Šovasar LIAA Jelgavas biznesa inkubators kļūst lielāks, jo tam tiek pievienoti 18 uzņēmumi no LIAA Bauskas biznesa inkubatora. Tādējādi šobrīd “Magnetic Latvia” biznesa inkubatoru finansiālo un konsultatīvi atbalstu Jelgavā saņems jau 54 uzņēmēji.
Kopienas vērtība
“Jelgavas biznesa inkubatoram būs lielāks pārklājums – ar vienu atbalsta vienību Bauskā. Kopiena kļūst lielāka, un mums jāsaprot, kā visefektīvāk realizēt pamatuzdevumu – pēc iespējas īsākā laikā piedāvāt vislielāko pievienoto vērtību uzņēmumiem, lai gan Bauskas, gan Jelgavas biznesa inkubatora uzņēmēji no šīs apvienošanās iegūtu vairāk,” informē Jelgavas inkubatora vadītājs Ņikita Kazakevičs, uzsverot, ka stratēģijā un plānos kardināli nekas nemainīsies.
“Viena no lielākajām biznesa inkubatoru vērtībām ir kopiena, uz to liekam ļoti lielu akcentu,” turpina N.Kazakevičs. “To apliecina ne tikai pētījumi, bet, arī praksē darbojoties trīsarpus gadu, redzam, ka vislielākā pievienotā vērtība ir cilvēki, kas atrodas kopienā. Tikai uzņēmējs var saprast otru uzņēmēju.” Tāpēc inkubators ir lieliska atbalsta vienība, kur sastapt cilvēkus ar līdzīgām problēmām, izaicinājumiem, vīzijām un sapņiem. Pateicoties apvienošanās procesam, kopiena kļūs krāsaināka un daudzveidīgāka.
Apvienojot Bauskas un Jelgavas biznesa inkubatorus, palielināsies arī darbības teritorija. Līdz šim tā ietvēra Jelgavas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, Auces, kā arī Ozolnieku un Tērvetes novadu, tagad klāt nāk Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads.
Pieredze un zināšanas
Biznesa inkubatorā uzņēmumi atrodas dažādos attīstības līmeņos, ir tādi, kas savu ideju sākuši attīstīt pavisam nesen, un tādi, kam ir jau ražotnes un veiksmīgs eksports. Jelgavas inkubatora vadītājs uzsver, ka dalībniekiem ir pieejamas gan teorētiskas, gan ļoti praktiskas zināšanas, tādējādi uzņēmumi jebkurā attīstības stadijā var saņemt ne tikai konsultatīvu atbalstu, bet arī praktisku palīdzību no citiem uzņēmējiem.
“Tā kā kopienā ir uzņēmumi, kuriem jau ir eksporta tirgi Vācijā, Somijā un citās valstīs, jaunie uzņēmumi no viņiem var saņemt vērtīgu informāciju. Tāpat, ja ir nepieciešams atvērt ražotni, mums ir jau 22 uzņēmumi, kuriem ir savas ražotnes, un viņiem var uzdot jau konkrētus jautājumus. Būtiska lieta ir arī kopienas kontakti, piemēram, ārpakalpojumi gan mārketinga, gan iepakojuma jomā, tādējādi kopiena palīdz ieekonomēt resursus un laiku,” stāsta N.Kazakevičs. Viņš arī akcentē, ka eksportspēja ir viens no galvenajiem inkubatora darbības fokusiem. Eksports ir prioritāte, lai kāpinātu valsts ekonomiku, tādēļ liels uzsvars tiek likts uz ražojošo uzņēmumu attīstību, protams, atbalsts tiek sniegts arī pakalpojumu sniedzējiem, taču arī tiem ar laiku ir jābūt gataviem eksportēt.
Jauno uzņemšana
Arī šoruden LIAA Jelgavas biznesa inkubatorā tiks uzņemti jauni dalībnieki, un N.Kazakevičs atgādina nosacījumus: “Mums ir divi atbalsta etapi. Pirmsinkubācija ir domāta biznesa ideju autoriem, kuriem ir ideja un bezgalīgi daudz jautājumu – kāpēc, kā, vajag vai nevajag, kādu produktu ražot? Šī programma ilgst sešus mēnešus, un mūsu pamata uzdevums ir palīdzēt viņiem tikt no idejas līdz pirmajam nosacīti gatavajam produktam vai pirmajai testa pārdošanai. Šajā programmā uzņemsim 20 dalībnieku. Otra atbalsta programma ir inkubācija, kas domāta uzņēmumiem, kas jau gatavi realizēt savu biznesa ideju. Tiem ir jābūt reģistrētiem atbalsta teritorijā, un tie nevar būt vecāki par trim gadiem, šajā programmā uzņemsim septiņus jaunus dalībniekus.”
Pieteikumu pieņemšana uz abām programmām sāksies ar 1. septembri un noslēgsies 20. septembrī, taču līdz tam uzņēmēji un ideju autori aicināti pieteikties konsultācijām gan klātienē, gan virtuālajā vidē. Maksimālais termiņš, līdz kuram varēs saņemt atbalstu, ir 2023. gada 31. decembris.
