Pirms 40 gadiem
1980. gada 27. jūnijā
Izslaukumu palielināšanu – uzmanības degpunktā
“Šī gada piecos mēnešos rajona saimniecībās vidēji no govs iegūti 1177 kilogrami piena – par četriem kilogramiem mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.
(..) Krasam lūzumam piena ražošanā vajadzēja iezīmēties pavasarī, kad govis izgāja ganībās. Taču ieceres nepiepildījās. Maijā no katras govs rajona saimniecībās ieguva 293 kilogramus piena – tikai par četriem kilogramiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Tas nu nepavisam nav tāds sasniegums, ar kuru varētu lepoties. Tieši otrādi – bargi pārmetumi jāizsaka tām saimniecībām, kas pieļāvušas izslaukumu samazināšanos. (..) Izbrīnu rada tas, ka lejupslīdēšana notikusi pat ekonomiski spēcīgās saimniecībās.
(..) Jelgavas rajonā gandrīz visas kultivētās ganības ierīkotas uz labas, auglīgas aramzemes. Katram hektāram vajadzētu dot vismaz ap 40 centneru barības vienību. Bet cik tad ir tādu saimniecību, kas spējušas šo robežlīniju sasniegt? Piemēram, pērn kultivēto ganību vidējā ražība rajonā bija tikai 32,8 centneri barības vienību no hektāra. Turklāt ļoti nosacīti. Zāles ražu precīzi nosaka tikai dažās saimniecībās. Priekšzīmi šajā jomā rāda Lielplatones lopkopības izmēģinājumu stacijas speciālisti. Bet daudzos citos kolhozos un sovhozos veikli grāmatveži un ekonomisti pārskatu ailēs ieraksta tādus skaitļus, kas uzspodrina bilanci. (..)
Visiem zināma patiesība, ka kultivētās ganības pakāpeniski jāatjauno vismaz ik pēc četriem gadiem. Bet kolhozā “Vienība” ir masīvi, kuriem arkls nav gājis pāri astoņus un pat vairāk gadus. Tāda parādība vērojama daudzās saimniecībās.
Lai ķertos pie ganību atjaunošanas, vispirms jāzina, ko apartajās un sastrādātajās platībās sēs. Bet sēklu, kas varētu veidot pilnvērtīgu zelmeni, nav. Nu jau par tālu un it kā nerealizējamu sapni kļuvusi bijušajā Pēterlauku izmēģinājumu stacijā pirms daudziem gadiem uzkrātā pieredze, ka zāļu sēklu maisījumā jābūt arī baltajam āboliņam. Trūkst pat sarkanā āboliņa. Kaut cik vēl saglabājušās stiebrzāles, jo to sēkla vieglāk iegūstama.
(..) Domājot par rītdienu, laikus jāreaģē arī uz tām iespēiām, kas labu izslaukumu sasniegšanai liekamas lietā jau šobrīd. Un atkal jāmin daži nosodāmas neizdarības piemēri. Līdz 23. jūnijam nenoēstā zāle aplokos bija appļauta nepilnos 4000 hektāros – apmēram pusē no izmantojamās ganību platības. (..) Tāpat ir zināms, ka ganības jāmēslo, ka lopiem pietiekamos daudzumos jāpiegādā labs dzeramais ūdens, sāls, ka aploku apganīšana jāveic tā, lai netiktu nobradāta zāle.”
Bet ūdens tek…
””Vai nu ūdens žēl?” – tāds izteiciens sastopams tautā. Acīmredzot tas radies tajos tālajos laikos, kad nebija vēl jādomā par zemes dzīļu bagātību saglabāšanu, kad dzeramā ūdens avoti bija, kā mēdz teikt, pie rokas. Tagad nereti ūdens, kas veic garu un sarežģītu ceļu no avota līdz patērētājam, bezmērķīgi aiztek bezsaimnieciskas attieksmes dēļ.
Diemžēl mūsu pilsētā šāda veida plūdi nav retums. No janvāra līdz maijam nepārtraukti tecēja ūdens no sūkņa Čkalova ielā 12. Tikai pēc tam, kad enerģijas sadales un tās izmantošanas kontroles uzņēmuma Jelgavas nodaļas inspektors sastādīja aktu, ietaisi salaboja. Šo darbu atslēdznieks veica nepilnā stundā. (..)
Pēc enerģijas sadales un tās izmantošanas kontroles uzņēmuma datiem, viena kubikmetra ūdens piegādei patērētājiem izlieto apmēram vienu kilovatstundu elektroenerģijas. No minētā krāna stundā aiztecēja 1200 litru ūdens, diennaktī 28,8 kubikmetri. Mēnesī šī upe aiznesa uz nekurieni 892 kilovatstundas elektroenerģijas. Pietiek ar vienkāršām aritmētiskām darbībām, lai aprēķinātu, cik ūdens un elektroenerģijas aiztecēja četros mēnešos.
Ūdens tek arī no sasprāgušajām caurulēm Puškina prospektā 17 (2. dzīvokļu ekspluatācijas rajons), Revolūcijas ielā, iepretī ugunsdzēsēju depo un citās vietās.
Vajadzētu saukt pie atbildības tos, kuri vainojami šajā izšķērdībā.”
Skaistumam un veselībai
“1. jūlijā pēc atvaļinājumu pārtraukuma darbu atsāks pilsētas centrālās slimnīcas ārstnieciskās kosmētikas kabinets P.Stučkas ielā 13. Par tā pakalpojumiem ne vienreiz vien savās vēstulēs jautājuši lasītāji. (..) Lūdzām kabineta vadītāju ārsti F.Raģi pastāstīt, kas jauns ārstnieciskajā kosmētikā, kādus pakalpojumus varēs saņemt jelgavnieki.
– Ārstnieciskās kosmētikas kabinets mūsu pilsētā darbojas jau 15 gadus, to apmeklējuši vairāk nekā 20000 cilvēku – sievietes un vīrieši, pusaudži un bērni. Dažkārt pacienti sūdzas par pārāk taukainu vai sausu sejas ādu, pinnēm, kārpām vai citiem ādas defektiem. Viens otrs jaunības dienās izdarījis tetovējumus, no kuriem tagad gribētu atbrīvoties. Lūk, ar speciāliem aparātiem nepatīkamās parādības un veidojumus varam novērst. Veicam sejas ādas poru tīrīšanu, piņņu likvidēšanai izmanto īpašu… sniegu.
Izdarām matu etilāciju, sejas, galvas un kakla ādas masāžu. Šogad esam ieviesuši arī ārstniecisko pedikīru.”
