Pirms 40 gadiem
1980. gada 16. jūlijā
Jauno ražu sagaidot
“Vēl nedēļas trīs un sāksies graudaugu pļauja. Kā jaunās ražas saņemšanai sagatavojušies Jelgavas labības produktu kombināta ļaudis?(..) Katrs darbinieks, kā jau tam jābūt, ir savā postenī. Tikai pie jaunceltnes, kur paredzēts izvietot laboratoriju un lieljaudas svarus, vīru pamaz. Nav arī patīkami vērot pievedceļos un asfaltētajos laukumos izsistās bedres, kurās sakrājies lietus ūdens. Pieslīpēšanu, sakārtošanu un uzspodrināšanu gaida visa teritorija.
(..) Šinī sezonā Jelgavā graudu pieņemšanai iekārtoti seši punkti – par diviem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Alus miežus saimniecības piegādās tieši brūžiem. Tas jūtami atslogos kombināta kolektīva darbu. Graudus jelgavnieki varēs piegādāt arī Elejas pieņemšanas punktā.
Uzņēmuma ļaudis ir aprēķinājuši, ka dienā valsts apcirkņos varēs sabērt ap 1000 tonnu labības, bet, ja vajadzēs, arī vairāk.
Noliktavas jau izmazgātas, izdezinficētas. Tās gaida jauno pievedumu. Pārbaudīti un darbam sagatavoti arī svari, laboratoriju inventārs.
[Direktors], vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes, visai bargi runā par dažu kolhozu un sovhozu nevīžību, graudus piegādājot pieņemšanas punktos. Dažkārt nav rūpīgi šim darbam sagatavotas automašīnas – daļa labības izkaisās uz ceļa. Vairākkārt konstatēti gadījumi, kad pavirši aizpildītas pavadzīmes, tajās uzrādīts īstenībai neatbilstošs kravas svars.”
Sakari ar tuvām un tālām vietām
“Kad 1944. gada rudenī atbrīvoja Jelgavu un tās apkārtni, Sesavas pagastā ieradās valdības norīkota operatīvā grupa. Tās uzdevums bija atjaunot sakaru līdzekļus. Drīz vien sakarnieki pārcēlās tuvāk pilsētai – uz Lielvircavu. (..)
Pasta ēka [Jelgavā] bija palikusi uguns neskarta un viena pacēlās plašajā drupu un pelnu jūrā pilsētas centrā. Bija tikai jāsalabo jumts un apkures sistēma, kas toreizējos apstākļos nemaz nebija viegls uzdevums.
Pirmās korespondences, adresētas Jelgavas iedzīvotājiem, atveda ar lidmašīnu, ko tautā sauca par «kukuruznieku». Bet 18. oktobrī jau sākās vienkāršu un reģistrējamu pasta sūtījumu pieņemšana kantora ēkā Jelgavā. Pirmās telegrammas tika pieņemtas un nosūtītas ar radiosakaru palīdzību. Automātiskā telefona centrāle un tālsakaru komutatori bija saglabājušies veseli, taču republikas galvaspilsētā tie tajā brīdī bija vairāk nepieciešami. Kādu laiku pilsēta iztika ar komutatoru, kas apkalpoja 20 abonentus un atradās Skolotāju ielā. Pakāpeniski tika atjaunotas telefona līnijas.
Palielinoties pasta sūtījumu skaitam, radās nepieciešamība mehanizēt darba procesus. Pakāpeniski sakaru sistēmā parādījās dažādi mehānismi: transportieri, automāti, arī elektronika. Piegādes paātrināšanai iedzīvotājiem un pastnieku darba apstākļu uzlabošanai tika organizētas motorizētās brigādes.”
Pirmo reizi pilsētā
“Daudzi pircēji pārtikas veikalos un arī universālveikalos “Draudzība” un «Rosme” būs ievērojuši, ka viņus apkalpoja meitenes ar emblēmu “TOS” uz piedurknes. Šovasar pirmo reizi mūsu pilsētā tika noorganizētas divas LOTOSa vienības apkalpošanas sfērā.
Pārtikas veikalos darbojās vienība “Svari un atsvari”, bet universālveikalos “Smaids”. Vienības “Svari un atsvari” dalībnieces izpildīja dažādus darbus: pārdeva saldējumu, sulas un kokteiļus, fasēja preces un izvietoja tās plauktos un konteineros, tirdzniecības zālēs strādāja par kasierēm un kontrolierēm. Vienības “Smaids” dalībnieces strādāja universālveikalu nodaļās par pārdevēju māceklēm, iesaiņoja dāvanas. (..)
Skolnieces ne tikai labi strādāja, bet arī interesanti atpūtās. Vienībās notika komjauniešu sapulces un politinformācijas, tikšanās ar kara veterāniem un tirdzniecības pārvaldes darbiniekiem.
Piemēram, vienības “Svari un atsvari” dalībnieces pabija Rīgas jūrmalā, piedalījās konkursā par labāko sienas avīzi. (..) Vienības “Smaids” dalībnieces apmeklēja Sent-Ekziperī 80. dzimšanas dienai veltīto izstādi, piedalījās trieciendarba dienā ar devīzi “Cienīgi sagaidīt PSKP XXVI kongresu!”.”
