Pēdējā laikā masu informācijas līdzekļos pavīdējušas dažas šabloniskas, tomēr intriģējošas ziņas par Joahima Zīgerista sabiedriski politiskajām aktivitātēm Jelgavas pusē.
Pēdējā laikā masu informācijas līdzekļos pavīdējušas dažas šabloniskas, tomēr intriģējošas ziņas par Joahima Zīgerista sabiedriski politiskajām aktivitātēm Jelgavas pusē.
Daži atkal runā par J.Zīgerista populismu un viņa pausto ideju šķietamo līdzību Andra Šķēles izteicieniem. Vai otrādi – ka A.Šķēle esot šo to aizguvis no J.Zīgerista. Zīmīgi, ka ar J.Zīgeristu nekādas intervijas gan nav publicētas, tāpēc, manuprāt, tādiem spriedumiem nav pamata.
Uzskatu, ka J.Zīgerists savos politiskajos piedāvājumos ir reālists, jo ievēro konservatīvisma principus un arī kristīgā pasaules uzskata pamatpostulātus. Tāpēc viņa politiskās darbības galvenais moto ir kalpošana, nevis no cilvēkiem atsvešināta, komerciāla «valsts mīlēšana» vai veikalnieciska «strādāšana», kā to pompozi deklarējuši patmīlīgie «šķēlisti». Kā tajā dziesmā:
«Es mīlu visu valsti, bet konkrēti – nevienu!»
J.Zīgerists par galveno Latvijas sabiedrības tuvākās nākotnes mērķi ne reizi vien pasludinājis labklājību visiem – ar sabalansētu un pārdomātu saimniecisko un sociālo politiku.
Bet «šķēlistu» savtīgais makroekonomiskais skatījums uz saimniecību un antihumānās sociālās reformas ignorē mazāk ietekmīgo un trūcīgāko sabiedrības slāņu, to skaitā sīko un vidējo uzņēmēju, intereses.
J.Zīgerista galvenā nelaime gan ir tā, ka viņš savās aktivitātēs pietiekami nerēķinās ar mūsu sabiedrības lielas daļas ilgajos padomju gados iegūto vispārējo ateismu, kas daudziem cilvēkiem neļauj nopietni izprast un pieņemt kristīgajā pasaules uztverē pamatotas politiskā konservatīvisma vērtības.
Latvijas sabiedrībā ietekmīgākā ateistiskā domāšana izrādījusies mežonīgā kapitālisma un neoliberālisma ideju pasūtītāju un sludinātāju dabīgs un spēcīgs sabiedrotais, kas palīdzēja «šķēlistiem» pēdējās Saeimas vēlēšanās gūt ievērojamus panākumus un iemantot vairākumu valdībā. Savos atraktīvajos uzbrukumos tautas kapitālisma konservatīvo ideālu aizstāvjiem, vēršoties pret tirgus saimniecības humānu regulēšanu, neoliberāļiem izdevās pārvilināt savu atbalstītāju pusē ateistiski noskaņoto vēlētāju daļu.
J.Zīgerists tomēr ir daudz pieredzējis Latvijas politikā un pretēji skeptiķu un nelabvēļu drūmajiem pareģojumiem savu pieredzi var pozitīvi likt lietā. Vai viņa piedāvāto risinājumu pamatā pārsvarā ir altruistiski vai šauri egoistiski motīvi, par to var liecināt vienīgi praktiski darbi.
Mums ikvienam, jo īpaši tautas priekšstāvjiem, būtu gan vairāk jādomā par izplatīto klišeju stereotipiem. Jāmeklē un jārod jauna pieeja un svaigas idejas daudzu sasāpējušu problēmu risināšanā. Jādomā drosmīgāk un jāizdara pareizi secinājumi.
To, ka Latvijā ir praktiski iespējama arī sekmīga reģionāla attīstība un augšupeja, uzskatāmi pierāda Ventspils pieredze.
Varbūt senā Zemgales sirds Jelgava, spītējot neticībai, varēs lepni rādīt nākamo uzplaukuma piemēru?
Juris Ivars Neimanis, pensionārs no Lielvārdes
