Kopš jūlija Cenu pagastā ik pa laikam atjaunojas kaislības ap bīstamo atkritumu dedzinātavu.
Kopš jūlija Cenu pagastā ik pa laikam atjaunojas kaislības ap bīstamo atkritumu dedzinātavu.
11. jūlijā Cenu pagasta Padome, pamatojoties uz 1275 iedzīvotāju parakstiem, nolēma pārtraukt visu veidu darbības ar bīstamajiem atkritumiem, lai gan Vides un reģionālās attīstības ministrijas konkursā uzvarējušās firmas jau bija ieradušās, lai vienotos par izpētes darbu sākšanu un novērtētu jaunas bīstamo atkritumu dedzinātavas ietekmi uz vidi.
Ministrija prasa paskaidrojumus
Pašvaldība saņēmusi ministrijas valsts sekretāra vietnieka un Investīciju departamenta direktora Z.Brūvera vēstuli – ministrija vēlas saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, vai ar pagastvaldes lēmumu tiek apturēta arī firmas «Artava» bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas darbība un kāds ir šāda soļa juridiskais pamatojums. Otrkārt, vai ar šo lēmumu tiek atcelts iepriekš (1999. gada 17. jūnijā) pieņemtais lēmums par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu savā teritorijā? Ministrija arī grib zināt, kā saprast lēmuma formulējumu par visu veidu darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. Proti, vai pagasta Padome aizliedz arī bīstamo atkritumu ģenerāciju uzņēmumos un mājsaimniecībās? Saskaņā ar likumu šāda darbība definēta kā darbība ar bīstamajiem atkritumiem un varētu nozīmēt saimnieciskās darbības apturēšanu…
Vēstulē norādīts, ka tas kā iekšējs politisks lēmums ir saistošs vienīgi pašvaldībai. Likums tai tiesības pieņemt saistošos noteikumus paredz tikai atsevišķos gadījumos. Tiesības izdot noteikumus par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu neesot paredzētas, jo tā nav pašvaldības funkcija. Ja 11. jūlija lēmums domāts kā administratīvs akts, atbilstoši Ministru kabineta prasībām tam jānorāda adresāts.
Vai «Artavas» darbība apturēta?
Vēstulē prasīts arī no juridiskā viedokļa izskaidrot lēmuma saistību ar firmas «Artava» darbu, jo pagasta lēmumu var saprast arī kā uzņēmuma darbības apturēšanu. Likums nosaka, ka par vides aizsardzības normatīvu pārkāpšanu uzņēmuma darbību var apturēt Vides valsts inspekcija vai reģionālā vides pārvalde, bet ne pašvaldība.
Ja lēmums attiecināms uz jaunu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu, padomei vispirms bija jāatceļ pērn nolemtais – atļaut līdzšinējās atkritumu sadedzināšanas iekārtas teritorijā izvietot jaunu iekārtu un izpētīt bīstamo atkritumu apglabāšanas poligona iespējamo atrašanās vietu.
Ministrijas vēstulē norādīts, ka pašvaldība atļauju darbībai ar bīstamajiem atkritumiem var anulēt, ja notiek tās saņēmēja reorganizācija vai pārmaiņas darbībā ar bīstamajiem atkritumiem, kā arī, ja atļaujas saņemšanai sniegtas nepatiesas ziņas vai netiek ievērotas tajā norādītās vai kontroles institūciju prasības. Tā kā atļauju var izdot saskaņā ar reģionālās vides pārvaldes atzinumu, tad tas nepieciešams, arī atļauju anulējot.
Ietekmi uz vidi turpinās novērtēt
Vēstulē norādīts, ka lēmumu par jaunas bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu kādā no priekšizpētē izvēlētajām vietām var pieņemt, tikai novērtējot tās ietekmi uz vidi un ņemot vērā arī iedzīvotāju attieksmi. Šis vērtējums uzskatāms par instrumentu, kas sniedz informāciju par kopējo vides stāvokli un veicina reģionālo plānošanu, jo Latvijā nav vispusīgas datu bāzes par vides stāvokli. Ministrija dara zināmu, ka uzsākts vērtējuma pētījums par ietekmi uz vidi, ko veic firma «Ģeokonsultants» un «E.L.L.E.». To darba ziņojums tikšot apspriests projekta realizācijā iesaistītajās pašvaldībās, kur visām pusēm būšot iespēja izteikt viedokli par projekta īstenošanas mērķtiecību.
Ja Cenu pagasta Padome palikšot pie sava priekšlaicīgā lēmuma par ietekmes uz vidi novērtējuma pārtraukšanu, tai būšot jākompensē zaudējumi, kas līguma laušanas gadījumā var rasties konsultantu firmām.
Pašvaldība nostāju nedomā mainīt
Cenu pagasta Padomes priekšsēdētājs Imants Stepēns informē, ka pašvaldība noteiktajā termiņā, pieaicinot juristu, ministrijai sagatavos paskaidrojumu. Atkāpties no lēmuma par darbību ar bīstamajiem atkritumiem pārtraukšanu tā nedomā.
– Varbūt mūs iesūdzēs tiesā, bet savu nostāju nemainīsim, – «Ziņām» apgalvoja I.Stepēns.
