Latvijā tik daudz skaistu vietu, ko apmeklēt, ka atliek vien aut kājas un doties jaunos piedzīvojumos. Mūsu ceļi atkal ved Kurzemes virzienā. Šoreiz ar vienu dienu nepietiks un jārezervē naktsmājas. Apmetīsimies ostas pilsētā Ventspilī. Pagājuši trīs gadi kopš iepriekšējās viesošanās. Pie reizes varēsim apciemot draugus, kas dzīvo pilsētā ar rītdienu.
Stiklu ciems
Pēc divu stundu brauciena jāizloka kājas. Izkustēšanās sākas ar Vasenieku purva taku dabas liegumā “Stiklu purvi”, par ko nesen “Zemgales Ziņās” bija apraksts. Pēc pastaigas purvā iegriežamies Stiklu ciemā – Ventspils novada Puzes pagastā. Stiklu ciems izvietojies lieguma teritorijā starp diviem ezeriem – Mazieres un Dižieres. Stiklu apkārtnes bagātības ir meži, purvi un smiltis. Tā kā šejienes smiltis bijušas kvalitatīvas, tad 1853. gadā atvērta “glāžu” fabrika. 1897. gadā pēc vācu barona Grotusa pavēles sāka celt jaunu stikla fabriku “Annahite” (Annahutte), bet 1900. gadā ezera krastā uzbūvēja Annahites medību pili, kurā dzīvojis fabrikas pārvaldnieks. Annahites medību pils ir vietējās nozīmes kultūrvēstures piemineklis.
Būšnieku ezers un Staldzenes stāvkrasts
Nākamais pieturas punkts Būšnieku ezers – vieta aktīvās atpūtas cienītājiem. Ap ezeru izveidota dabas taka. Takas garums – deviņi kilometri, tā piemērota ne tikai pastaigu mīļotājiem, bet arī skrējējiem un velobraucējiem. Esam gatavi izaicinājumam apiet apkārt ezeram. Taka ved pa priežu mežu. Ja vēlas nopeldēties, ierīkotas peldvietas. Veselības takā izvietoti desmit vingrošanas stendi dažādām vecuma grupām. Purvainajā ezera krasta zonā izveidota koka gājēju laipa ar skatu platformu. Pie ezera ierīkota arī laivu piestātne (iespēja iznomāt laivu).
Ezeram apkārt apiets, un laiks posties uz ostas galvaspilsētu – Ventspili, pa ceļam vēl piestājot pie Staldzenes stāvkrasta. Lai sasniegtu Staldzenes stāvkrastu, pamaldījāmies neskaitāmos kāpu celiņos, ieklīdām pat privātīpašumā, jo nekur nebija izvietotas norādes.
Staldzenes stāvkrasts ir 400 metru garš stāvkrasts Baltijas jūras krastā. Dabas piemineklis, kas veido dažāda vecuma un izcelsmes noguluma atsegumus. Iecienīta ventspilnieku atpūtas vieta. Nelielā pastaigā gar jūras krastu vērojām, kā mainās stāvkrasta augstums.
Ostas un puķu valstībā
Ventspils – pilsēta, kas sagaida ar puķu skulptūrām, strūklakām un satikšanos ar draugiem. Vakara pastaiga pa šogad jaunatklāto Ostas ielas promenādi. Šeit aplūkojama iespaidīga boju kolekcija, kas izvietota gar Ventas krastu. Pie katras pievienota plāksnīte ar uzrakstu, kādam nolūkam tā domāta. Jauno promenādi pievilcīgu dara dizaina laternas un bruģakmens segums. Atjaunota darbnīcu fasāde. Apskatei novietots arī loču kuģis “Rota”, kas būvēts Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) 1967. gadā un ilgus gadus strādājis Ventspils ostā. Unikāls kuģis, jo tādu Latvijā vairs neesot. Jaunatvērtajā promenādē izveidota īpaša vieta jaunlaulātajiem – vides objekts “Mīlestība bāka.” Vakara noslēgumā dodamies uz atjaunoto dienvidu mola skatu torni, lai paraudzītos uz pilsētu un Baltijas jūru. Dienvidu mola skatu tornis veidots uz padomju armijas bijušā lokatora pamatiem, tā pakājē ierīkota atpūtas vieta. Diena izvērtusies ļoti aktīva – nosoļoti 28 kilometri. Paši nespējam noticēt, ka esam to paveikuši.
