Lai samazinātu izmaksas, Ozolnieku novada pašvaldība nolēmusi piešķirt mazāk līdzekļu pašvaldības izdevuma “Ozolnieku Avīze” finansēšanai.
Novada izpilddirektors Andulis Židkovs skaidro, ka turpmāk “Ozolnieku Avīze” publicēs materiālus, kas tieši saistās ar pašvaldības darbu un būtiski ietekmē iedzīvotāju ikdienu, piemēram, saistošos noteikumus, domes lēmumus, paziņojumus par izsolēm, iepirkumiem, aktuālo informāciju saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, paziņojumus par pašvaldības rīkotiem konkursiem, publiskajām apspriešanām, plānotajiem kultūras pasākumiem. “Tajā nebūs sadzīvisku rakstu par sīkiem notikumiem novada dzīvē, kā arī pārpublicējumu no preses izdevumiem,” norāda izpilddirektors. Lēmums pamatots gan ar plānotajām izmaiņām izdevuma sagatavošanā, gan ar to, ka joprojām tiek rosināti grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas nosaka, ka pašvaldības tiesības un pienākums ir informēt sabiedrību par to darbību, izdodot informatīvos izdevumus, nevis laikrakstus.
“Ozolnieku Avīze” tiks drukāta arī uz lētāka papīra. Tāpat laikrakstu nolemts izslēgt no Uzņēmumu reģistra masu informācijas līdzekļu reģistra, kur tas bija iekļauts 1997. gadā.
Likvidēta arī “Ozolnieku Avīzes” redaktora štata vieta ar bruto algu 850 eiro mēnesī. Līdzšinējā izdevuma redaktore Solvita Cukere turpina darbu pašvaldībā, taču citā jomā. Pašvaldības izdevuma izdošana tagad ir Sabiedrisko attiecību nodaļas divu darbinieču atbildībā, pēc nepieciešamības ārpakalpojumā piesaistot korektoru un maketētāju. Abām Sabiedrisko attiecību daļas speciālistēm, palielinoties slodzei, nedaudz arī palielināts atalgojums. Taču kopējais pašvaldības budžeta ietaupījums plānots vairāk nekā 10 tūkstoši eiro gadā.
Ozolnieku novada Sabiedrisko attiecības daļas darbiniece Līga Tamberga skaidro, ka jūlijā iznākušais pirmais jaunajā stilā veidotais pašvaldības izdevuma numurs ir sanācis uz 12 lapām, jo bijis daudz materiālu, ko pašvaldība bija uzdevusi publicēt.
Jau agrāk ziņots, ka Saeimā tiek virzīts likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kurā citu grozījumu vidū ir arī aizliegums pašvaldībām reģistrēt un izdot masu informācijas līdzekļus. Jau iepriekš gan nozares pārstāvji, gan vairāku ministriju ierēdņi ir norādījuši, ka pašvaldības masu informācijas līdzekļu izdošana kropļo konkurenci mediju tirgū un nerada vienlīdzīgus apstākļus konkurencei starp privātajiem komersantiem, kuri darbojas mediju tirgū, un pašvaldībām.