Nosvinēt panākumus
Lai efektīvi pārvaldītu kopienu un informācijas aprite notiktu raiti un kvalitatīvi, Jelgavas inkubatorā katra mēneša pēdējā ceturtdienā tiek organizēta sanāksme, kur visi uzņēmēji izstāsta to, kā realizējuši iepriekšējā mēneša plānus, un izvirza mērķus nākamajam mēnesim. “Tā ir lieliska iespēja mums, inkubatora darbiniekiem, uzzināt, kā iet uzņēmējiem. Taču arī viņi paši, stāstot skaļi visai kopienai savus plānus, var saņemt atgriezenisko saiti no citiem uzņēmumiem, kas jau izgājuši cauri līdzīgai situācijai vai var palīdzēt ar kādiem kontaktiem. Tā ir ļoti liela vērtība,” stāsta LIAA Jelgavas biznesa inkubatora vecākā projektu vadītāja Renāte Bērante.
Katru gadu inkubācijas dalībniekiem ir desmit sanāksmes un divi pasākumi jūlijā un decembrī. Jūlija pēdējā nedēļā tiek rīkota vasaras ballīte, kuras mērķis ir nosvinēt panākumus, savukārt decembrī ir Ziemassvētku vakariņas, kur tiek svinēta kopā būšana ar atskatu uz gada laikā sasniegto.
Nupat, 30. jūlijā, notika vasaras pasākums pie viena no inkubatora uzņēmumiem “Hopalaa”. Viens no tā uzdevumiem bija neformālā gaisotnē iepazīstināt Jelgavas un Bauskas inkubatora dalībniekus, kas turpmāk būs vienā kopienā. “Tas ir sen pierādīts fakts, ka neformālā vidē ir daudz vieglāk veidot attiecības un tīkloties ar citiem. Esam jau vairākkārt šādus pasākumus rīkojuši, un ir pierādījies, ka pēc tiem rodas daudz veiksmīgāka sadarbība, kas arī ir viens no inkubatora uzdevumiem. Reizēm ir uzņēmēji, kas ir līdzīgi un apvienojoties var izveidot vienu spēcīgu zīmolu,” pieredzē dalās R.Bērante.
Izaugsme pandēmijas laikā
Lai aptuveni saprastu biznesa inkubatora uzņēmumu darbības apjomus, jāmin, ka līdzšinējo Jelgavas 36 uzņēmumu 2020. gada otrā ceturkšņa apgrozījums bijis aptuveni viens miljons. Te jāņem vērā 10–20 procentu kritums, ko ietekmējusi pandēmija. “Mēs sekojam līdzi visiem uzņēmumiem, reizi ceturksnī viņi sūta progresa pārskatus, tādējādi turam roku uz pulsa visiem finansiālajiem rādītajiem, samaksātajiem nodokļiem, darbiniekiem, apgrozījumam un eksportam. Mēs tam sekosim līdzi vēl divus gadus pēc inkubācijas beigām, lai saprastu inkubatora pievienoto vērtību,” stāsta N.Kazakevičs, piebilstot, ka pagaidām neviens no uzņēmumiem nav beidzis inkubācijas procesu.
Pandēmijas laikā arī Jelgavas biznesa inkubatorā mācības, sapulces un pat jauno dalībnieku uzņemšana notika attālināti. Tas nav radījis īpašus sarežģījumus komunikācijā, tikai dalībniekiem ļoti pietrūcis klātienes kontaktu.
Runājot par kopējo noskaņojumu ārkārtas situācijas laikā, N.Kazakevičs uzteic uzņēmēju augsto adaptācijas spēju: “Aprīļa vidū, runājot ar uzņēmējiem, sajūtu fons bija pesimistisks, jo bija asi krities pieprasījums un īpaši eksporta tirgus. Savukārt maijā un jūnijā emocionālais noskaņojums auga uz pozitīvo pusi, jo atsākās sarunas par eksportu, nostabilizējās un pamazām kāpa apgrozījums. Pandēmijas laiku uzņēmumi izmantoja, lai uzlabotu savu esamību digitālajā vidē, kam iepriekš pietrūka laika. Varētu teikt, ka visi ātri pielāgojās un turpināja attīstību.”
Tā, piemēram, SIA “Purenn” sāka ražot dezinfekcijas līdzekli uz ūdeņraža peroksīda bāzes, savukārt ražotājs “Dabas dots” izveidoja interneta veikalu food24.lv, kurā joprojām pārdod savu un arī citu latviešu ražotāju produkciju, piegādājot to uz mājām. LIAA Jelgavas biznesa inkubatoru pārstāvji uzsver, ka attīstība digitālajā vidē ir nesusi labus rezultātus, jo tagad uzņēmumi veiksmīgi turpina attīstīt gan klātienes, gan tiešsaistes tirdzniecību. “Līdz ar to mūsu uzņēmumi kļūst stiprāki, ar lielāku pieredzi un stratēģiskāk pieiet finanšu plānošanai, jo tagad viņiem ir pietiekami attīstīti abi tirdzniecības kanāli,” pārliecināts biznesa inkubatora vadītājs.
