Vēl šodien turpinās 6. augustā pašvaldības mājaslapā izziņotā koku ciršanas Jelgavā, Pilssalas ielā, publiskā apspriešana. Ar šīs ieceres materiāliem var iepazīties Jelgavas domes ēkā, Klientu apkalpošanas centrā un būvvaldē, kā arī elektroniski pašvaldības mājaslapā. No pašvaldībā iepriekš publicētās informācijas izriet, ka Pils salas degradētās teritorijas sakārtošanas projektā plānots izcirst 129 kokus, no kuriem 84 atrodas Pilssalas ielā.
Rundāles pilī iesaka atklāt skatam arī Jelgavas pili
Vistuvāk Lielupes tiltam izcērtamo koku rindā atrodas desmit parastās zirgkastaņas, kas aug tieši pretī Jelgavas pilij. Pēc LLU kanclera Ziedoņa Helviga lūguma šo zirgkastaņu iederību kopējā ainavā izvērtēja lietpratēji no Rundāles pils muzeja. Z.Helvigs stāsta, ka izvērtēšana veikta gan dienasgaismā, gan vakarā spuldžu apgaismojumā. Rundāles pils muzeja speciālisti secina (tas izklāstīts vēstulē ar muzeja direktores Lauras Lūses parakstu), ka kastaņas šajā vietā ir neiederīgas, jo ne tikai ir pretrunā ar vēsturisko arhitektūru un ar kuplajām lapotnēm aizsedz pils zemākos stāvus, bet arī, ņemot vērā augsnes neatbilstību koku vajadzībām, vārguļo un ir daļēji iznīkušas. “Jelgavas pils arhitektūra vislabāk atklājas, iebraucot pilsētā no Rīgas puses. Tuvojoties Lielupes tiltam, pils strauji izaug ceļa labajā pusē un pārsteidz ikvienu ar krāšņo baroka arhitektūru un vareno mērogu. Līdzīgi kā Frančesko Rastrelli projektētajai Ziemas pilij Sanktpēterburgā, arī Jelgavas pils majestātiskumu vēl vairāk izceļ upes tuvums, kas ļauj netraucēti no lielāka attāluma ieraudzīt visu centrālā korpusa fasādi un no pareizā skatu punkta arī fasādes atspulgu ūdenī. Ne sākotnēji, ne 19. gadsimtā koku stādījumi pils priekšā gar Lielupes krastu nav bijuši. Arī citi ap pili esošie apstādījumi nav atbilstoši ēkas celšanas laikam, bet tapuši 19. gadsimtā. Kastaņu rinda iestādīta 20. gadsimtā, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Šobrīd robainā koku rinda disharmonē pils ainavā,” raksta Rundāles pils muzeja direktore L.Lūse. Var piebilst, ka viens no nocērtamajiem kociņiem iestādīts 90. gadu sākumā, kad LLU pirmkursniekiem bija tradīcija 1. septembrī pils apkārtnē stādīt kokus.
Necirst, bet pārstādīt
Pret koku ciršanu Pilssalas ielā, tostarp Jelgavas pils priekšā, iestājas reģionu un pilsētu attīstības eksperts Reinis Petkus. Viņš uzskata, ka pils priekšā esošo koku augšanu vajag kontrolēt, ieveidot tiem vainagus, nevis vienkārši izcirst. “Esmu pret koku ciršanu visā Pilssalas ielas pārbūvē. Iepazīstoties ar Jelgavas pašvaldības mājaslapā sniegto informāciju, var secināt, ka lielākā daļa koku ir labā stāvokli. Koku izciršana ir vieglākais scenārijs, lai īstenotu ieceri, taču pastāv arī citas alternatīvas,” Jelgavas pašvaldībai raksta R.Petkus. Viņš secina, ka 24 no ciršanai paredzētajiem kokiem ir iespējams pārstādīt. “Koku pārstādīšana pasaulē tiek bieži izmantota, arī Latvijā ir vairāki pozitīvie piemēri šāda veida projektu īstenošanā,” savus uzskatus pamato R.Petkus. Piemēram, šopavasar Rīgā, pārceļot astoņdesmit tonnu svaru, pārstādīts 18 metru augsts dižkoks. Viņaprāt, Pils salai nevajadzētu sākt līdzināties Pasta salai, kur veikta vērienīga rekonstrukcija, bet līdz ievērības cienīgu koku izaugšanai jelgavniekiem būs jāgaida gadi divdesmit pieci. “Pasta salas teritorijā dabas pievilcības faktors ir novērojams ļoti maz,” secina eksperts.
