Šogad jūlijā Dobeles Novadpētniecības muzejs svin 35 gadu jubileju. Tā kā muzejs par vienu no sava darba prioritātēm ir izvirzījis mākslinieces Hildas Vīkas (1897–1963) radošā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, 10. jūlijā Dārzkopības institūtā Dobelē ceriņam tiks dots vārds ‘Hilda Vīka’. Ceriņš ir maigos toņos – no tumši violeta pumpuros līdz maigi rozā ziedot –, un tie ir mākslinieces iecienītākie toņi, vēsta muzeja pārstāve Baiba Ļipņicka.
H.Vīka bija izcila un savdabīga 20. gadsimta 30.–50. gadu māksliniece un rakstniece. Viņas radošais mantojums ir visai plašs: melnbalti zīmējumi, daudzkrāsaini akvareļi, Dobeles apkārtnes, Ķīpsalas un Zunda kanāla ainavas, pašportreti, aktu un portretu gleznojumi. Vīra rakstnieka Viktora Eglīša ietekmē pievērsusies dievturībai – darbos parādās mitoloģiskas ainas. Rakstījusi dzejoļus, stāstus un romānus, kurus pati ilustrējusi. Mākslā un literatūrā izmantojusi autobiogrāfiskus motīvus.
No 1930. gada H.Vīkas dzīve saistīta ar Dobeli. Vasarās māksliniece dzīvojusi brāļa Valda Vīka celtajā mājā ar darbnīcu. Mūsdienās ēka nav saglabājusies. No 1988. gada Dobelē ir Hildas Vīkas iela.
Dobeles Novadpētniecības muzejā līdz 19. septembrim apskatāma mākslinieces akvareļu izstāde.
