Bailes palīdzēt: Berlīne. Vācu neatliekamās palīdzības ārsti nonākuši pie secinājuma, ka aptuveni desmit procentu no negadījumos cietušajiem mirst notikuma vietā, jo nav saņēmuši pirmo palīdzību.
Bailes palīdzēt
Berlīne. Vācu neatliekamās palīdzības ārsti nonākuši pie secinājuma, ka aptuveni desmit procentu no negadījumos cietušajiem mirst notikuma vietā, jo nav saņēmuši pirmo palīdzību. Izrādās, ka aizvien biežāk cilvēki baidās palīdzēt negadījuma upurim, jo paši netic saviem spēkiem, baidīdamies izdarīt kaut ko nepareizi. Otrais biežākais cēlonis, kāpēc netiek sniegta palīdzība, ir neērtības un kauns veikt medicīniskās manipulācijas blakusstāvētāju klātbūtnē.
Černobiļas sprādziena sekas
Minska. Kā atzinuši vācu zinātnieki, jau četrus gadus pēc Černobiļas atomreaktora sprādziena Baltkrievijas Gomeļas apgabalā vairogdziedzeru vēža gadījumu skaits bērniem palielinājies trīsdesmit reižu. Vēl trešdaļa bērnu, kas sprādziena brīdī 1986. gada 26. aprīlī bijuši jaunāki par četriem gadiem, ar vairogdziedzeru vēzi saslims dzīves laikā.
Vai baktērijas pilnveidosies?
Berlīne. Viens no ģenētiski pārveidoto augu trumpjiem ir antibiotiskā gēna ieviešana, kas baktēriju «acīs» padara to neievainojamu. Tomēr līdz ar šiem pārveidojumiem rodas jautājums, cik ilgi gan baktērijas «stāvēs malā». Vai nepienāks reiz brīdis, kad arī tās pašu spēkiem pārveidos savu ģenētisko materiālu tiktāl, ka būs gatavas pieveikt arī ģenētiski pārveidotos augus? Zinātnieki gan apgalvo, ka bažām nav pamata, jo minētā iespējamība esot ārkārtīgi niecīga. Turklāt pagaidām neesot novērots, ka baktērijas paaugstinātu savu pretošanos spēju antibiotikām līdz nepieredzētiem apmēriem.
Ģenētika – pret iedzimtību
Parīze. Pirmo reizi medicīnas vēsturē ārstiem ar jaunāko gēnu tehnoloģijas sasniegumu palīdzību izdevies izārstēt bērnus, kas kopš dzimšanas sirgst ar iedzimtu pazeminātas imunitātes slimību. Līdz šim slimie bērni dzīvoja hermētiski noslēgtās, mikrobiem nepieejamās slimnīcas telpās, jo katrs vīruss vai mikrobs tiem varēja izrādīties nāvējošs. Franču zinātnieki, veicot injekcijas, spējuši «kļūdaino» gēnu tiktāl modificēt, ka imunitāti izdevās nostiprināt. Kopumā šajos ģenētiskajos eksperimentos piedalījās pieci bērni. Divi no slimnīcas ir izrakstīti un dzīvo kopā ar vecākiem. Vēl diviem ārstēšanas process jau gandrīz ir pabeigts, bet piektais vēl ir ārstēšanas vidusposmā. Šī iedzimtā slimība sevišķi apdraud zēnus, un statistikas dati liecina, ka no 150 000 bērniem ir viens saslimušais. Piemēram, Francijā ik gadus piedzimst aptuveni pieci bērni ar šo slimību.
