Sekojot pēdējo «Zemgales Ziņu» publikācijām, var secināt, ka NĪP štatu armiju papildinājusi vēl viena ārštata vienība – speciālkorespondents Andrejs Janavs.
Sekojot pēdējo «Zemgales Ziņu» publikācijām, var secināt, ka NĪP štatu armiju papildinājusi vēl viena ārštata vienība – speciālkorespondents Andrejs Janavs, kuram ir «savs skats» gan uz ūdensskaitītāju uzstādīšanas likumību, gan «savs viedoklis» par privatizēto māju apsaimniekošanas perspektīvām pat valsts mērogā.
Katram jauninājumam būs gan pretinieki, gan atbalstītāji, taču tikai tie, kas uzdrošinās riskēt, panāk mūsu sabiedrības attīstību.
Jelgavā nodibināti divi dzīvokļu īpašnieku kooperatīvi. Viens – Lielajā ielā 32 – jau neizrāda dzīvības pazīmes, bet kooperatīvs Raiņa ielā 26 izveidojies cietāks rieksts, tāpēc amatpersonas, kas nolēma nepieļaut, ka NĪP pamati sāk ļodzīties, izmanto visas metodes, lai nepieļautu kādas mājas atdalīšanos no NĪP.
Tātad redakcijā ieradās Raiņa ielas 26. mājas vecākā Gaļina Ļubinska un rakstiski pauda sašutumu par uzspiestu mājas apsaimniekošanu. Tik tiešām, kooperatīvu var nodibināt ar vairākuma piekrišanu, kaut likums nosaka, ka dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem dzīvokļu īpašniekiem.
Tikai šajā gadījumā diez vai minētā kundze aizstāvēja mājas iedzīvotāju intereses. Iespējams, ka netika pietiekami saprotami nama iemītniekiem (it īpaši pensionāriem) izskaidrotas atšķirības starp pašreizējo un turpmāko mājas apsaimniekošanas veidu. Taču ir daļa cilvēku, kas neko nevēlas dzirdēt, nevēlas domāt, nevēlas uzņemties atbildību. Ir tik pierasts visus padomju laikus neko nedarīt un gaidīt, ka kāds cits par visu parūpēsies. Pieredze rāda, ka neviens nenāk un nesalabo izlūzušās durvis, sasistos logus, nenokrāso gadu desmitiem nekrāsotās kāpņu telpas un nesakopj piedrazotos pagrabus, jo tie, tāpat kā pagalms un iela, pieder visiem – arī tam, kas ienāk no ielas nokārtot tur savas dabiskās vajadzības…
Elektriķi vai santehniķi jāgaida dienām vai pat mēnešiem. Nez kāpēc par kopējo elektrisko lampiņu kāpņu telpā, kas visbiežāk nedeg, jāmaksā vairāk nekā par to pašu lampiņu dzīvoklī, taču atrast zagli, kas pieslēdzas pie kopējā skaitītāja, nav pašreizējo pārvaldītāju interesēs. Viņi tēriņu vienkārši pieskaita pie īres maksas. Vai privātā mājā kāds ļautu tā sevi apzagt, vai ļautu saviem bērniem apzīmēt sienas?
Ja Gaļina Ļubinska būtu izlasījusi kooperatīva statūtus, viņa atrastu atšķirību starp dzīvokļu kooperatīvu un privātfirmu. Vai arī viņa tik ļoti baidās zaudēt mājas vecākās vietu ar tās priekšrocībām, ka aizstāv nevis nama iedzīvotāju, bet gan personīgās un NĪP, kas apsolījusi šajā mājā veikt remontus «par velti!», intereses.
Valsts likumdošana jau kopš 1992. gada dod iespēju iedzīvotājiem darboties pašiem, nevis pasīvi gaidīt, bet šos dzīvokļu īpašniekus Janava kungs nosauc par «veikliem darboņiem».
Kooperatīva biedri acīmredzot ir neizglītoti vientieši un nespējīgi paši domāt un secināt, ka katrā mājā atradīsies gan elektriķis, gan santehniķis, kuriem algu samaksā tikai par padarīto darbu. Ar blakus dzīvojošu īres nemaksātāju ir iespējams aprunāties un noskaidrot nemaksāšanas iemeslus. Bezdarbniekam vai pensionāram ir iespējams piedāvāt kādus darbus pie mājas. Tādā veidā cilvēks strādājot atdod maksu par īri, nevis kā tagad par nemaksātāju neliekas ne zinis gadiem ilgi, līdz viņu ar tiesas lēmumu izmet uz ielas.
Kampaņveidīgi nav jāvāc nauda remontiem, jo līdzekļi jāatliek šiem izdevumiem ik mēnesi. Kooperatīvā jebkuram ir tiesības iepazīties ar ienākumiem un izdevumiem, kā arī sapulcē tiek lemts par otrā paraksta tiesībām uz naudas čeka (varbūt tās piešķirtu Ļubinskas kundzei, ja viņai būtu privatizēts dzīvoklis un atbilstoša izglītība!).