Var līdzēt disciplinēt satiksmi
R.Petkus domā, ka Pils salas vidusdaļā (Pilssalas ielas galā), kur plānots būvēt ūdenstūrisma un sporta bāzi, automašīnām ikdienā nav nemaz jābrauc. Līdz ar to Pilssalas iela nebūtu jāpārbūvē ievērojami platāka (ar divām ietvēm) un ielas malās mazāk arī vajadzētu cirst kokus. Atliktu arī lielās simt automašīnu autostāvvietas būve pie ūdenstūrisma un sporta bāzes un ļoti tuvu dabas lieguma “Natura 2000” teritorijai. Atstājot esošos kokus, tiks nodrošināta pievilcīga vide. “Vēl pastāv iespēja izmantot kokus satiksmes nomierināšanai, regulējot braukšanas ātrumu līdz 20 vai 30 kilometriem stundā. Pils salas pārbūves projektā plānots izbūvēt bērnu laukumu, tātad esošā ceļa posmā nemaz nedrīkst atļaut pārvietoties motorizētajiem transporta līdzekļiem ar 50 kilometru ātrumu stundā. Lai to panāktu, koki var palīdzēt,” raksta R.Petkus.
Lielās pārdomās par Pils salas attīstību ir arhitekts Vents Grietēns. “Izdrukāju abas koku ciršanai publiskotās planšetes, paanalizēju, un radās daudz pārdomu,” atzīst V.Grietēns. Viņam nav principiālu iebildumu, ka salā top ūdenstūrisma un sporta centrs, taču arhitekts jautā: “Vai viss, kas tagad Pils salā ir sagrūsts vienkopus, ir arī pārdomāts, lietderīgs, ilgtspējīgs un racionāls?” Viņam pašvaldības attīstītais projekts pašlaik vairāk izskatās pēc dažādu objektu, kuri ienāca galvā (vai kur jāpaspēj apgūt naudu), sabēršanas vienā kaudzē. Turklāt būtiski ir tas, ka projekts iznīcina, kaut arī bēdīgā paskatā tagad esošo, savvaļas zirgu saimniecības infrastruktūru (siena glabāšanai paredzēto laukumu un arī laukumu, kur zirgiem atrasties lielu plūdu gadījumā) un nepiedāvā, kā šīs nepieciešamības risināt.
Arī arhitekts V.Grietēns neredz vajadzību izcirst tik daudz koku, kas būtu jādara tad, ja būtiski paplašina ielu un veido pie sporta bāzes stāvlaukumu ap simts automašīnām, kā arī atsevišķu sporta aktivitāšu laukumu. Viņaprāt, lielākam autostāvlaukumam jābūt pirms Pils salas kanāla tilta, blakus jau esošajai LLU autostāvvietai. Arhitekts spriež, ka Pils salas daļai, kas atrodas lejpus kanāla tiltam un robežojas ar dabas lieguma teritoriju, jābūt domātai tikai kājāmgājējiem, riteņbraucējiem, apkalpes un laivu transportam (līdzīgi kā tas ir Pasta salā).
Pilssalas iela paredzēta pārāk plata
V.Grietēns domā, ka arī sporta aktivitāšu laukumu nevajadzētu veidot atsevišķā “nesaprotamā vietā”, bet gan racionāli integrēt pie ūdenstūrisma un sporta bāzes.
Arhitekts uzskata, ka Pilssalas iela tiek piedāvāta pārāk plata. Tai, viņaprāt, nav vajadzīgs trotuārs ar riteņbraucēju joslu abās ielas pusēs. Transporta kustība Pilssalas ielas projektā izskatās sarežģīta (saliņas pa brauktuves malām) un var radīt nevajadzīgus sastrēgumus un stresa situācijas.
