Pēc daudzu gadu pūliņiem, ko patērētāju interešu aizstāvības jomā veikušas nevalstiskās organizācijas, ES institūcijas panākušas vienošanos par patērētāju kolektīvās tiesību aizsardzības mehānisma ieviešanu, kas padara iespējamu patērētāju kolektīvo zaudējumu atlīdzību. Vēl šo vienošanos būs nepieciešams formāli apstiprināt Eiropas Parlamentā un ES Padomē, taču Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) pārstāvis Andrejs Vanags atzīst, ka jau tagad var teikt – līdz ar šo vienošanos ES dalībvalstīs tiks būtiski uzlabota patērētāju pieeja tiesai.
Viņš skaidro: “Latvijā kolektīvo interešu aizsardzību realizē valsts institūcijas. Tāds, piemēram, ir Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (LPTAC). Lai arī valsts iestāžu pilnvaras ir ievērojamas – tās var apturēt negodīgu komercpraksi vai uzlikt pārkāpējam naudas sodu –, tomēr administratīvajā procesā nav iespējams atrisināt visus būtiskos jautājumus. Tostarp jautājumu par zaudējumu atlīdzību no negodīgās komercprakses cietušajiem. Pat tad, ja LPTAC ir pieņēmis lēmumu apturēt negodīgu komercpraksi, tas nevar uzlikt par pienākumu atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus.” A.Vanags atgādina, ka saskaņā ar pastāvošo kārtību par zaudējumu piedziņu katrs ir tiesīgs vērsties tiesā individuāli. Tas nereti nozīmē mēroties spēkos ar lieliem uzņēmumiem, kā arī rada tiesu sistēmas pārslogotības risku. “Kurš cilvēks ies uz tiesu, ja būs negodīgi apkrāpts par nelielu summu!? Un kur paliks nokrāptā nauda? Pašam negodīgajam kabatā,” spriež A.Vanags. Viņš skaidro, ka, ieviešot jauno kolektīvās zaudējumu atlīdzības mehānismu, vienā tiesu procesā varēs panākt zaudējumu atlīdzību arī lielām patērētāju grupām, tādējādi padarot tiesvedību efektīvāku. “Turklāt patērētājiem būs iespēja iesniegt kolektīvās prasības ne tikai, piemēram, finanšu pakalpojumu, bet arī datu aizsardzības jomā,” papildina A.Vanags.
Viņš atgādina, ka šis nav pirmais mēģinājums atrisināt šo problēmu ES līmenī, jo jau 2013. gadā tapa Eiropas Komisijas rekomendācijas, kurās tika norādīts, ka visās dalībvalstīs būtu jābūt valsts līmeņa kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem, kas paredzēti ne tikai pārkāpumu apturēšanai, bet arī zaudējumu atlīdzībai. Tomēr daudzās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, šīs rekomendācijas būtībā netika ieviestas. Tādēļ pirms diviem gadiem Eiropas Komisija nāca klājā ar direktīvas priekšlikumu, kas visbeidzot ES institūcijās ir akceptēts.
Pirms dažiem gadiem “Ziņas” aprakstīja gadījumu, kad kāds namu apsaimniekošanas uzņēmums bija nepareizi iekasējis naudu par atkritumu savākšanu. LPTAC toreiz piemēroja negodīgas komercprakses pārtraukšanas likumu. Taču pārmaksātā nauda par savāktajiem atkritumiem, kas katram klientam nepārsniedza dažus eiro, atmaksāta tika mājai, nevis dzīvokļa īpašniekiem.
