Pēdējos trijos gados (līdz šā gada jūlijam) Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis 1361 cilvēks, bet dažādas pakāpes ievainojumus guvuši 12 146 braucēji.
Pēdējos trijos gados (līdz šā gada jūlijam) Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis 1361 cilvēks, bet dažādas pakāpes ievainojumus guvuši 12 146 braucēji. Tas nozīmē, ka vidēji divās diennaktīs satiksmes negadījumos bojā iet trīs, bet dažādus ievainojumus gūst 26 cilvēki. Tomēr
nevar teikt, ka Latvijā ar diviem ar pusi miljoniem iedzīvotāju, aizvien mazāku dzimstību un vidējo vecumu, kas paaugstinās, šie satraucošie skaitļi būtu izraisījuši plašu rezonansi.
Daudzi kā sēdās pie stūres dzēruši, tā arī turpināja to darīt, līdz pienāca šā gada vasaras saulgrieži jeb tautā tā dēvētie «asiņainie Jāņi», kuros bojā gāja 25, bet dažādas pakāpes ievainojumus guva vairāk nekā simts cilvēku. Notikums satricināja visu valsti. Likās, beidzot ļaudis sāks domāt
un atbildēt par savu rīcību, taču kopš traģiskajiem notikumiem bija pagājis tik tikko mēnesis, kā atskanēja jaunas ziņas par traģiskiem satiksmes negadījumiem, mirušiem un sakropļotiem cilvēkiem.
Ietekmēt var sabiedrības nosodījums
– Svarīgākais ir panākt, lai mainās sabiedrības attieksme pret autovadītājiem, kas sēžas pie stūres alkohola reibumā, – uzskata Ceļu policijas Jelgavas nodaļas priekšnieks Viktors Vanags.
Jelgavā, tāpat kā valstī kopumā, lielo vairumu satiksmes negadījumu izraisa gados jauni cilvēki ar niecīgu autovadītāja stāžu.
– Tieši bravurīgie un pārlieku pašpārliecinātie jaunieši, kas tikko nolikuši eksāmenu, bet jau jūtas kā pirmās klases profesionāļi, automašīnas iestūrē grāvjos, kokos, upēs un citās mašīnās. Nereti tādos negadījumos atklājas, ka šoferis, tāpat kā viņa pasažieri, ir pār mēru dzēruši. Tas viss liecina par jauniešu nedisciplinētību un atbildības trūkumu. Jaunie autovadītāji ir arī aizmirsuši par cieņu pret citiem satiksmes dalībniekiem, – uzskata Viktors Vanags.
Nereti ir satiksmes negadījumi, kurus izraisījuši jaunieši, kas vispār vēl nav ieguvuši transportlīdzekļa vadīšanas apliecību. Viktors Vanags ir pārliecināts, ka tagadējie Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji ir jaunieši, kas jau skolā pieraduši pie stundu kavēšanas, skolotāju prasību neizpildīšanas un citiem pārkāpumiem.
Ceļu policijas nodaļas priekšnieks pauž uzskatu, ka pašlaik tiesības iegūt ir ļoti vienkārši. Arī mediķu izsniegtā izziņa par to, ka cilvēka veselība atbilst prasībām, nereti ir kļūdaina, jo vienīgais, ko amatpersonas pārbauda, ir tas, vai nākamais šoferis nav narkologa uzskaitē un vai viņa redze atbilst noteiktajām normām. Pārējo informāciju sniedz pats pretendents, kas, protams, bez vajadzības neatzīsies, ka aizraujas ar grādīgiem dzērieniem vai labprāt «paniekojas» ar narkotikām. Viktors Vanags ir pārliecināts, ka medicīniskajai pārbaudei vajadzētu būt daudz pamatīgākai. Ir jādara maksimālais, lai policistiem, apturot automašīnu, nebūtu jākonstatē, ka tās vadītājs ceļa vietā redz «rozā zilonīšus».
