Annas diena nosvinēta godam – tādu sajūtu vadīti, savās tālākajās svētdienas gaitās varēja doties Jelgavas Sv.Annas draudzes locekļi un ne tikai oficiāli šai draudzei piederīgie. Dievkalpojums Annas dienas rītā noritēja svinīgāk nekā citkārt – sākās ar procesiju un apsveikumu draudzei. Draudzes ļaudis jau izsenis pieradināti pie solīda muzikālā fona, bet šoreiz koris, solisti un ērģelniece Māra Ansonska bija īpaši pacentušies. Pēc dievkalpojuma mācītājs Uldis Gailītis aicināja klātesošos, kas bija sanākuši svētkiem atbilstošā kuplā skaitā, neizklīst, bet uzkavēties baznīcas dārzā, kuru dienu iepriekš talkas reizē bija uzposuši draudzes locekļi.
“26. jūlijs pēc kalendāra ir Annas, un mēs svinam ne tikai vienkārši vārdadienu, bet draudzes dzimšanas dienu,” tā mācītājs Valdis Vircavs, kam šie nav pirmie Dārza svētki par godu Annām. “Kāpēc dzimšanas diena? Draudzes aizsākumi meklējami vismaz pirms 453 gadiem, un kurā datumā tas bija, neviens jau īsti nezina. Bet draudze taču ir pelnījusi savu dzimšanas dienu. Kad tad vēl svinēt, ja ne vasarā, jūlijā un Annas dienā? Svarīgi ir tas, ka tieši šajā dienā cilvēki no visas mūsu lielās draudzes sanāk kopā un svin. Patiešām lielās draudzes, jo uz papīra esam vismaz 800. Tie, kas ir aktīvi. Bet, ja paskatāmies pilsētā, kaut vai ieejot veikalā, – ja katram no tur sastaptajiem uz muguras būtu rakstīts, no kuras draudzes tas cilvēks ir, mēs ieraudzītu ļoti daudzus ar Annas draudzi saistītos. Svinēšana notikusi dažādi. Kā šī tradīcija sākās? Pat īsti nezinu, bet, kad es 2008. gadā kā ticīgs cilvēks ienācu šajā draudzē, Annas diena tika jau atzīmēta. Ir bijis dažādi, svinības bijušas apvienotas ar bērnu un jauniešu vai draudzes vasaras nometnes noslēgumu.”
Šogad draudzes aktīvs bija padomājis gan par lieliem, gan maziem. “Pagājušajā gadā bija īpaša bērnu diena, bet šoreiz nolēmām, ka vispirms sestdienā pulcēsimies talkā, kurā sakopsim gan baznīcu, gan dārzu, bet svētdien, īstajā Annas dienā, kā vienmēr, būs svētki mūsu skaistajā baznīcas dārzā,” stāsta Indra Soika-Dreimane. Sadraudzības mielastam sekoja izzināšanas spēle visai ģimenei “Zini vai mini!”, kurā vajadzēja atbildēt uz āķīgiem jautājumiem, kas saistīti ar Jelgavas Sv.Annas baznīcu. Piemēram, vai draudzes dārzā kuplojošo ozolu, sauktu par Lutera ozolu, stādījis pats Mārtiņš Luters? Mazākie cītīgi darbojās apgleznošanas studijā “Izzini un izkrāso Lutera Rozi!”. Aktīvākos aizrāva šķēršļu pārvarēšanas stafete “Esi stiprs un drosmīgs!”. Nopietnāk noskaņotie varēja “bez distances” parunāt ar mācītājiem U.Gailīti un V.Vircavu, kā arī pie Lutera četrsimtgadei par godu 1883. gadā stādītā ozola ar evaņģēlistu Tāli Freimani tuvāk izzināt iespējas, ko var dot Lutera akadēmija. Dienas garumā dārzā bija iespējams iegādāties Santas Knopkenas “Omītes pasaku” grāmatas ar autores veltījuma ierakstiem, darbojās fotostūrītis. Bija arī izloze ar tikai pilnām lozēm un noslēgumā – slavēšana un pateikšanās Dievam, vienojoties kopīgās dziesmās.