Janava kungs iesaka nesteigties, jo, lūk, valstī trūkst «pietiekami jēdzīgas likumdošanas bāzes» un pieredzes namu apsaimniekošanā. Taču šādi kooperatīvi pastāv gan Rīgā, gan citās pilsētās, un var painteresēties par tām algām, kuras saņem «veiklie darboņi». Piemēram, dažos kooperatīvos tā ir Ls 0,02 par m², bet grāmatvedei – Ls 0,01 Ls/m². Tādai mājai, kurā ir no 50 līdz 60 dzīvokļi, no apmēram
Ls 400 īres maksas ikmēneša izdevumi būtu apmēram Ls 130 (ieskaitot sētnieku darbu, kas par vienu tādu māju saņem apmēram Ls 30 ar visu sociālo nodokli).
Vēl neviens nav iemācījies peldēt, stāvot krastā, bet Janava kungs norāda: jūs, jelgavnieki, neuzdrošinieties, jo gan valsts, gan «veiklie darboņi» to tik vien vēlas kā jūsu bojāeju, bet, lūk, NĪP ir liela materiālā bāze un pieredze peldēšanā (piedodiet, «apsaimniekošanā»). Tomēr jelgavnieku pieredze ir šāda: neierobežoti ilgi tika ieturēta nauda par siltummezglu uzstādīšanu (kuru izmaksas tā arī netika noskaidrotas), kamēr iedzīvotāji paši sāka celt trauksmi, ka mājā var mēnešiem nebūt karstā ūdens, bet īres maksa netiek pārrēķināta. Īrniekiem ir tikai pienākums laikā maksāt īri, kas arvien palielināsies, jo vecie datori būs jānomaina ar jauniem un speciālistiem jāpaaugstina algas, citādi viņus pārvilinās privātās struktūras. Taču uzzināt, kādi remonti un kad tie mājā tiks veikti, nav iespējams. Pat tāds absurds, ka par izziņu NĪP jāmaksā līdz pat Ls 2, jo
to «ar lielu piepūli» uz datora (par īres naudu iegādāts) aizpildījis augsta kvalitātes speciālists (no īres maksām saņem algu) un kā pamatojums tiek minēts Domes lēmums.
Jelgavniekiem nav noslēpums, ka pilsētas domnieki pieņem tādus lēmumus, gan likumīgus, gan nelikumīgus, kādi pašiem izdevīgi. Viņi šķauda virsū Latvijas Republikas likumiem. Protams, arī kooperatīvā neviens neko nedarīs par velti, bet par to lems paši iedzīvotāji.
Kāpēc tad Jelgavas deputāti un NĪP tik ļoti pretojas ar visiem iespējamiem un pat nelikumīgiem līdzekļiem mājas nodošanai kooperatīviem? Avīzē bija minēts, ka drīz uz NĪP bāzes tiks dibināts SIA un tā vairs nebūs pašvaldības bezpeļņas organizācija, bet organizācija ar tiesībām gūt peļņu un tiesībām brīvi rīkoties ar jelgavnieku līdzekļiem.
Janava kungs paredz drūmu nākotni kooperatīvu darbībā, šaubīdamies, ka arī šim jaunajam veidojumam būs kāds sakars ar iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu. Tiem māju vecākiem, kas vērsušies NĪP ar lūgumu viņu mājā veikt kādu remontu, tiek piedāvāts parakstīt tādu līgumu, ka mājas iedzīvotāji nedibinās kooperatīvus, ka par katru nokavēto īres maksājumu jāsedz soda procents utt.
Mājas vēl nav nodotas kooperatīviem, un īre tiek maksāta NĪP, taču šo māju iedzīvotāji, lūdzot NĪP palīdzību, saņem replikas: lai tagad jums palīdz kooperatīvs.
Lai nu priecājas mājas Raiņa ielā 26 kooperatīva pretinieki, iespējams, ka NĪP namu izremontēs un sakārtos «par velti» (starp citu, pateicoties Potapovas kundzei par sakustinātajiem NĪP mierīgajiem ūdeņiem), tikai žēl to iedzīvotāju un it sevišķi pensionāru, kas nespēs šajā pēc remonta tik prestižajā mājā samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Diez vai jaunizveidotā SIA tad ļaus gadiem ilgi nemaksāt par īri, jo šīs mājas dzīvokļi būs gards kumosiņš dzīvokļu izsolē.
Visbeidzot novēlam izturību Potapovas kundzei un esam pārliecināti: ja jau viņa spēja pārliecināt kaut daļu iedzīvotāju nebūt vienaldzīgiem, bet darboties un mēģināt mainīt savu apkārtni, tad šim enerģiskajam cilvēkam bezdarbs nedraud.
Kooperatīvās sabiedrības «NDL» dibinātāji
(7 paraksti)
