Pasaules mēroga konferencē Norvēģijā, Oslo šovasar savā pieredzē dalījās projekta SOLIS dalībnieki no Jelgavas 1. ģimnāzijas.
Pasaules mēroga konferencē Norvēģijā, Oslo šovasar savā pieredzē dalījās projekta SOLIS («Solar energy in schools») dalībnieki no Jelgavas 1. ģimnāzijas.
Starptautiskā projektā par Saules enerģijas izpēti 1. ģimnāzijas audzēkņi piedalās jau vairākus gadus. Tagad līdz ar Saules enerģijas izmantošanas iespējām tikusi apspriesta arī alternatīvo enerģijas veidu – dabasgāzes, vēja, biomasas, ūdens un viļņu – enerģijas izmantošana. Par paradoksu dalībnieki no Jelgavas uzskata, ka konferences par nepiesārņotu vidi sponsoru vidū bija arī tādi koncerni kā «Statoil» un «British Petroleum Amoco».
Konferencē piedalījās ap 200 dalībnieku no 40 pasaules valstīm – zinātnieki, kas nodarbojas ar pētniecību un Saules enerģijas izmatošanu ikdienā, pedagogi un viņu audzēkņi. Latvijas delegācija bija otrā lielākā aiz mājiniekiem norvēģiem. Tajā piedalījās deviņi skolotāji un 13 skolēnu no SOLIS dalības skolām – Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Ziemeļvalstu ģimnāzijas, Preiļu Valsts ģimnāzijas, Dundagas vidusskolas, Ogres 1. ģimnāzijas. Jelgavas 1. ģimnāziju pārstāvēja lietišķās informātikas skolotājs Agris Vitmanis, Dmitrijs Guzs (10. klase) un Arvis Rasmanis (12. klase).
Ģimnāzija ar Saules aktivitātes pētījumiem nodarbojas kopš 1997. gada, un šo darbu vada skolotājs Andrejs Salzirnis. Jelgavnieku delegācija prezentācijai veda līdzi noformētus plakātus un rezultātu atspoguļojumu datorā.
Konferencē Oslo uzstājās jaunākais tās dalībnieks Dmitrijs Guzs – vienīgais no skolēniem, kam šajā forumā tika dots vārds. Dmitrijs Saules intensitātes mērījumus, kas tiek fiksēti datorā un sūtīti uz Norvēģiju, izmantojis arī savos projektos, piemēram, izsekojot laika prognožu ticamībai laikrakstā «Zemgales Ziņas». Arī citi audzēkņi izmantojuši šos datus, piemēram, mērot, cik daudz Saules enerģijas saņem Jelgavas viens kvadrātmetrs.
Arvis stāsta, ka šogad šīs enerģijas ir mazāk. To ietekmē mākoņu sega. Ilgākā laika posmā iespējams izsekot laika izmaiņām, var spriest par globālo siltumnīcas efektu. Viņš pēta arī polimēru plēves izmantošanas lietderīgumu logu paketēm. Aprēķini tiek veikti tīri zinātniski: ja izmanto logu paketes, tad vienā stundā tiek ietaupīti 8,7 kilodžouli enerģijas.
Kā stāsta konferences dalībnieki, referātos pausts aicinājums pievērsties Saules enerģijas izmantošanai, jo ogļu un naftas krājumi nav neizsmeļami. Diemžēl valdības pasaulē vēl daudzviet ir grūti pārliecināmas. Pozitīvs piemērs ir Norvēģijā ražotie 95 procenti elektroenerģijas, izmantojot ūdens spēku, Dānijā lieto vēja enerģiju, kaut arī šīm valstīm ir lielas iespējas izmantot naftu un akmeņogles. Norvēģijā daudzas ēkas ir ar Saules paneļiem, enerģijas vasaras mēnešos ir pietiekami, kas sevišķi svarīgi kalnos, kur elektrība netiek pievadīta. Konferencē uzstājusies kāda sieviete no Kenijas, kas ražo «saules plītis» ēdiena gatavošanai un izdala bēgļiem, kas kara darbības rajonos spiesti pamest mājas.
Par nozīmīgu Jelgavas delegācijas pārstāvji uzskata aicinājumu motivēt jauno paaudzi Saules enerģijas izmantošanai. Norvēģijā viņi vērojuši vairākus eksperimentālus darinājumus – divriteni un motorlaivu ar Saules paneli –, bet lauku ļaudis daudzviet izmanto Saules enerģiju ūdens sildīšanai.
Vērā ņemama arī atziņa, ka enerģiju var iegūt, dedzinot atkritumus. Mūsu kokzāģētavās paliek pāri milzum daudz skaidu un citu zāģmateriālu, kas netiek izmantoti.
– Viņiem ražošanas procesā pāri nepaliek nekas, – atzīst skolotājs Agris Vitmanis.
Dalībnieki no konferences atgriezušies ar diplomiem un 1000 Norvēģijas kronu prēmiju skolai. Skolotājs un audzēkņi ir pateicīgi projekta SOLIS sadarbības partneriem arī par iespēju piedalīties konferencē – izdevumus visai Latvijas delegācijai sedza Norvēģijas puse.
