“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) sniedza interviju Latvijas Radio, un kāda klausītāja viņam norādīja uz faktu, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc atvēlētās valsts budžeta daļas kultūrai. Ministrs sacīja, ka tas īsti neatbilstot patiesībai. Taču taisnība nav pašam ministram – rēķinot pēc kultūrai atvēlētā finansējuma procentuāli no visiem budžeta izdevumiem, Latvija patiesi ir stabila līdere ES valstu vidū.
N.Puntulis Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” stāstīja par valdības lēmumu būvēt akustisko koncertzāli Kronvalda parkā. Kāda klausītāja iesūtīja jautājumu par finansējumu jaunajiem talantiem: Latvija ir pirmajā vietā Eiropā, jo kultūrai tērē 2,8 procentus no valsts budžeta gadā. Cik daudz no tā tiek tērēts jauno talantu virzīšanai un atpazīstamībai?
Vai esam pirmajā vietā?
Ministrs vispirms izteicās par kultūrai atvēlēto kopumā. “Šim jautājumam arī varētu būt vairākas šķautnes. Pirmkārt, jau par to, vai Latvijai ir pirmā vieta, par kultūras tēriņiem. Šeit ir diezgan… es varu mazliet apmaldīties aprēķinos, taču šeit bija… šeit bija dažas formulas, kuras šo apgalvojumu apgāza, ja mēs ņemam vērā pašvaldību izdevumus kultūras sakarā, kas tiek pieskaitīti. Nav gluži tā. Šis ir tas arguments, ar kuru mums nākas cīnīties ar finansistiem, un tas īsti neatbilst patiesībai.”
Klausītājas minētie 2,8 procenti ir finansējums kultūras pakalpojumiem no valsts kopējiem izdevumiem 2018. gadā. Naudas izteiksmē tie ir nepilni 316 miljoni eiro. To, ka Latvija bijusi stabila līdere ne tikai 2018. gadā, bet arī iepriekš, rāda “Eurostat” dati. Latvijā koppudžeta izdevumi kultūrai pa gadiem svārstās no 2,5 līdz 3,2 procentiem, savukārt ES vidēji tie ir 0,9–1 procents. Ja kultūras izdevumus skata kā daļu no IKP, tad ar 1,1 procentu esam otrajā vietā aiz Ungārijas (1,3%). ES 2018. gadā kultūrai veltīja vidēji 0,4 procentus no IKP.
“Re:Check” jautāja N.Puntuļa preses sekretārei Ingai Vasiļjevai, kas ir formulas, kas šo apgalvojumu apgāž. Viņa atzina, ka lielākie izdevumi kultūrai atbilst patiesībai, taču vērsa uzmanību uz lielo pašvaldību finansējuma īpatsvaru tajos. Arī N.Puntulis radio norādīja uz pašvaldību finansējumu.
Vispārējās valdības budžetu veido gan centrālās valdības, gan pašvaldību izdevumi. Kultūras sadaļā patiesi pašvaldības izdevumi veido lielāko daļu. I.Vasiļjeva norādīja uz 2017. gada kultūras budžeta dalījumu – no centrālās valdības jeb valsts budžeta tērēts nepilns 121 miljons eiro, no pašvaldību budžeta – 183 miljoni. Taču, salīdzinot ar citām valstīm, kur arī kultūras finansējums dalās valsts un pašvaldību izdevumos, mūsu valsts jeb centrālās valdības daļa tāpat ir viena no augstākajām. Arī salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Latvijā no centrālās valdības budžeta 2018. gadā kultūrai tika 1,9 procenti izdevumu, Igaunijā – 1,6, Lietuvā – 1,3 procenti.
Vai jaunajiem talantiem tērē trešdaļu?
Radioklausītāja ministram jautāja, cik no 2,8 procentiem tiek tērēti jauno talantu virzīšanai un atpazīstamībai. N.Puntulis uz to atbildēja šādi: “Kas attiecas uz jaunajiem talantiem, nu tur to nevar noliegt, ka no Kultūras ministrijas budžeta trešā daļa ir kultūrizglītībai, un tas patiešām ir daudz.”
Arī šī atbildes daļa ir maldinoša, jo kultūrizglītības nauda gan ir trešdaļa no ministrijas pārvaldītā budžeta, bet nav ietverta minētajos 2,8 procentos.
Saskaņā ar “Eurostat” metodoloģiju kultūras finansējums ietver gan bibliotēku, muzeju, mākslas galerijas un izstāžu zāļu, teātru un koncertzāļu, kultūras namu un centru, pieminekļu, vēsturisko ēku un vietu, zooloģisko un botānisko dārzu uzturēšanu, gan kultūras pasākumu un programmu organizēšanu, darbību vai atbalstu, tai skaitā koncertus, skatuves iestudējumus un filmas, mākslas pasākumus. Tāpat kultūras finansējumā ietilpst dotācijas individuālu mākslinieku, rakstnieku, dizaineru, komponistu un citu mākslas jomā strādājošo atbalstam, kā arī līdzekļi radošajām savienībām, kultūras biedrībām un citām organizācijām, kuras iesaistītas kultūras pasākumu veicināšanā. Kā skaidro ministrija, tāpat tajā tiek ieskaitīti līdzekļi nacionālām, reģionālām vai vietējām svinībām, ja tās netiek organizētas, lai galvenokārt piesaistītu tūristus.
Savukārt finansējums kultūrizglītībai, kas patiesi veido trešo daļu no Kultūras ministrijas paspārnē sadalītās naudas, “Eurostat” klasifikācijā tiek iekļauts nevis kultūras, bet izglītības izdevumos, kas arī Latvijai ir augstāki nekā vidēji ES. Kā liecina ministrijas informācija, šogad kultūrizglītībai ieplānoti nepilni 60 miljoni eiro – finansējums paredzēts trīs augstskolu, 10 profesionālo vidusskolu un 150 pašvaldību un privāto mūzikas, mākslas, deju skolu darbības nodrošinājumam, tai skaitā pedagogu atalgojumam.
Kultūra un izglītība nav vienīgās pozīcijas, kurām Latvija velta proporcionāli lielāku izdevumu daļu. “Eurostat” dati rāda, ka vairāk ieguldām arī aizsardzībā, sabiedriskajā kārtībā un drošībā, mājokļu un teritoriju apsaimniekošanā. Arī lauksaimniecībā, transportā un cita veida ekonomiskajā darbībā. Savukārt būtiski mazāk, piemēram, sociālajā aizsardzībā. ES vidēji šim mērķim tiek novirzīti 40 procenti valstu izdevumu, savukārt Latvijā par 10 procentiem mazāk. Arī veselības aprūpē esam vienā no pēdējām vietām – tajā 2018. gadā ieguldījām 10,4 procentus visu valsts un pašvaldību izdevumu jeb par aptuveni pieciem procentiem mazāk nekā ES vidēji.
Secinājums: Latvijā ir stabili augstākie izdevumi kultūrai, rēķinot tos kā daļu no kopējiem izdevumiem. Lai gan salīdzinoši augsta ir pašvaldību daļa, arī no centrālās valdības tai, salīdzinot ar citām valstīm, veltām daudz. Arī ministra atbilde uz jautājumu, cik no 2,8 procentiem tērējam jaunajiem talantiem, ir maldinoša, jo viņa nosauktā trešdaļa no Kultūras ministrijas tēriņiem izglītībai šajos 2,8 procentos neietilpst.