V.Vanags pauž pārliecību, ka atļauto promiļu samazināšana no pašreizējām 0,5 uz 0,2, varētu situāciju nedaudz uzlabot:
– Nenoliedzami, vairums avāriju tiek izraisītas ar daudz lielāku alkohola daudzumu asinīs. Taču pieļauju iespēju, ka, pieņemot par maksimumu 0,2 promiles, cilvēki vairāk sāks domāt un stingrāk sevi kontrolēt. Varbūt kāds, kas pirms tam atļāvās izdzert kausu alus un tad sēsties pie stūres, tagad savu rīcību rūpīgāk pārdomās.
Taču būtiskākais ir mainīt sabiedrības attieksmi pret braukšanu dzērumā un pārgalvību, kas parasti savā starpā ir cieši saistītas. Nez kāpēc joprojām šoferi, kas pēc kārtīgas iedzeršanas atļaujas sēsties pie auto stūres, tiek uzskatīti par dienas varoņiem. Tas gan ir tikai līdz brīdim, kad notiek avārija, – pēc tās šoferis no tiem pašiem slavinātājiem saņem pārmetumus un lāstus.
– Protams, policija turpinās aktīvu cīņu ar autovadītājiem, kas brauc, būdami alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Taču šī cīņa nedos rezultātus, ja beidzot aktīvi neiesaistīsies arī sabiedrība. Ir jāpanāk, ka Latvijas autobraucēji prot ievērot noteikumus arī tad, kad policists nestāv blakus, – tā Viktors Vanags.
Jaunajiem šoferiem – stingrākas prasības
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jelgavas rajona nodaļas priekšnieks Valdis Buividaitis uzskata, ka ir dabīgi, ja jauniem cilvēkiem gribas iztrakoties. Taču, lai šo vēlmju īstenošana nebeigtos traģiski, jaunajiem autovadītājiem būs augstākas prasības.
Pašlaik Satiksmes ministrija izstrādā jaunu koncepciju administratīvo sodu piemērošanai par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Ir plānots, ka jaunajiem vadītājiem būs noteikts mazāks pārkāpumu uzskaites punktu skaits, kuru sasniedzot, draudētu tiesību atņemšana. Statistikas dati liecina, ka no satiksmes negadījumos iesaistītiem tūkstoš vadītājiem trīs simti bijuši vecumā no 18 līdz 20 gadiem. Ir plānots izvirzīt stingrākas prasības jaunajiem šoferiem atļauto alkohola promiļu ziņā.
– Iespējams, ka spēkā paliks pašreizējais alkohola promiļu daudzums. Izmaiņas būs tikai nepieredzējušiem šoferiem, kuru asinīs nedrīkstēs būt vairāk par 0,2 promilēm, – stāsta Valdis Buividaitis.
Tāpat ir paredzēts, ka autovadītājs, kas būs braucis reibumā, nevarēs atgūt tiesības, kamēr nebūs veikta medicīniskā pārbaude, tā noskaidrojot, vai viņš nav alkoholiķis vai narkomāns. Taču arī šajos gadījumos jārēķinās, piemēram, ar faktu, ka nepietiek ar diagnozi «hronisks alkoholiķis», lai aizliegtu cilvēkam braukt ar mašīnu, jo, pat būdams atkarīgs no alkohola, cilvēks var nedzert gadiem ilgi. Tādēļ tiem, kas sniegs izziņu, ir jābūt ļoti augstas klases profesionāļiem, kas objektīvi spēj novērtēt personību.
Apzinoties to, ka gados jauni cilvēki ir trakulīgāki un straujāki, Valdis Buividaitis pieļauj iespēju, ka būtu pareizi, ja personas, kuru stāžs ir neliels, nedrīkstētu iegādāties jaudīgas automašīnas:
– Iemācīties spiest gāzes pedāli un uzsākt braukt, spolējot riteņiem, nav liela māksla, taču pareizi reaģēt ekstrēmos apstākļos tiešām jāprot. Tādēļ būtu labi, ja jauni cilvēki iemaņas gūtu un papildinātu ar mašīnām, kuru dzinēju jauda nav īpaši liela. Ar šādu auto arī būtu vieglāk ievērot likumā noteikto ātruma ierobežojumu. Bet pēc noteikta laika cilvēkā rodas arī «mašīnas izjūta», tad var sākt domāt arī par auto ar spēcīgu dzinēju un lielu paātrinājumu.
Taču, gan Valdis Buividaitis, gan arī Viktors Vanags atzīst, ka vismaz daļa vainas par notikušajām avārijām jāuzņemas arī dienestiem, kas rūpējas par ceļu seguma kvalitāti. Ir pilnīgi iespējams, ka, nezināmā vietā braucot ar atļauto ātrumu, pēkšņi gadās bedre, kuras apbraukšana iemaņu trūkuma dēļ beidzas grāvī. Tomēr arī šeit jāatceras, ka vadītājam nav noteikti jābrauc ar maksimālo atļauto braukšanas ātrumu – tas jāizvēlas atbilstoši apstākļiem. Un der atcerēties, ka automašīna pat ideāla šofera rokās tomēr ir paaugstinātas bīstamības objekts.
Svarīgākais – pareizi izaudzināt topošos šoferus
– Ir dabīgi, ka 18 līdz 20 gadu vecumā cilvēkiem ir vēlme sevi pierādīt, riskēt, braukt ātri un pārdroši. Diemžēl no tā arī rodas daudzās avārijas, kurās iesaistīti jaunieši, – uzskata, psihoterapeite Ilze Dobrā.
Cilvēka attīstība dalās vecuma posmos. Līdz 18 gadiem jaunieši cenšas turēties grupās un īpaši neizcelties. Turpretim no 18 līdz 20 gadiem cilvēki pārdzīvo vēlīnos pusaudžu vai jaunos brieduma gadus. Šajā laika posmā cilvēkā rodas vēlme sevi parādīt, izcelties un būt varonīgiem, diemžēl ne vienmēr jaunieši apzinās to, kur būt varonīgam un ātram, bet kur ne. Pašlaik viens no veidiem, kā iespējams dižoties, ir automašīna. Bieži vien no tā arī rodas pārgalvīgā braukšana un riskēšana, skaidro Ilze Dobrā.
Briesmas vēl vairāk pastiprina alkohols, kas jauniešu vidū ir ļoti populārs. Bet «pēdējais modes kliedziens» ir toksikomānija un narkomānija, kas arī apzināti vai neapzināti, tomēr saistībā ar automašīnām ir viens no dižošanās veidiem. Nemaz ne tik reti var dzirdēt, kā jaunieši viens otram stāsta: biju izdzēris gandrīz veselu pudeli un braucu ar mašīnu, bet policija mani nenoķēra. Ilze Dobrā ir pārliecināta, ka šādos uzskatos galvenokārt ir vainojama sabiedrība, kuras attieksme pret iereibušiem autovadītājiem nav pietiekami nosodoša. Atbildība jāuzņemas arī ģimenei, kas bērnos – nākamajos autovadītājos – nav ieaudzinājusi elementārās ētikas normas, kā arī cieņu pret likumu un citiem vadītājiem.
Kā vienu no agresīvas braukšanas iemesliem psihoterapeite piemin arī to, ka Latvijā cilvēki ir neapmierināti ar dzīvi. Tāds cilvēks ir agresīvs un necenšas apvaldīt savas dusmas, tādēļ daudzi signalizē, vicina dūres caur logu vai lamājas.
Ir arī pierādīts, ka cilvēku ļoti nopietni ietekmē televīzija. Ja bērns jau kopš mazotnes multiplikācijas un vēlāk arī mākslas filmās skatījies uz vardarbību, nav nekāds brīnums, ja redzētais tiek pārnests dzīvē.
Taču pie tā, kas notiek uz Latvijas ceļiem, vainojama ir arī jauniešu attieksme pret dzīvi un dzīvību kopumā, atzīst I.Dobrā:
– Visi zina, ka dzīve nav mūžīga, tomēr jaunībā par miršanu nedomā tik reāli kā pēc gadiem trīsdesmit vai četrdesmit. Vairumā gadījumu astoņpadsmit, divdesmit gados cilvēks vēl nav saskāries ar nāvi – vecāki un draugi ir dzīvi. Tādēļ arī jaunieši atļaujas riskēt un pakļaut sevi briesmām.
Jaunība ir arī laiks, kad «jāiztrakojas», jābūt brīvdomātājam un dumpiniekam. Lielisks piemērs ir hipiji jeb tā saucamā puķu bērnu paaudze. I.Dobrā atgādina, ka sešdesmitajos gados viņi sevi izcēluši ar pārdrošiem apģērbiem, demonstrācijām un protestiem, bet pagāja zināms laiks un šie paši brīvdomātāji kļuva par baņķieriem un grāmatvežiem. Varbūt kāda daļa jauniešu brauc bravurīgi tikai tādēļ, lai kompensētu neveiksmes citās dzīves jomās.
Ļoti izplatīta ir parādība, ka cilvēks ar ātru braukšanu cenšas noslāpēt savas nepatīkamās emocijas – dusmās ielec mašīnā, nospiež «gāzes pedāli līdz grīdai», un sākas 1. formulas cienīgas sacensības. Ir mazāk bīstami, ja tas notiek ārpus apdzīvotām vietām uz klusām šosejām, taču, ja pēkšņi viens tāds «Šūmahers» sāk trakot pilsētā, sekas var būt briesmīgas.
Ilze Dobrā necer, ka visus tagadējos autovadītājus ar pārliecināšanu varētu pārveidot par pieklājīgākiem un mierīgākiem. Viņa gan neizslēdz iespēju, ka ar citādu sodu sistēmu daļa autovadītāju tomēr mainītu savu braukšanas stilu. Taču svarīgi būtu arī izveidot kādus kursus, kur šoferi varētu papildināt savas zināšanas un mācīties, kā rīkoties negaidītās un bīstamās situācijās: šāda apmācība noteikti mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
Pats galvenais, uzsver psihoterapeite, ir pareizi izaudzināt nākamos autovadītājus, kas tagad vēl tikai iet skolās.
– Ir pierādīts, ka bērni visvairāk ietekmējas no televīzijā rādītā, tādēļ ļoti pareizas bija Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reklāmas, kas pasniegtas bērniem saprotamajā multiplikācijas filmu variantā. Vēlamo rezultātu var panākt arī ar rūpīgi izplānotiem un regulāriem CSDD un Ceļu policijas pasākumiem skolās. Bērnam ir jāizskaidro noteikumi un draudi, ko rada viens vai otrs pārkāpums. Ja tas ir pareizi izdarīts, tad ir ļoti liela iespēja, ka mazais ievēros noteikumus gan kā gājējs un riteņbraucējs, gan arī vēlāk kā autovadītājs, – tā I.Dobrā.
Autovadītāju sadalījums pēc stāža:
līdz 2 gadiem – jauni šoferi, kam kļūdaini šķiet, ka viņi jau visu ar automašīnas vadīšanu saistīto ir iemācījušies; šā iemesla dēļ arī ir maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums;
no 2 līdz 5 gadiem – autovadītāji ar labām iemaņām un pieredzi; šie vadītāji bīstami reizēm savai braukšanai palielina riska daļu, jo ir pārliecināti, ka viņi jau nu noteikti nenokļūs avārijā;
no 5 līdz 10 gadiem – pieredzējuši autovadītāji, kas zina savas kļūdas, tādēļ brauc tā, lai tās nepieļautu;
vairāk nekā 20 gadu – profesionāli šoferi. Līdzīgi kā pirmās kategorijas autovadītāji, arī viņi ir pārliecināti, ka zina un māk, tādēļ, vadot automašīnu, īpaši sevi nekontrolē, taču reakcija tomēr vairs nav kā jaunībā.