Laiks iemīļotām vietām vecpilsētā ar šaurām ieliņām. Rātslaukums, ko ieskauj Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca. Tālāk 17. gadsimtā būvētais tirgus laukums ar bruģakmens klājumu un tirgus aku. Centrālais tirgus laukuma objekts ir zvanu tornis ar pulksteni, kas simbolizē kādreizējo rātskungu neizdevušos ieceri Rātslaukumā uzstādīt centrālo laikrādi. Pulkstenis ar trīs ciparnīcām – viena rāda Latvijas laiku, otra mēness fāzi un trešā – nedēļas dienu. Apaļās stundās pulkstenis atskaņo melodiju “Pie dzintara jūras”. Pastaiga pa promenādi ar ziedu kompozīcijām, strūklakām, govju skulptūrām un pieminekli – bronzas skulptūru latviešu jūrniecības pamatlicējam Krišjānim Voldemāram. Netālu atrodas Livonijas ordeņa pils – vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā.
Apskatām koncertzāli “Latvija”, kas savienota ar mūzikas skolu. Koncertzāles Lielajā zālē atrodas divi pasaules līmeņa mūzikas instrumenti – manuālās akustiskās ērģeles ar 3500 ērģeļu stabulēm un pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres – 4,7 metrus augstas. Diemžēl ielūkoties koncertzālē nesanāca, jo mūsu viesošanās laikā organizētas grupu ekskursijas nenotika. No draugiem uzzinājām, ka gudrā ēka pati spēj saražot gan siltumu, gan aukstumu. Visi procesi tiek vadīti ar datora palīdzību. Tas ļauj nodrošināt komfortablu klimatu koncertzāles apmeklētājiem un vērtīgajiem mūzikas instrumentiem.
Ventspils Jūrmalas parks
Netālu no jūras ir brīnišķīga vieta – Ventspils Jūrmalas parks. Ieeja parkā sākas ar enkuru taku, kur aplūkojami lielākie Piejūras brīvdabas muzeja enkuri. Pats smagākais un augstākais novietots pie parka ieejas. Jauka izklaide ir izbraukšana pa šaursliežu dzelzceļa līniju ar mazbānīti, kas izvijas cauri parkam. Šādu satiksmes līdzekli ierīkoja vācu karaspēks Pirmā pasaules karā laikā. Dzelzceļa līnija Ventspili savienoja ar jūrmalas zvejniekciemiem. Labiekārtots parks ar gājēju un velosipēdu celiņiem, soliņiem, tiltiņiem.
Par godu valsts simtgadei Ventspils uzņēmuma SIA “Busher Municipal” kolektīvs uzdāvināja pilsētai brīnišķīgu vides objektu – Latvijas kontūru. Uzņēmuma darbinieku rokām veidotas skices, griezts, locīts, metināts, krāsots. Vides objekts novietots jūras piekrastes zonā. Latvijas kontūra izrotāta ar latvju rakstu zīmēm, un katrā no tām iestrādāts darbinieka vārds.
Starp Ventspili un Liepāju
Pēc piecdesmit kilometru brauciena sasniedzam gleznaino Baltijas jūras piekrasti – Jūrkalnes ciemu ar iespaidīgu stāvkrastu. Pirms tam piestājam pie piemiņas zīmes “Cerību bura” latviešu bēgļiem uz Zviedriju. Vieta, no kurienes no 1943. līdz 1945. gada pavasarim daudzi Latvijas iedzīvotāji, baidīdamies no atkārtotas PSRS okupācijas, pa jūras ceļu centās nokļūt neitrālajā Zviedrijā. Vistuvākajā tās daļā – Gotlandes salā.
Jūrkalnes ciems stiepjas 14 kilometru garumā. Agrākos laikos Jūrkalni sauca par Fēliksbergu (Laimīgais kalns). No krasta kraujas pa kāpnēm, kuras esot vairākkārt atjaunotas, nokāpjam pludmalē. Spēcīgo vētru laikā krasta līnija ik gadu atkāpjas. Arī šogad lielā mitruma dēļ Jūrkalnes stāvkrasts nobrucis vairāk nekā simts metru garumā. Ziņkāres dzīti, saskaitām pakāpienus, smuks skaitlis – 55. Laiska pastaiga pa kluso pludmali, vērojot iespaidīgo stāvkrastu.
Vērts iegriezties Jūrkalnes dabas un atpūtas parka Ugunspļavā, kur atrodas brīvdabas estrāde, baznīcas ābeļdārzs, vēju sēta. Šeit notiek koncerti, tiek svinēti vasaras saulgrieži un rīkotas zaļumballes. Ideja par parka izveidi īstenota sadarbībā ar mūziķi Igo Fominu. Mūziķi iedvesmojusi teika par latviešu tautu un tās garu, kas piedzimis sensenos laikos pie jūrnieku iekurtā ugunskura pēc brīnumainās izglābšanās no vētras. Dabas un atpūtas parkā ierīkotas arī divas dabas takas. Šoreiz taku iziešanu atmetam, jo nosoļoti jau astoņi kilometri. Divās dienās veikti 35 kilometri.
