Jelgavas Sv.Annas baznīca ir ir viena no retajām ēkām, kas saglabājusies no nopostītās senās Zemgales hercogistes galvaspilsētas. Otrā pasaules kara laikā tā tika sagrauta un nodega, bet varam lepoties ar to, ka Jelgavas Sv.Annas baznīca bija pirmais luterāņu dievnams, kuru Latvijā atjaunoja pēc postošā kara. Blakus altārim atrodas Jaņa Rozentāla glezna “Kristus un samariete”, bet baznīcas dārzā aug tā sauktais Lutera ozols, ko stādīja 1883. gadā par godu Mārtiņa Lutera dzimšanas 400. gadadienai. Savukārt zviedru meistara Olofa Hammarberga 1938. gadā būvētās romantiskā stila ērģeles ar 37 reģistriem un 2072 stabulēm ir varenākās Zemgalē.
Lai dievnamu padarītu pieejamu ne tikai baznīcai piederīgajiem, bet arī citiem interesentiem ārpus dievkalpojumu laika, ar brīvprātīgo draudzes locekļu palīdzību uzsākts pilotprojekts – baznīca būs atvērta piektdienās no pulksten 16 līdz 19.30 un sestdienās no 11 līdz 17. Šo iespēju apmeklētāji var izmantot kā lūgšanām, tā arī lai iepazītos ar 400 gadu veco baznīcu, informē Jelgavas Sv.Annas draudzes pārstāvis Āris Dreimanis.
Savukārt no augusta līdz septembrim ik piektdienas vakaru pulksten 19 dievnamā būs iespēja piedalīties vakara lūgšanā un 30 minūšu garumā baudīt ērģeļmūziku dažādu ērģelnieku un pieaicinātu mākslinieku skanējumā. Tā jau rīt, 14. augustā, pulksten 19 muzicēs Kristīne Bīmane (soprāns), Gundega Dūda-Dzene (ērģeles) un Jelgavas Sv.Vienības draudzes ansamblis. Pēc lūgšanu un mūzikas svētbrīža pulksten 19.30 paredzēts kinovakars baznīcas dārzā (sliktos laika apstākļos iekštelpās), kurā tiks demonstrēta episkā fantāzija – filma “Nārnijas hronika” (I daļa).
