Uzņem ciemiņus leģendārās Mirttantes mājās.
Nākamgad aprit 40 gadu, kopš kinorežisors Jānis Streičs uzņēma filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, ko joprojām rāda katros vasaras saulgriežos. Ar šo filmu zilajos ekrānos ir izaugušas vairākas paaudzes, un pats režisors joprojām brīnās par tās fenomenu. Pirmsjāņos devāmies apraudzīt, kā tagad izskatās Bieku sētā Raiskumā, kur filmēja šo brīnišķīgo tautā mīlēto filmu. Nākamgad plānotas lielas svinības.
Daudzi nemaz nezina, ka filmā par Saknītēm nosauktās Mirttantes mājas Pārgaujas novada Raiskumā patiesībā saucas Biekas, un tās nemaz nav viegli atrast. Orientieris varētu būt autobusu pietura Biekas, no kuras netālu jāgriežas pa kreisi. Pa labi paliek ainaviskais Raiskuma ezers. Nudien, skaista vieta, uzreiz gribas dziedāt filmā dzirdamo “Te ir tava dzimtene, smilšainais krasts”, un nav brīnums, ka Jānis Streičs, meklējot filmēšanas vietu pa visu Latviju, garāmbraucot piestājis tieši šeit.
Tiek nejaušā godā
“Tā arī mēs tikām tādā nejaušā godā,” stāsta viesmīlīgā Maija Vegnere, 170 gadu vecās Bieku sētas saimniece, raiskumniece vairākās paaudzēs, kura priecājoties par katru atbraucēju. Pēdējā laikā, tuvojoties filmas apaļajai jubilejai, tādu esot vairāk, šeit filmas jubilejas reizēs notikuši arī pasākumi ar skatuvēm piemājas pļavās. Arī talkas, ko rīkojuši filmas fani un atbalstītāji. Kaut arī saimniecībā darba pietiek – redzu gan vistiņas, gan dārzu un siltumnīcu, gana arī appļaujamās un ravējamās platības –, ekskursija pa filmas uzņemšanas vietām ir kundzes galvenā nodarbošanās.
Mājas viņai ir svarīgas, savulaik viņas vecvecvectēvs prāvu zemes gabalu šeit iegādājies, norēķinoties zeltā. Gadu gaitā dzimtas īpašums sadalīts, daļa pārdota, taču vairāki hektāri joprojām ir, arī slavenās mājas Maija negrasās pārdot, kaut gribētāji esot.
Prot citēt visu filmu
Kad filmu šeit 1981. gadā filmēja, Maijai bija 30 gadu, taču, tā kā visa ģimene tepat dzīvojusi, Maija uzņemšanas laukumā pieredzēto, gan to, kas kadrā, gan to, kas ārpus tā, atminas tik krāšņi, it kā tas būtu noticis nupat un precīzās toņkārtās prot citēt teju vai visas filmas epizodes. Stāstījumam pa vidam viņa ekskursantiem uzdod mīklas – kas notika šeit? Ko šeit teica? Atbildēt ne vienmēr ir viegli, jo filmā jau vairāk pievēršam uzmanību aktieriem, dialogiem, mazāk detaļām, apkārtnei, taču šajos Jāņos filmu skatījos ar pavisam citām acīm, atpazīstot ekskursijā redzētās vietas un priekšmetus. Mīlīgi tas, ka sēta nav izpucēta kā daždien muzeji, palīdzot atgriezties pagātnē, kad te dzīvoja filmas varoņi, kuriem bija lielie nodomi aizaugušās Saknītes uzlabot.
Var uzzināt aizkadra noslēpumus
Maija Vegnere zina stāstīt, ka filmēšanas laikā, kas ilgusi no 1981. gada 10. jūlija līdz novembra sākumam, sētā reizumis rosījušies teju pat 300 cilvēku vienlaikus. Aktieri izmitināti gan Biekās, gan tuvējās mājās. Tas varbūt bija liktenīgi arī aktierim Uldim Dumpim, kurš pēc filmēšanas vasaras iegādājās īpašumu tieši Raiskumā. Maija zina stāstīt gan par aktieriem, gan statistiem, kuru lomā tolaik iejuties arī viņas mazais brālis. Tāpat uzzinu, kuras filmas epizodes filmētas Biekās, kuras pietuvinātos apstākļos Rīgā, cik sudrabkāzās dāvināto kreklu patiesībā sagriezti, cik traumu Olga Dreģe guvusi, turot govi, kurās epizodēs patiesībā bijuši aktieru aizvietotāji, kādi Bieku māju priekšmeti filmēšanā izmantoti un citu. “Man vēl bēniņos jābūt Mirttantes apsveikumu kartīšu sainītim, ko redzam filmā,” teic saimniece. Te varēja uzzināt daudzus aizkadra noslēpumus.
Cenšas sakrāt naudiņu jumtam
Lai to visu uzzinātu, ir jābrauc uz Biekām. Varbūt tieši nākamais gads – filmas četrdesmitgade – būtu tam īstais iemesls, bet varbūt varat pagūt vēl šovasar. Līdzās nostalģijai par filmu, mazliet pārņem arī skumjas, jo laika zobs Mirttantes mājas, kā arī saimniecības ēkas, kur kino tapis, ir pamatīgi skāris. Uz restaurāciju saimniece necer, jo par mazo pensiju to nepaveikt, taču jumtu gan gribētos uzlikt. Biekās par ekskursijām lūdz ziedojumus. Par tiem Maija ir apņēmības pilna vismaz uzlikt senajai mājai jumtu. Tāpat saimniece cienā ar pašas sietu kazas sieru. Interesants, bet skumjš atklājums bija arī tas, ka saimniece pat neesot saņēmusi visu par filmas vietu samaksāto naudu – tā pazudusi kaut kur pa ceļam… Maija Vegnere lepojas, ka viņas dzimtas mājās uzņemtā filma atzīta par visu laiku labāko latviešu kino un ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, tādēļ atsauksmju grāmatā vēlēju, lai mājas un pati saimniece vēl ilgi, ilgi klausās Raiskuma lakstīgalu dziesmās.