Arhitekts domā, ka Pils salas pārbūvei, konceptuāli mainot attīstības akcentus un risinājumus, jākļūst draudzīgai attiecībā uz esošajiem kokiem, “kuri neapšaubāmi (bet ne visi koki) ir liela vērtība pati par sevi”. Tādēļ vispirms būtu jāveic krūmu un aizauguma tīrīšana, lai novērtētu ainaviskās vērtības. Savukārt arboristiem būtu jāveic koku dendroloģiskā vērtēšana – nosakot lielo koku ainavisko nozīmi un veselīgo koku ilgtspēju. Viņaprāt, vērtīgos kokus vajag maksimāli integrēt kopējā struktūrā, tiem labvēlīgi mainot celiņu un laukumu izvietojumu.
Atšķirībā no eksperta R.Petkus V.Grietēns uzskata, ka kastaņu rindu “ar izlaustajiem zobiem” Lielupes krastā pretī pilij būtu lietderīgi izzāģēt, tā paverot iespējas domāt par skaistas un pilij atbilstošas Lielupes krastmalas izveidi. Arī Jelgavas pils muzeja vadītāja Ginta Linīte uzskata, ka, izcērtot kastaņas pils galvenās fasādes priekšā, beidzot būs dabā redzams bildēs bieži vien mākslīgi taisītais pils atspulgs Lielupes ūdenī.
Pils sala – vieta, kur mīlēt dabu
Pils salas iedzīvotājs un 80 savvaļas zirgu īpašnieks Einārs Nordmanis atzīst, ka pirms 21 gada Pils salu atklājis un iemīlējis no pirmā skatiena. Tā tolaik bijusi “mazliet noslēpumaina, mazliet mežonīga, klusa, vientulīga, bet pret tiem, kas nāk kā draugi, ar cieņu pret dabu, pret dzīvību, – viesmīlīga un vienmēr atvērta.” Viņam ir bijusi laime redzēt pilnmēnesī auļojošu zirgu baru, virs kura lido pūce, viņš ir bijis ieputināts līdz riteņu arkām un atradies plūdu epicentrā. E.Nordmanis nenoliedz, ka jelgavniekiem būtu vajadzīgas atpūtas vietas, arvien jaunas sportošanas iespējas un arī sakārtota pilsētvide. Pret to nekas nav iebilstams. Bet, viņaprāt, Pils salai tādā pašā mērā kā līdz šim jāpaliek vietai, kur baudīt dabu.
E.Nordmanis nešaubās, ka ir vajadzīgs jauns tilts pār Pils salas kanālu. “Tiesa gan, ja kanāls vēl gadus piecus netiks tīrīts, tā vietā būs purvaina ieplaka,” piebilst Pils salas patriots. Bet izveidot Pilssalas ielā divjoslu veloceliņus ar ietvēm un tā labad ielas malā nozāģēt varbūt simtgadīgas liepas, viņaprāt, nebūtu pareizi.
Viņš nevar pieņemt to, ka platam auto ceļam jāved uz jauno ūdenstūrisma un sporta bāzi, pie kuras paredzēta vieta teju simt automašīnām (ne katram dižveikalam tāda ir), bet šīs stāvvietas vietā kā kaut kas bezvērtīgs pazūd skaists lazdājs ar simtbalsu putnu kori pavasaros, kā arī vareni, sulu pārpilni bērzi, ābeles, vilkābeles, pīlādži…
“Rodas iespaids, ka, dzenoties pēc it kā sakārtotības, sporta attīstības un tūristu piesaistes, ir pilnībā aizmirsts šīs vietas īpašais statuss. Pils sala ietilpst Eiropas nozīmes dabas teritoriju tīklā “Natura 2000” iekļautajā liegumā “Lielupes palienes pļavas”. Tas nozīmē, ka ir jāminimizē antropogēnā slodze ne tikai pašā liegumā, bet arī tam piegulošajās teritorijās. Pēdējos piecus gadus īpaši kopu un strādāju pie lielās pļavas, kurai tieši blakus paredzēta stāvvieta un basketbola laukumi. Nu tajā pavasaros ligzdo ķīvītes un vasarās griezes. Manuprāt, tas ir kas tiešām unikāls, kas tāds, ar ko ne katra pilsēta var lepoties,” vērtē E.Nordmanis.
