Ceļš, kas ved uz Satjago de Kompostelas katedrāli Spānijā, ir
viens no galvenajiem vēsturiskajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā. Pateicoties
brīvprātīgo svētceļnieku neatlaidīgam darbam, nu tas vijas arī cauri Latvijai.
Ceļu
tīkls visā Eiropā
Santjago ceļš tiek saukts arī par Sv.Jēkaba ceļu, un tā
pirmsākumi meklējami 9. gadsimtā, kad Galisijas reģionā tikusi atrasta apustuļa
Jēkaba kapavieta. Divus gadsimtus vēlāk tur uzcelta katedrāle, kas kļuva par
svētceļnieku galamērķi. Santjago ceļš aptver plašu ceļu tīklu visā Eiropā,
sniedzoties desmitiem tūkstošu kilometru garumā. Tādējādi daudzviet Francijā,
Spānijā, Portugālē vēsturiski attīstījusies apdzīvotu vietu infrastruktūra,
būvētas baznīcas, slimnīcas un naktsmītnes, sauktas par alberģēm.
Par šo ceļu uzņemtas dokumentālas un mākslas filmas,
sarakstītas neskaitāmas grāmatas, tam veltīti muzikālie skaņdarbi. Tādējādi
veidojies būtisks nemateriālais kultūras mantojums, kas ietver arī mītus un
leģendas. Sv.Jēkaba ceļš simbolizē Eiropas kultūru saskarsmes un apmaiņas
vēsturi, kas ļāvis arī attīstīties dažādām maršruta variācijām. Visbiežāk
ļaudis šo ceļu iet kājām, kādreiz tas veikts arī zirga mugurā, ko mūsdienās
nomainījuši velosipēdi.
1987. gadā vēsturiskais Santjago ceļa maršruts tika iekļauts EP
Kultūras ceļu programmā. Būtiski, ka jau tolaik kartē iezīmēts, ka ceļš
virzīsies cauri Baltijas valstīm. “Jau toreiz, ņemot vērā vēsturi un to, ka
cilvēki gājuši uz Santjago no tālām Eiropas nomalēm, tiek ieskicēts šis
tīklojums. Šobrīd mēs to piepildām un veidojam šo ceļu atzarus, jo ierasts
uzskatīt, ka svētceļojums sākas jau no mājām,” stāsta Linda Straume, viena no
Sv.Jēkaba ceļa asociācijas Latvijā aktīvistēm. 1993. gadā Santjago ceļš
iekļauts arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Sākot no 20. gadsimta 60. gadu vidus, interese par Sv.Jēkaba
ceļu piedzīvojusi strauju kāpumu. No dažādām valstīm un kontinentiem ap 327 000
svētceļnieku gadā saņēmuši oficiālu apliecinājumu par ceļa veikšanu. Taču, kā
uzsver pārstāvji no Sv.Jēkaba ceļa asociācijas Latvijā, realitātē to, kas ik
gadus dodas šajā ceļā, ir neskaitāmi vairāk. Daudzi laika, finansiālo,
veselības ierobežojumu vai citu apsvērumu dēļ mēro tikai kādu noteiktu ceļa
posmu, nesasniedzot galamērķi – Santjago de Kompostelas katedrāli –, un turpina
iet nākamajā gadā vai pēc kāda laika.
Arī no Latvijas katru gadu dažādus šī ceļa posmus mēro
vairāki simti svētceļnieku, piemēram, 2018. gadā oficiālo apliecinājumu par
ceļa veikšanu saņēmis 241 svētceļnieks.
Visu rakstu lasiet 16.jūlija “Zemgales Ziņās”
Foto: no arhīva
