Kā nu ne! – tā uz jautājumu, vai šodien ir modē celt mājas no ķieģeļiem, pārliecinoši saka akciju sabiedrības «Lode» Kalnciema ķieģeļu ražotnes vadītājs Juris Ozoliņš.
– Kā nu ne! – tā uz jautājumu, vai šodien ir modē celt mājas no ķieģeļiem, pārliecinoši saka akciju sabiedrības «Lode» Kalnciema ķieģeļu ražotnes vadītājs Juris Ozoliņš. – Ķieģelis ir organisks dabas materiāls. Māls, uguns un ūdens – tie ir mūžīgi.
Eiropeizēšanās un amerikanizēšanās, būvējot koka «būdiņas» ar «Paroc» vates pildījumu, pēc speciālista domām, ir tikai tāds modes kliedziens, kas ātri vien pāries.
– Ja cilvēks grib radīt ko nopietnāku, vairākām paaudzēm, viņš, protams, cels no ķieģeļiem, – stāsta J.Ozoliņš, – no fibrolīta blokiem būvētās mājas pēc desmit divdesmit gadiem var sagrūt. Ķieģeļu ēkas bez problēmām kalpo pat gadsimtu. Visa Vecrīga ir celta no ķieģeļiem.
Un tie nav tikai vārdi. J.Ozoliņš, būdams diplomēts plastmasu speciālists, šo materiālu sauc par bižutēriju, kas domāta neilgai lietošanai. Pēc trim četriem gadiem apšuvums ir atkal jāatjauno. Par to strādnieki pārliecinājušies arī Kalnciemā, kad ķieģeļu ražošanas cehā konveijeram uzlikuši plastmasas rullīšus. Izturības ziņā tie izrādījušies tikai dekorācija, un nu visi tiek mainīti pret tērauda izstrādājumiem.
Visu vajadzības nav izdevies apmierināt
Celtniecības speciālistus par ķieģeļu priekšrocībām pārliecināt būtu lieki. Un viņi neliek sevi gaidīt – šovasar pieprasījums pēc Kalnciema dzeltenīgā ķieģeļa jūtami audzis. Jūlijā saražots vairāk nekā miljons nosacīto ķieģeļu vienību, tajā skaitā 750 tūkstošu bija biezie ķieģeļi, 256 tūkstoši – plānie.
Tas ir pat vairāk, nekā iepriekšējā gadā plānots. Tā kā plāno ķieģeļu realizācijas apjoms bijis ievērojami lielāks nekā biezo, cehs augustā un septembrī ražošot tikai pieprasītākos. Turklāt uz plāno ķieģeļu bāzes iespējams ražot arī apdares ķieģeļus.
Plāno ķieģeļu biezums ir 65 milimetri, biezo – 88 milimetri, kas atbilst kādreizējiem standartiem. Plānie ķieģeļi ir vairāk eiropeiski. Arī ēkas no tiem, kā atzīst J.Ozoliņš, izskatās daudz elegantāk. Protams, to ražošanā jāiegulda lielāks darbs, toties galarezultāts, nenoliedzami, vizuāli ir efektīvāks.
Tāpat kā biezajiem, arī plānajiem ir iestrādātas fāzītes jeb nolīdzinātas asās kantes, lai ķieģeļi būtu ne vien izskatīgāki, bet arī izturīgāki. Tie ir «pievilcīgāki» arī cenas ziņā. Biezais celtniecības ķieģelis maksā 7,5 santīmus, bet biezais apdares – 11,5 santīmus; plānā celtniecības ķieģeļa cena ir 4 santīmi, bet apdares – 8,3 santīmi.
Savukārt celtniecības ķieģeļu pieprasījums ir lielāks nekā apdares ķieģeļu. Tas atbilst ražotāju iespējām, jo apdares ķieģeļu iznākuma procents no kopējā produkcijas īpatsvara svārstās 20 procentu robežās. Tiesa, jūlijā vajadzības pēc plānajiem apdares ķieģeļiem Kalnciema uzņēmumam nav izdevies apmierināt. Kādu pasūtījumu no Lietuvas vajadzējis atteikt, jo tādu apjomu nav bijis pa spēkam nodrošināt.
J.Ozoliņš stāsta, ka šomēnes ražotne ir sasparojusies un vismaz Latvijas celtnieku vajadzības domā apmierināt. Šogad Kalnciema ķieģeļi tiek vesti arī uz Igauniju.
