Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 2. jūlija līdz 15. augustam apskatāma izstāde “Tautasdziesmu teicējas. 1991” – ceļojums, kur satiekas laiks un cilvēki, tautasdziesmas un novadi. Lai izstādi apmeklētu, nav nepieciešamas bibliotēkas lasītāja karte, tā ir bezmaksas.
Paraugoties uz šo kultūras notikumu, raisās atziņa: “Pārkāpt laika slieksni ir tāpat kā pārkāpt latviešu kultūras slieksni cilvēka garīgajai telpai, kur satiekas tautasdziesma un dziedātājs.”
Ekspedīciju materiāliem īpaša vērtība, jo tie uzņemti pirmajā atdzimušās brīvvalsts gadā. Darbs ir daļa no Latvijas vēstures, sākotnēji tā bija dokumentālā kinooperatora Andra Slapiņa iniciatīva – viņš pie Rīgas videocentra rosināja doties ekspedīcijās pie tautasdziesmu teicējām, bet viņš to nepaguva. 1991. gada 20. janvārī “omona” apšaudes laikā Bastejkalnā operators tika nošauts. 1991. gada 21. martā no Kanādas Vaira Vīķe-Freiberga vēstulē Dacei Micānei raksta: “[..] Vispirms priecājos dzirdēt, ka multimediju projekts “Tautas dziesma”, kas Andrim Slapiņam bija tik ļoti pie sirds, tiek turpināts Jūsu vadībā.”
Izstādē skatāmas latviešu laikmetīgās fotomākslas meistara Jāņa Deinata fotogrāfijas pirms 29 gadiem, kad mākslinieks strādāja ar “Zenit” kameru, un melnbaltās fotogrāfijas fiksē notikumu vietas un tautasdziesmu teicēja vienkāršības unikalitāti. Viestura Graždanoviča operatora un mākslinieka acs dokumentē ekspedīciju – arī tautasdziesmu teicējas krunciņas sejā sievietei gandrīz bīstamos tuvplānos, un, izrādās, tie ir apgaroti.
Kā laivinieks pa krāčainu upi darbu vedu uz priekšu, gan toreiz, gan tagad. Pirms 29 gadiem intervētas teicējas un tapusi koncepcija veidot ekspedīciju karti – vienā gadalaikā viens novads: Latgale – ziema, mūžs, Kurzeme – pavasaris, kristības, Vidzeme – vasara, Līgo, Sēlija – rudens, kāzas. Tā pirms gada Košragā tapa ekspedīciju filma “Helmī Stalte – līvu vēja balss”, kurā folkloriste un kultūras personība Helmī Stalte dalās atmiņās par atmodas laiku, folkloras kustību ceļā uz brīvu Latviju.
No Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskā muzeja patapinātās senlietas papildina izstādes saturu, kā arī ekspozīcijā izvietoti pieci ekrāni, kuros var apskatīt folkloras ekspedīciju videofilmas, iemūžinātas Latvijas teicējas, dziedot savās mājās, lauku sētas vidē.
Izstādes iekārtotāji ir māksliniece Sandra Strēle un inovatīvu mākslas projektu īstenotāji Latvijā starptautiski atzīta dizaina firma “YesWeCan” Rolanda Streļča vadībā.
Izstāde “Tautasdziesmu teicējas. 1991” Gaismas pils ēkā apmeklētāju sagaida kā mīļu ciemiņu – tur var uz brīdi paciemoties, apmainīties ar garīgu enerģiju un uzpildītam ar apliecinošu dzīves sparu doties tālāk.
