Pirms 40 gadiem
1980. gada 9. jūlijā
Palielinās cūkgaļas ražošanu
“Domājot par savas saimniecības turpmākajām perspektīvām, kolhoza “Vienība” ļaudis nolēma nopietni pievērsties cūkgaļas ražošanai. Lai labie nodomi un ieceres piepildītos, vajadzēja rast risinājumu vairākiem sasāpējušiem jautājumiem. Pats svarīgākais no tiem – dzīvnieku izvietošana. lepriekšējos gados cūkas mitinājās sīkās fermās. Mītnes bija nolietojušās. Gandrīz visus darbus tajās vajadzēja veikt ar rokām. Neatmaksājās arī sīko fermu rekonstrukcija. Tātad priekšplānā vajadzēja izvirzīt labiekārtotu modernu mītņu celtniecību.
Otrs, turklāt ne mazāk svarīgs jautājums – kādā gultnē ievirzīt cūkgaļas ražošanu. Kolhoza vadītāji un speciālisti sīki apsvēra visus “par” un “pret” un nolēma strādāt pēc tā saucamā noslēgtā cikla. Princips vienkāršs: pašu saimniecībā iegūst sivēnus un nobaro arī barokļus. Tad viss kolhoza ļaužu rokās. Gan veselīgu sivēnu izaudzēšana, gan labu dzīvsvara pieaugumu sasniegšana barokļiem.
Mītņu celtniecībā palīdzīgu roku “Vienības” ļaudīm apsolījās pasniegt starpkolhozu apvienība “Valgunde”. Šoreiz tas bija īsts atbalsts. Saprotams, ne jau tādos tempos darbi virzījās uz priekšu, kā sakumā bija iecerēts. Trūka gan materiālu, gan darbaspēka. Viegli nenācās sagādāt arī iekārtas. Tomēr jau pagājušā gada maijā ierindā stājās jaunā reproduktora pirmā kārta. Tajā varēja ievietot 240 vaislinieču. Darbi neapsīka arī turpmāk. Pašlaik reproduktorā jau mitinās 692 vaislinieces.”
Dziesmotā gaita turpinās
“Nu Rīgā ieradušies visi svētku dalībnieki. Vēl vakar sabrauca tie jauktie, sieviešu un vīru kori, kuri sacensībās nepiedalījās. Lēš, ka dalībnieku kopskaits Dziesmu un deju svētkos būs ap 20000. (..) Visi šie daudzie tūkstoši cilvēku jāizvieto, jāizguldina, jāpaēdina. (..)
Jelgavas rajona delegācijai ļoti palaimējies. Lielākajai dalībnieku daļai par mājām, tāpat kā iepriekšējos svētkos, atkal kļuvusi viesmīlīgā 37. vidusskola Čiekurkalnā. Rajona kultūras nama kolektīvi izvietojušies netālu – 8. vidusskolā, kur arī pretimnākšana ir jaušama ik solī. Šīs mītnes ir ērtas un galvenais – tuvu Kultūras un atpūtas parkam. (..)
Abās mītņu ēkās ir ēdnīcas. Ēdināšanas laiki saskaņoti tā, lai tie netraucētu mēģinājumus un koncertus. Uzraksts “Ēdnīca piedalās konkursā par Dziesmu un deju svētku dalībnieku labāko apkalpošanu” liecina, ka uzdevumu augstumos ir arī sabiedriskās ēdināšanas sistēmas darbinieki. Rajona štāba locekļiem jau pēc pirmajām pusdienām 8. vidusskolas ēdnīcā bija patīkami atsauksmju grāmatā ierakstīt pateicību par ļoti garšīgo maltīti.
Tagad svētku dalībnieki jau saņēmuši krūšu nozīmes, kas dod tiem tiesības bez maksas izmantot pilsētas transportu, dalībnieku apliecības un svētku norises plānu.”
Gadiem pāri
“Vēstules nosūtīšana, naudas pārveduma saņemšana, tālsarunas pieteikšana – pie šīm un daudzām citam operācijām mēs savā ikdienas dzīvē esam pieraduši. Lai viss noritētu raiti un nekļūdīgi, par to rūpējas Jelgavas sakaru mezglam pakļautās iestādes.
(..) Lielus zaudējumus sakariem nodarīja vācu fašistiskais karaspēks. Republikā tika iznīcinātas vairāk nekā 1000 telefona centrāļu, trīs radiostacijas, 16,3 tūkstoši kilometru sakaru līniju, sagrautas sakaru uzņēmumu ēkas. 1941. gada cenās zaudējumu kopsumma pārsniedza pusmiljardu rubļu.
Tie ir skaitļi. Bet aiz skaitļiem stāv cilvēki. Vieni, kas iznīcināja, postīja. Un otri, kas visus savus spēkus ziedoja atjaunošanas, jauncelsmes darbam. Jelgavā viens no šiem cilvēkiem sakaru darbinieku vidū ir Marta Runa, sakaru mezgla galvenās kases operatore. Viņas darba grāmatiņā pirmais ieraksts izdarīts 1944. gada 17. oktobrī. Bet sakaru sistēmā Marta Runa strādā jau 51 gadu.
(..) Pēc Jelgavas atbrīvošanas 1944. gadā pilnīgi pārmainījās arī dzīve pastā. Atvēra lodziņu paku pieņemšanai. Darbinieku sakaru mezglā bija vēl maz, pastu veda ar zirgu. (..) Raiņa parkā aizritējusi ne viena vien stunda, rūpējoties par pilsētas jaunās sejas veidošanu. Agrāk bija strādāts gan kvalificēts, gan mazāk sarežģīts darbs. Padomju vara uzticēja Martai Runai pašu atbildīgāko – naudas apgrozījuma galvenās operācijas.”
Autorallijā “Straume – 80”
“Pa Vidzemes ceļiem risinājās rūpnīcas “Straume” dosafiešu rīkotais 14. tradicionālais autorallijs sērijveida automašīnām. Kopā ar spēcīgākajiem republikas rallistiem sacentās viesi no Toljati.
Apvienotajā II un III automašīnu klasē piedalījās arī kolhoza “Nākotne” sportisti. Labāko panākumu guva nākotniešu J.Lavrinoviča un R.Pokuļa ekipāža. Visu distanci un speciālos ātrumposmus viņi veica bez kļūmēm un spēcīgajā konkurencē izcīnīja trešo godalgoto vietu.
Par panākumiem autosportā PSRS DOSAAF Centrālā komiteja Jānim Lavrinovičam un Raimondam Pokulim nupat piešķīrusi PSRS sporta meistaru nosaukumu. Šo sacensību atklāšanas parādē sportistiem pasniedza sporta meistaru apliecības un nozīmītes.”