Produkcijai izvirza augstas prasības
J.Ozoliņš ne bez lepnuma atstāsta jaunās Jēkabpils katoļu baznīcas būvdarbu vadītāja teikto, ka celtnieki kādus 30 procentus no Kalnciema celtniecības ķieģeļiem atlasot apdarei. Tas tikai nozīmē, ka ražotne savai produkcijai izvirza augstas prasības. Patiesībā celtniecības ķieģelis salizturības un stiprības ziņā atbilst apdares ķieģeļa prasībām. Pakāpi augstākajā kategorijā tas nenonāk pat vismazākā vizuālā defekta – plaisiņas, kaut vai vienas kantītes atsituma vai nevienmērīga krāsas izciļņa – dēļ.
J.Ozoliņš lēš, ka šogad varētu saražot 70 līdz 90 tūkstošu apdares ķieģeļu, kas ir reizes četras vairāk nekā pagājušajā gadā. Bet kopumā Kalnciema ražotne sezonā domā izgatavot 3,5 līdz 4 miljonus ķieģeļu. Realizācijas apjoms jūlijā sasniedzis 30 procentu no saražotā, augustā tas audzis vēl par desmit procentiem.
Apdedzināšanas krāsni nevar pazīt
Ražošanas tempi būtu vēl palielinājušies, ja sezonu varētu sākt aprīlī. Taču tieši tolaik pat ražotnes vadītājam, redzot apdedzināšanas krāsni vienos caurumos – kā sietu –, mati cēlušies stāvus. Bet bez krāsns kapitālas pārbūves nevarētu paaugstināt izstrādājumu kvalitāti. Vēl pagājušajā gadā brāķis sasniedzis 30 procentu. Šovasar ķieģeļu brāķa procents svārstās no astoņiem līdz desmit.
Pērn ražotnē sakārtota krāsns mūra daļa, atjaunots krāsns pārsegums, apdedzināšanas zonā – sienas un žāvētavas. Šopavasar pēc čehu tehnoloģijas veikta krāsns aerodinamikas un gāzes apdedzināšanas un ventilācijas sistēmas pārveide uz automātisko režīmu. Līdz šim gāzes apdedzināšana bija ierīkota vienā līmenī. Līdz ar to krāsns nespēja pietiekami izsildīt augšpusē novietotos ķieģeļus. Tagad līdzšinējo 40 degļu vietā ierīkoti 96, turklāt dažādos līmeņos. Tas uz produkcijas kvalitāti atstājis lielu iespaidu. Taču arī šo sistēmu J.Ozoliņš neatzīst par ideālu. Labāk būtu, ja karstumu varētu virzīt no krāsns augšpuses, taču tagadējās konstrukcijas dēļ tas nav iespējams. Tāpēc izvēlēts pieņemamākais variants. Katrā ziņā salīdzinājumā ar pērno rudeni tagadējo ķieģeļu apdedzināšanas krāsni nevar pazīt – kā diena pret nakti – tik lielas ir pārmaiņas.
Rekonstrukcija izmaksājusi ap 200 tūkstošu latu un veikta galvenokārt ar pašu ražotnes un «Lodes» speciālistu spēkiem, specifiskajiem darbiem pieaicinot gāzes meistarus. Darbi, ieskaitot projektēšanu, realizēti divarpus mēnešos. Savas valsts tehnoloģijas ieviešanai sekojis arī čehu speciālists, kas augustā atkal ieradies apskatīties tās darbību.
Lai gan rekonstrukcija ir patiesi apjomīga, būtu nepareizi teikt, ka tagad vismaz gadus desmit krāsnij vairs nevajadzēs ķerties klāt un kaut ko pilnveidot. Rietumos apdedzināšanas krāsnis uzlabojot katru ceturto vai piekto gadu. Tas – lai tiktu līdzi tehnoloģiju attīstībai, noturētu un uzlabotu produkcijas kvalitāti, kā arī izturētu konkurenci.
– Arī mēs nevaram atļauties atpalikt un palaist konkurentus priekšā. Varbūt jau pēc gadiem trim atkal vajadzēs krāsni pārbūvēt vai pilnveidot, jo jaunas tehnoloģijas ienāk ļoti strauji. Tā ka nākamos uzlabojumus nevar ieplānot, tie nav atkarīgi no iekārtas kalpošanas ilguma,– secina ražotnes vadītājs.