Tā kā objektā pašvaldības pārstāvji nav ielaisti («Ziņas» par to jau rakstīja), pagājušajā nedēļā pēc pašvaldības lūguma reģionālā vides pārvalde firmas «Artava» atkritumu dedzinātavā veikusi kompleksu pārbaudi, taču tās rezultāti pagaidām neesot saņemti. Ministrijas norādījumus, ka lēmums attiecināms arī uz bīstamo atkritumu uzkrāšanas aizliegumu mājsaimniecībās un citos uzņēmumos, pagasta priekšsēdētājs raksturo kā sakāpinātus, jo lēmums attiecināms tikai uz pašreizējo un jauno bīstamo atkritumu dedzinātavu. I.Stepēns pieļauj, ka pašvaldība lēmumu nav formulējusi pietiekami konkrēti. Ar atsevišķu punktu nav atcelts arī pērnā gada lēmums par jaunas bīstamo atkritumu dedzinātavas izvietošanu. Taču par tā atcelšanu liecinot šā gada jūlija lēmums. No komentāriem par to, ka šāda nostājas maiņa liecina par pagasta deputātu vieglprātību un stingras nostājas trūkumu, I.Stepēns atturas.
Pašvaldība savu lēmumu darījusi zināmu arī firmām, kam jāizpēta jaunas dedzinātavas ietekme uz vidi. Tā kā firmas darbu vēl nav sākušas, pēc I.Stepēna domām, zaudējumiem nevajadzētu rasties. Pie tādas pārliecības viņš nonācis, arī tiekoties ar firmas «Ģeokonsultants» pārstāvi.
Trūkumus uzskata par novēršamiem
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes vadītāja Margarita Ūlande aģentūrai LETA norādījusi, ka firmai «Artava» nav atļauju par naftas produktu, ādu atlikumu, laku, krāsu un citu iznešu izlaišanu gaisā. Inspektori konstatējuši vairākus tehniska rakstura pārkāpumus, kā arī to, ka dedzinātavas teritorija nav sakopta. Tur patlaban tiekot uzglabāti bīstamie medicīniskie atkritumi, kā arī ar naftas produktiem piesūcināta zeme. Speciālistiem pret to nav bijis iebildumu.
Sarunā ar «Ziņām» M.Ūlande norādīja, ka konstatētas tehniskas nepilnības, taču iznešu atļaujas saņemšana un notekūdeņu bedres sakārtošana neesot nekas neizdarāms. Bīstamo atkritumu dedzināšanas atļaujas saņemšanai «Artavai» pēc attīrīšanas un gāzu neitralizēšanas iekārtas uzstādīšanas nepieciešama eksperimentāla dedzināšana, lai vides pārvalde veiktu mērījumus. Pašlaik Cenu pašvaldības lēmuma dēļ stāvoklis esot sarežģīts. Bīstamo atkritumu dedzinātavas kontroli M.Ūlande atzīst par pietiekamu un domā, ka tajā nekas slikts nevar notikt. Līdzīgas dedzinātavas izmantojot arī citur pasaulē.
Cenu pagasta pārstāvji žēlojušies, ka ne vides pārvaldē, ne uzņēmumā viņiem nav izdevies iegūt pamatotu informāciju par stāvokli dedzinātavā un iznešu normām, taču pārvaldes vadītāja uzsver, ka līdz šim nevienam interesentam informācija neesot liegta. Pēc M.Ūlandes domām, pašreizējā ažiotāža esot dažu Cenu pagasta cilvēku neapmierinātības rezultāts.
No ekonomiskā viedokļa piemērotākā vieta jaunajai bīstamo atkritumu dedzinātavai Latvijā būtu Gardenē, kur jau ieguldīti trīs miljoni latu atkritumu glabātavas izveidei. Taču arī tur, līdzīgi kā Cenās, dažu aktīvistu dēļ projekta realizācija noraidīta.
Firmas «Artava» direktors Uldis Krūklītis dažu pagasta cilvēku aktivitātes skaidro ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, bet izplatītās runas par klajiem meliem. Patiesībai neatbilstot arī tas, ka pašvaldības deputātiem un citiem interesentiem nav pieejama informācija par dedzinātavas tehniskajām iespējām un mērījumu rezultātiem. Uzņēmums savā objektā esot pietiekami daudz ieguldījis un gribot, lai tam ļautu strādāt, nevis to klaji nomelnotu. Arī no ekonomiskā viedokļa uzņēmums pašvaldībai esot izdevīgs.
Protesta parakstu vākšana varētu būt strīdīgs jautājums: lai iegūtu parakstu, apstaigāti pat Jelgavas bērnudārzi, to darījuši arī skolēni. Tas šai kampaņai mazinot ticamību. I.Stepēns gan norāda, ka parakstu vākšana Jelgavas Pārlielupes daļā ir pieļaujama, jo dedzinātavas ietekme varot būt jūtama arī pilsētas teritorijā.
Un ne jau tāpat vien cilvēki parakstījušies. Protesti laikam visvairāk saistāmi ar informācijas trūkumu. Pēc jaunas bīstamo atkritumu dedzinātavas projekta sabiedriskās apspriešanas šajā pavasarī daudzi jautājumi palikuši neatbildēti. Vairāki cilvēki tikai pēc tam sākuši par to domāt. Acīmredzot projektā ieinteresētajām personām bija jāuzņemas izskaidrošana. Firmas «Artava» vadība vides pārvaldei esot atzinusi nepietiekamo darbu ar cilvēkiem. Un tagad protesti, šķiet, pieņēmuši lavīnas spēku.
