Koronavīrusa uzliesmojums ir izraisījis dezinformācijas vilni, kas traucē centieniem ierobežot pandēmijas izplatīšanos. Ko iespējams darīt, lai atmaskotu par “Covid-19” izplatītas viltus ziņas?
Līdz ar jaunā vīrusa izplatīšanos informatīvajā telpā arvien biežāk parādās nepatiesas ziņas un sagrozīta informācija saistībā ar vīrusa uzliesmojumu. No sākotnējas versijas par to, ka vīrusa izplatība sākusies sikspārņu zupas dēļ, līdz drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos uzkurinātām diskusijām par Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas it kā cīnās savā starpā par nepieciešamiem medicīnas un aizsardzības līdzekļiem.
Pasaules Veselības organizācija pamatoti norādīja, ka nepatiesi apgalvojumi izplatās ātrāk nekā vīruss – fenomens, kas jau tika nodēvēts par “planētas mēroga infodēmiju”.
Lai nodrošinātu ticamu un uz faktiem balstītu informāciju, ES ir izveidojusi kopīgu tīmekļa vietni par ES rīcību koronavīrusa apkarošanā. Eiropas Komisija 30. martā atklāja vietni, kas īpaši veltīta cīņai pret dezinformāciju koronavīrusa jautājumos. Lapā ir pieejami materiāli mītu par vīrusa uzliesmojumu atspēkošanai un faktu pārbaudei.
Kāpēc cilvēki apzināti sniedz nepatiesu informāciju? Daži to dara apzināti, lai gūtu peļņu, veicinot savu produktu pārdošanu vai piesaistot vairāk apmeklētāju savām tīmekļa vietnēm, tādējādi palielinot ienākumus no reklāmām.
Saskaņā ar ES īpašās dezinformācijas apkarošanas darba grupas ziņojumu atsevišķas nepatiesas informācijas izplatību veicina konkrētie politiskie spēki, tostarp ASV balto nacionālistu kustība “alternatīvie labējie” (alt-right), Ķīna un Krievija. Šajos gadījumos nepatiesas informācijas izplatībai ir politisks mērķis – negatīvi ietekmēt Eiropas Savienību vai izraisīt politiskas pārmaiņas.
Tomēr daudzi cilvēki, kas izplata dezinformāciju, neapzinās, ka tiražē maldīgas ziņas, darot to bez nodoma nodarīt kaitējumu vai gūt labumu, jo viņi paši ir pārliecināti par informācijas patiesumu.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā