Latvijas valsts neatkarības zaudējums sākās ar 1939. gada 23. augusta Padomju Savienības un hitleriskās Vācijas noslēgtā neuzbrukšanas pakta slepeno papildprotokolu.
Latvijas valsts neatkarības zaudējums sākās ar 1939. gada 23. augusta Padomju Savienības un hitleriskās Vācijas noslēgtā neuzbrukšanas pakta slepeno papildprotokolu. Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, Polijas austrumdaļa un Somija, nokļuva Padomju Savienības interešu sfērā.
Šis pakts bija izejas punkts Latvijas tālākajam liktenim. Sekoja pakāpeniska Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienības sastāvā. Vispirms Latvijai tika uzspiests savstarpējais palīdzības jeb bāzu līgums, kas deva tiesības ierīkot mūsu valsts teritorijā Sarkanās armijas karabāzes.
Pienāca 1940. gads. Šajā gadā beidzās solītie «mūžīgie laiki», kad Krievija atsakās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju, kā tas bija ierakstīts 1920. gada miera līgumā starp Latviju un Krieviju.
1940. gada 16. jūnijā Latvijas valdība saņēma padomju valdības ultimatīvo notu, PSRS kategoriskā formā pieprasīja atlaist neatkarīgās Latvijas valsts toreizējo valdību, izveidot jaunu valdību, kas atbilstu padomju prasībām, un atļaut neierobežoti ielaist Latvijā Sarkanās armijas karaspēku.
Jau nākamajā dienā, 17. jūnijā, Sarkanā armija pārgāja Latvijas robežu un okupēja neatkarīgo Latvijas valsti.
Lai līdzīga okupācija neatkārtos, Jelgavas novada represēto apvienība «Staburadze», Nacionālie Daugavas Vanagi, apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK lūdz jelgavniekus, partiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus dalīties pārdomās par pagātni, tagadni un nākotni pie draudzības ugunskura. Saieta sākums – Svētbirzī 23. augustā plkst. 17.
Ilmārs Uzāns, Jelgavas novada politiski represēto apvienības «Staburadze» priekšsēdētājs
