Jau deviņdesmito gadu sākumā atsevišķas progresīvi strādājošas zemnieku saimniecības no govs gadā izslauca 6000 un vairāk kilogramu piena.
Jau deviņdesmito gadu sākumā atsevišķas progresīvi strādājošas zemnieku saimniecības no govs gadā izslauca 6000 un vairāk kilogramu piena. Līdz ar to radās neatbilstība starp veco ēdināšanas normēšanas sistēmu un govs vajadzību pēc enerģijas, proteīna un citām barības vielām apmierināšanu. Kopš 1997. gada Lauksaimniecības universitātes Dzīvnieku ēdināšanas katedra intensīvi izstrādā barības līdzekļu enerģētiskās un proteīna vērtēšanas sistēmas, pielāgojot tās Eiropā un pasaulē lietotajām. Zinātnieku darbu praktiskos apstākļos pārbaudīja labākajās Valmieras, Cēsu un Dobeles rajona piena fermās. Rezultāti liecināja par jaunās sistēmas pārliecinošu pārākumu pār veco.
Tas bija pamats tam, ka savā 1998. gada 30. septembra sēdē Zemkopības ministrijas Nacionālā lopbarības padome nolēma pāriet uz Dzīvnieku ēdināšanas katedras asociētā profesora Ulda Osīša izstrādāto, ieteikto, Eiropas un pasaules standartiem pielāgoto jauno normēšanas sistēmu augstražīgu govju ēdināšanā.
Dzīvnieku ēdināšanas katedras un ārzemju universitāšu (Bangoras, Kembridžas, Upsalas, Vageningenas) sadarbības rezultātā LLU Agronomisko analīžu laboratorijā Dr. biol. Silvijas Strikauskas vadībā tika apgūta pasaulē lietotā jaunā barības līdzekļu analīzes metodika, kas nosaka kokšķiedras funkcijas – neitrāli (NDF) un skābi (ADF) skaloto kokšķiedru – un izsaka barības līdzekļu enerģētisko vērtību neto enerģijā laktācijai – NEL. Šīs analīzes dod teorētisko un praktisko pamatu jaunajai sistēmai.
Uz katedras izstrādātās teorētiskās bāzes pamata Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs izstrādāja jaunu govju ēdināšanas datorprogrammu «Lēda». Jauno govju ēdināšanas sistēmu praktiskos apstākļos izmanto šim nolūkam apmācīti 26 rajonu lauksaimniecības konsultāciju biroju speciālisti.
Uz minēto izstrādņu pamata Zemkopības ministrija 1999. gadā subsidēja Agronomisko analīžu laboratoriju, lai tā varētu izdarīt plaša mēroga analīzes lopbarībai no visiem valsts rajoniem. Uz šo rezultātu pamata ir izdots jauns «Lopbarības katalogs», kas patlaban zemniekiem un interesentiem pieejams visu rajonu lauksaimniecības konsultāciju birojos. Katalogs palīdzēs orientēties jaunajā ēdināšanas normēšanas sistēmā un tās praktiskajā izmantošanā.
Latvijas zemniekiem rodas arvien lielāka interese par gaļas lopu audzēšanu un ēdināšanu. Palīgs viņiem būs tikko iznākušais asociētā profesora U.Osīša metodiskais materiāls «Gaļas liellopu ēdināšana». Brošūru var iegādāties LLU Dzīvnieku ēdināšanas katedrā.
Katedras zinātnieki veic arī plašus pētījumus par minerālelementu lomu dzīvnieku ēdināšanā, dažādu bioloģiski aktīvu vielu lietošanas efektu dzīvnieku un putnu ēdināšanā, kā arī meklē ceļus lopbarības proteīna problēmu risināšanai.
