Stiprais lietus, kas naktī no pirmdienas uz otrdienu nolija Zemgalē, saguldījis veldrē labību, sevišķi ziemas kviešus, kuru vārpas jau ir smagākas. Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Jaunlejnieki” saimnieks Juris Razživins teic, ka stiprajā lietū 90–95 procenti ziemāju ir veldrē. “Ja turpmāk būs sauss, tad labi, bet, ja mitrs, tad zāle var augt cauri labībai un graudi var sākt dīgt,” spriež zemnieks. Divas reizes J.Razživins miglojis pret veldri un visu, kā pašam šķiet, darījis pareizi. Vienīgi pret veldres risku nebija laukus apdrošinājis. “Ir sliktāki un labāki laiki. Pašam jāskatās uz dzīvi pozitīvi, un gan viss būs kārtībā,” teic J.Razživins. Viņam mājās ir mērspainis un mērglāze, ar ko nosaka nokrišņu daudzumu. Tādējādi viņš ir secinājis, ka naktī uz otrdienu nolijuši 49 milimetri, kas ir vairāk nekā pusmēneša norma (jūlijā vidēji Latvijā nolīst 76,9 milimetri nokrišņu). Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija vedina domāt, ka tāds nokrišņu daudzums Zaļeniekos, kur nav novērošanas posteņa, varētu būt patiess, jo Jelgavā naktī uz otrdienu nokrišņu daudzums sasniedza 61,5, bet Dobelē – 43,8 milimetrus.
Pamatojoties uz veiktajiem apsekojumiem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) otrdienas rītā izplatīja vēstījumu, kurā minēts, ka vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā ir pat nedaudz optimistiskāks nekā pērn šajā laikā. Uzsvērts, ka galarezultātu labai ražai noteiks pietiekams mitrums un sekmīga cīņa ar dažādiem kaitēkļiem un slimībām. Vasarāju sējai šis pavasaris tiek vērtēts kā labs, jo maijs bija vēss. Tas veicināja vasarāju lēnu un pakāpenisku attīstību. Tomēr dažviet, īpaši Zemgalē, vasarājiem dīgšanas laikā dažviet trūcis mitruma un tie auguši nevienmērīgāk. Taču situācija mainās gana strauji, un šīs nedēļas lietavas Zemgalē jau radījušas veldri kā vasarāju, tā ziemāju laukos.
LLKC prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt mazliet lielākā nekā pērn – no trīs līdz 4,3 tonnām no hektāra šogad. Savukārt vasaras miežiem šie skaitļi ir no trīs līdz 3,5, bet auzām – no trīs līdz 3,12 tonnām.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis komentē, ka otrdienas naktī stipro lietavu un līdz ar to veldres skartā teritorija ir neparasti liela – tā sākas Dobeles novadā un beidzas Bauskas novadā. “Lauki ļoti atšķiras. Kaut labības šķirne viena un tā pati, vienā saimniecībā lauki ir tikai mazliet cietuši, taču otrā labība ir pilnīgi gar zemi,” teic O.Balodis. Viņš spriež, ka apdrošinātāju pašreiz aprēķinātā skāde no šīs veldres varētu būt 15–20 procentu. Viņš paredz, ka veldrē sakritušajā labībā graudi būs sīkāki un tos arī būs sarežģītāk nokult.
Naktī uz otrdienu Latvijas centrālo daļu šķērsoja plaša un spēcīga nokrišņu zona, kopējam nokrišņu daudzumam jūnijā Jelgavā sasniedzot 90,59 milimetrus. Lai arī intensīvais lietus radīja paaugstinātu slodzi lietusūdens kanalizācijas infrastruktūrai un vietām pilsētā naktī veidojās dziļas peļķes, nav saņemti ziņojumi par lietus radītiem postījumiem, informē Jelgavas pašvaldības Operatīvās informācijas centrā. Jāpiebilst, ka ūdens novades sistēma pārbaudīta jūnija sākumā, nosakot problemātiskās vietas un atbrīvojot tās no aizsprostojumiem.
