Visbiežāk pacients meklē citu ģimenes ārstu, ja neveidojas laba savstarpēja psiholoģiskā saderība, – atzīst Viduslatvijas slimokases filiāles vadītājs Jānis Vērzemnieks.
– Visbiežāk pacients meklē citu ģimenes ārstu, ja neveidojas laba savstarpēja psiholoģiskā saderība, – atzīst Viduslatvijas slimokases filiāles vadītājs Jānis Vērzemnieks.
Pacients var mainīt savu primārās veselības aprūpes ārstu vairākkārt. Gada laikā to bez maksas var izdarīt divas reizes, bet jau nākamajā par dokumentu noformēšanu būs jāsamaksā 50 santīmu. Ārsta maiņas gadījumos prakses ārsta pienākums ir nodot pacienta izraudzītajam kolēģim pilnīgu medicīniskās dokumentācijas izrakstu par pacientu.
Primārās veselības aprūpes ārsts ir tiesīgs nereģistrēt pacientu savā sarakstā, ja cilvēka dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas vai pie viņa jau ir pierakstījies pietiekams skaits pacientu. J.Vērzemnieks apliecina, ka diemžēl arī vienas ģimenes locekļiem šajā ziņā nav priekšrocību. Labklājības ministrijas apstiprinātajos noteikumos pacientu norma ir 2000 – ģimenes ārstam, 2500 – terapeitam un 1000 – pediatram.
Lai ārstēšanai būtu labi rezultāti, ir svarīga savienība – pacients un ārsts –, tikai tādā gadījumā slimība atkāpsies, uzskata J.Vērzemnieks. Vienlaikus viņš arī prognozē, ka, ieviešot praksē kapitācijas principu ārstu darba samaksā, parādīsies tā sauktie neērtie pacienti – hroniski slimnieki, kas materiāli ārstam būs neizdevīgi. Šajā grupā var iekļūt arī pacienti ar psihiskām slimībām, kas aprūpē ir īpaši prasīgi un kaprīzi.
