Atsaucoties uz oktobra vidū «Ziņās» publicēto informāciju par deputātu darbu komisijās, komitejās un viņu atalgojumu, kāda lasītāja ieinteresējusies par deputātu izglītību, noslogotību un profesionālismu, ja jau viņi, kā raksta vēstules autore.
Atsaucoties uz oktobra vidū «Ziņās» publicēto informāciju par deputātu darbu komisijās, komitejās un viņu atalgojumu, kāda lasītāja ieinteresējusies par deputātu izglītību, noslogotību un profesionālismu, ja jau viņi, kā raksta vēstules autore, «var strādāt divās komisijās vienlaikus un katrā saņemt pa 38 lati, tas ir bez tiešā darba domē.» Vai siltumtīkli ir tik bagāti, ka var trīs cilvēkiem (deputātiem pārraudzības komisijā – red.) maksāt papildu naudu, jautā lasītāja, apšaubot arī viņu kompetenci siltuma jautājumos.
«Ziņas» atkārtoti lūdza domes priekšsēdētāju Uldi Ivanu izskaidrot mūsu lasītājiem deputātu darba specifiku, viņu uzdevumus un atgādināt arī, kādu atlīdzību viņi par vēlētāju labā padarīto saņem.
«Deputātiem ir vairāki darba virzieni,» atzīmēja domes priekšsēdētājs. «Pirmkārt, tas ir darbs domes sēdēs un lēmumprojektu sagatavošanā. Otrkārt, – pastāvīgās deputātu komitejas, kurās galvenokārt izskata jautājumus, par kuriem pēc tam tiek spriests un lemts domē. Treškārt, deputāti līdz ar ierēdņiem, speciālistiem un dažādu iedzīvotāju slāņu pārstāvjiem darbojas komisijās: privatizācijas, zemes, dzīvojamo ēku privatizācijas, pabalstu piešķiršanas utt. Ceturtkārt, pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu darbības uzraudzībai izveidotas likumā paredzētās pārraudzības padomes. Piektkārt, tiek veidotas arī darba grupas atsevišķu jautājumu sagatavošanai, kurās gan pamatā ir profesionāļi, un darbs šajās grupās parasti ir bez atlīdzības.»
Priekšsēdētājs arī paskaidroja, ka pastāvīgās komitejas veido pēc iespējas proporcionāli katra deputātu saraksta iegūto vietu skaitam domē un arī deputātu profesionālajām interesēm. Komisijās, kur lielākoties darbojas arī ierēdņi un pārstāvji no dažādiem sabiedrības slāņiem, deputāti savukārt pieaicināti aizstāvēt vēlētāju intereses (piemēram, jautājumā par siltummaksas tarifiem). «Gribam vai ne, mēs esam balsodami viņiem šīs pilnvaras piešķīruši,» sacīja domes priekšsēdētājs un piebilda arī, ka tādā gadījumā drīzāk tieši neprofesionālis var labāk «iejusties patērētāja ādā».
Tikko Saeima izdarījusi grozījumus likumā «Par pašvaldībām», kas maina deputātu atalgojuma noteikšanas kārtību, bet pagaidām par darbu komitejās (kaut vai trijās), lēmumu sagatavošanā un domes sēdēs deputātiem «uz rokas» neiznākot vairāk par 40 latiem. 38 latus, kā «Ziņas» jau rakstīja, saņem tie deputāti, kas mūsu (vēlētāju) intereses aizstāv uzņēmumu pārraudzības padomēs. Lielo valsts uzņēmumu pārraudzība gan drīzāk vedina uz domām, ka tieši pārraudzības padomēs deputātiem iespējams lobēt savas personīgās vai partiju intereses, un arī Uldis Ivans atzīst, ka teorētiski tas ir iespējams. Aizsardzībai esot Pretkorupcijas likums un likums «Par pašvaldībām», taču daudz kas ir atkarīgs no deputātu godaprāta.
Jāatzīst vien ir, ka par domes deputātiem paši esam balsojuši. Līdz ar to loģiskāk, šķiet, būtu priecāties, nevis kritizēt, ka viņi tik aktīvi darbojas, kur vien var un paspēj. Vai varētu ievēlētajiem mūsu pārstāvjiem gluži par velti likt to darīt? Likums tādas iespējas neparedz. Vai varam no šā darba prasīt redzamāku rezultātu? Runājot Ulda Ivana vārdiem – teorētiski tas ir iespējams.
