Pirms 40 gadiem
1980. gada 23. jūlijā
Pļaujas laiks tuvojas
“Jau tagad vērojams, ka šoruden labības pļauja būs jāveic daudz smagākos, sarežģītākos apstākļos nekā iepriekšējos gados. Vēlais un vēsais pavasaris aizkavēja sējumu sazelšanu. Pļaujai vajadzīgo briedumu acīmredzot druvas sasniegs pāris nedēļas vēlāk nekā iepriekšējās sezonās. Ļoti spēcīgās un biežās lietavas, kas sākās jūnija otrajā pusē, tīrumus izmērcējušas. (..)
Saprotams, izšķirošais spēks šajā saspringtajā darba cēlienā būs mehanizatori un viņiem uzticētā tehnika. Pavirši ielūkojoties pārskatos, var rasties maldinošs iespaids, ka priekšdarbi ražas novākšanai paveikti nevainojami. Taču īstenība ir mazliet citādāka, bālāka. Diezin vai ir tāda saimniecība, kurā visi kombaini jau rūpīgi pārbaudīti.
Drīz varēs uzsākt ilggadīgo zāļu sēklinieku pļauju. Šo darbu veicot, jādod iespēja kombainus tieši uz vāla pārbaudīt un noregulēt.
Joprojām lauku ļaudīm daudz rūpju sagādā graudu pirmapstrāde. Kalšu jauda bieži vien ir nepietiekama, lai laikus izkaltētu visu iekūlumu un novērstu kombainu dīkstāvi. Jau tagad jāsagādā telpas graudu pagaidu uzglabāšanai. Nav pieļaujams un attaisnojams arī gausums noliktavu sakārtošanā, iztīrīšanā, dezinficēšanā.
Labākie lopkopji
“Rajona sociālistiskās sacensības vērtēšanas komisija apkopojusi lopkopju darba rezultātus šā gada sešos mēnešos.
Par augstāko izslaukumu vidēji no govs piensaimniecības kompleksos nosaukums “Labākā lielferma” piešķirts sovhoza “Jelgava” Liepu novietnei. Šeit sešos mēnešos no katras govs iegūti 1794 kilogrami piena, par 101 kilogramu vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn un par 100 kilogramiem vairāk nekā vidēji saimniecībā. Lielfermā mitinās 366 govis un 69 grūsnas teles. Viss valstij pārdotais piens ieskaitīts pirmajā šķirā.
(..) Par augstāko izslaukumu vidēji no govs nosaukums “Labākā ferma” piešķirts LLA mācību saimniecības “Jelgava” Ernestu novietnei. Te mitinās 114 govis. Sešos mēnešos vidējais izslaukums – 2079 kilogrami.
Melnraibo dzīvnieku kopēju grupā nosaukums “Labākā ferma” piešķirts Lielplatones lopkopības izmēģinājumu stacijas Dumpju novietnei, kur mitinās 166 govis. Vidējais izslaukums sešos mēnešos – 2586 kilogrami, par 122 kilogramiem lielāks nekā attiecīgajā laika posmā pērn.”
Smailītē – uz olimpiādi
“23 gadus vecais jelgavnieks Aleksandrs Avdejevs pamatoti tiek uzskatīts par Latvijas labāko airētāju. Viņš ir PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars un pēdējo trīs gadu pasaules čempions smaiļošanā 10 kilometru distancē. Jāpiebilst, ka tā neietilpst olimpisko spēju programmā. Jelgavnieks zelta medaļas izcīnīja, airēdams slavenā PSRS smaiļotajā Aleksandra Šaparenko četriniekā. Tās panākumi “olimpiskajā kilometrā” bija pieticīgāki. Pagājušajā sezonā četrinieks visās sacensībās zaudēja VDR sportistiem. Tāpēc valsts izlases treneri šajā sezonā izveidojuši faktiski jaunu kvartetu. (..)
Aleksandrs Avdejevs, kas izceļas ar lielisku komunikabilitāti, uzreiz atrada kopīgu valodu ar jaunajiem partneriem. PSRS čempionātā Krilatskā viņi pārliecinoši ierindojās pirmajā vietā un līdz ar to izcīnīja olimpiskās ceļazīmes. Avdejevam tā jau bija sestā valsts čempiona medaļa.
Aleksandra mīlestība uz sportu sāka izpausties 11 gadu vecumā. Kopā ar citiem piektās klases zēniem viņš aizgāja pavizināties ar laivu pa Lielupi. Tur radās iespēja iesēsties īstā sporta smailītē. Trenere Elza Krūmiņa pirmā ievēroja neatlaidīgo puisēnu, kas, spēkus netaupīdams, centās gūt virsroku pār nepaklausīgo laivu. Viņa pateica jau pašā sākumā: “Lai tu varētu reāli pretendēt uz pasaules čempiona zelta medaļu, tev vajadzēs liet sviedrus ne mazāk par desmit gadiem.” Un tiešām, Aleksandrs par pasaules čempionu kļuva pēc 11 gadiem.”
