
Konceptuāli atbalstot jaunas augstskolu tipoloģijas
ieviešanu, Rektoru padome vērš uzmanību, ka ar skaitliskiem kritērijiem nevar
viennozīmīgi izmērīt augstskolas darba kvalitāti. Nav pieļaujama augstskolu
slēgšana tikai tādēļ, ka tās krīzes situācijā nespēs izpildīt kādus no IZM
noteiktajiem kritērijiem.
Latvijas augstskolu vadītāji neatbalsta Augstākās
izglītības padomes likvidēšanu, demokrātiski veidotas, kompetentas profesionāļu
institūcijas atsevišķas funkcijas nododot jaunajai Zinātnes padomei –
izglītības un zinātnes ministra vienpersoniski pārraudzītai tiešās pārvaldes
iestādei.
Rektoru padome nepiekrīt IZM vēlmei likvidēt akadēmisko
demokrātiju augstskolās, būtiski samazinot mācībspēku un studentu iesaisti
augstskolu pārvaldībā, faktiski atsakoties no pašpārvaldes principa un ikdienas
darbu pārraudzību nododot ar plašām funkcijām apveltītām, ministrijas
kontrolētām padomēm.
Likumprojektā nenosakot padomes locekļu atlases
kritērijus, pastāv iespēja atlasīt tādas augstskolu padomes, kas nepārstāvēs
sabiedrību, nebūs apveltītas ar augstskolu attīstībai nepieciešamo kompetenci,
bet atbildīs politiskajām interesēm un būs viegli kontrolējamas – lemjot par augstskolu īpašumiem, finansējumu studiju programmām,
pētījumiem un daudziem citiem būtiskiem jautājumiem. Padomju ieviešanas
izmaksas IZM nav aprēķinājusi, un to uzturēšanai nāksies izmantot augstākajai
izglītībai un zinātnei paredzēto, jau tā nepietiekamo finansējumu.
Plašās padomes pilnvaras nonāk pretrunā ar IZM plāniem
ierobežot valsts amatpersonu deklarāciju atklātību, tādēļ Rektoru padome
pievienojas Finanšu ministrijas, KNAB, “Sabiedrības par atklātību – Delna” un
citu organizāciju paustajiem iebildumiem pret padomju locekļiem paredzētajiem
atvieglojumiem.
Likumprojekts ir tapis steigā, nedemokrātiskā procedūrā,
ignorējot nozari, kā arī neņemot vērā iepriekšējās reformu iestrādes, piemēram,
Pasaules bankas “Pētījuma par augstākās izglītības pārvaldību“ ieteikumus, ko
IZM pasūtīja, iztērējot vairāk kā 200 000 eiro. Iekšējās pārvaldības modeļa
reformu jāsāk ar pilotprojektiem, kā arī jau tuvākajā laikā jāizstrādā jauns
augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas likums. Rektoru padome aicina
Saeimu izstrādāt modernus augstskolu iekšējās
pārvaldības risinājumus, iesaistot ekspertus, izmantojot esošās iestrādes,
citu valstu piemērus, kā arī augstskolu pārstāvju priekšlikumus.
Rektoru padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija,
kuru sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai
izveidojušas visas Latvijas augstskolas un kurā ietilpst visu valsts akreditēto
augstskolu rektori. Rektoru padome gatavo priekšlikumus un
atzinumus par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās
izglītības un zinātnes jomā, pārstāv Latvijas augstskolas ārvalstīs, kā arī
savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus
jautājumus. Rektoru padome darbojas, pamatojoties uz Augstskolu likumu un
Rektoru padomes nolikumu.
Foto: pixabay.com
