Pilsētnieks, no rīta izgājis laukā, miedz acis no spožajiem saules stariem un meklē kabatā saulesbrilles…
Pilsētnieks, no rīta izgājis laukā, miedz acis no spožajiem saules stariem un meklē kabatā saulesbrilles.
«Ak, kungs, atkal tā saule!» viņš īgni ņurd un prāto, kā ātrāk tikt līdz ēnainajam kabinetam. Laucinieks, no rīta izgājis laukā, lūko uz austrumiem, kur saulei nupat, nupat jālec.
«Ak, kungs, varētu gan parādīties!» viņš paskaļi (Saulei to vajadzētu dzirdēt!) nosaka un prāto, ko dienas karstumā varētu paspēt padarīt. Atrotījis piedurknes, pasmēlis saujā ūdeni no akas spaiņa, viņš uzlej krietnu šalti vēl no miega siltajiem vaigiem. Saule lec, un rasa spīguļo āboliņa lapās. Tas nozīmē, ka sākas vēl viena, kaut arī rudenīga, tomēr saules diena. Cik labi, ka mūsu mūžā to ir tik daudz. Citādi taču nebūtu ne rudzu druvu, ne siena vālu, ne raibaļu pļavās…
*
Tā domā lauku sievietes, kas bija sapulcējušās uz Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbības grupas organizēto Mikrokredīta projekta semināru Tetelē 18. un 19. augustā.
Runas par 13 līdz 14 procentiem lieko lauksaimnieku sēj nemieru zemnieku sirdīs un prātos jau sen. Eiropā taču visiem pārpārēm pietiekot, ja maizi, gaļu, pienu un kartupeļus ražo ne vairāk par trim četriem procentiem lauku ļaužu. Par atlikušo nodarbošanos gādājot paši «liekie». Tā kā tautas eiropeizācija pie mums ir palaista savā vaļā, daudzi laukos dzīvojošie krīt izmisumā un darbu meklē, pilsētas bruģi deldēdami. Turklāt pētījumi liecina, ka visvairāk no laukiem aiziet gados jaunas sievietes, nespēdamas tur atrast savai izglītībai un vēlmēm atbilstošu nodarbošanos un iespējas izskolot bērnus.
Izrādās, ka šī problēma ir raksturīga ne jau tikai Latvijai un šodienai. Sievietes no laukiem bēgušas arī citās zemēs un citos laikos. Kamēr nav ticis izgudrots kāds projekts – par mikrokredītiem.
Kas tad ir mikrokredīts?
Jauns veids, kā sākt uzņēmējdarbību sievietēm.
1983. gadā Bangladešā tika izveidota «Grameen» banka, lai ar saprātīgiem noteikumiem dotu nelielus aizdevumus mazu uzņēmumu veidošanai. Ap 82 procenti kredīta ņēmēju bijušas sievietes, un 98 procenti to arī atmaksā. Sistēma izrādījusies veiksmīga. Tādēļ «Grameen» bankas modeli pārņēmusi Kanāda un ASV, Norvēģijā tas parādījies 1992. gadā, un ideja izplatījusies pa visu valsti. Pēc pieciem gadiem mikrokredītus sāk izsniegt arī Somijā.
Latvijā un Baltijā vispār šis projekts vēl ir pavisam jauns, un mikrokredītus no Dānijas saņēmušas tikai divas sieviešu grupiņas Latvijā, Igaunijā — trīs, bet Lietuvā – neviena.
Grupu veido piecas lauku sievietes
Katrai no viņām ir sava biznesa ideja un plāns, kā to realizēt. Katrai grupai ir sava līdere. Dalībnieces mācās no pārējo pieredzes un kļūst par neatkarīgām uzņēmējām, savstarpēji kooperējoties.
Procesa sākumā dalībnieces paraksta sadarbības līgumu. Grupa lemj, kad kāda no sievietēm ir sagatavojusies aizņēmuma saņemšanai. Par tā atmaksāšanu ir atbildīga grupa kopumā. Grupas locekles tajā pašā laikā nevar ņemt individuālu aizņēmumu.
Katras dalībnieces uzņēmējdarbības sākumu sagatavo visa grupa, līdere atbalsta kā visu grupu, tā katru dalībnieci. Aizņēmuma atdošanas gaita tiek analizēta reizi mēnesī.
Latvijā Mikrokredīta projektu finansē Ziemeļvalstis. Katrai grupai tiek izsniegts aizdevums 500 latu. To saņem pirmā biznesa plāna realizācijai gatavā grupas locekle. Viņa sagatavo izvēlētajam darbam vajadzīgās telpas, iegādājas rīkus, izejvielas u.c., lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt darbu, pelnīt un atdot aizdevumu nākamajai partnerei – sava biznesa plāna realizētājai.
Uzņēmīgākās ir sievas vidējos gados
Itin sekmīgi šādu mikrokredītu jau izmantojusi Īslīces sieviešu grupa. Viņas savam biznesam izvēlējušās pakalpojumu jomu: viena ir friziere, otra – manikīre, trešā – kosmetoloģe un ceturtā – šuvēja. Pirmā mikrokredītu 500 latu jau ir izmantojusi sava biznesa sākšanai un naudu atdevusi nākamajai grupiņas loceklei.
Interesanti, ka pakalpojumu sfēru savai darbībai izvēlējušies 58 procenti grupu, ražošanu –
38 procenti, tirdzniecību un tūrismu – pa diviem procentiem;
46 procentiem grupu dalībnieču tie ir tikai papildu ienākumi ģimenei, 38 procentiem – pamatnodrošinājums, bet 16 procentu tā īsti nezina, cik liela vieta ģimenes budžetā ir viņas nopelnītajam.
Un vēl – ceturtā daļa Mikrokredīta projektā iesaistījušos sieviešu ir vecumā no 22 līdz 35 gadiem, otra ceturtā daļa – no 51 līdz 64 gadiem, bet visaktīvākās – puse no visām – ir vecumā no 36 līdz 50 gadiem. Vidējā speciālā izglītība ir 54 procentiem šo sieviešu, augstākā – 42 procentiem, zinātniskais grāds – četriem procentiem mikrokredīta ņēmēju.
Pēc semināra teorētiskajām nodarbībām, ko vadīja LLU profesore Baiba Rivža un docente Maiga Krūzmētra, dalībnieces stāstīja par savu Mikrokredīta projekta realizācijas pieredzi vai grūtībām, kas pagaidām vēl nav pārvarētas.
Vīrs – gluži kā neticīgais Toms
Gaida Avotiņa no Kokneses kopā ar kolēģi pirmo aizdevumu jau izmantojusi, lai sāktu audzēt austersēnes. Nopirkušas divus salmu sautēšanas katlus (kā zināms, sēnes audzē uz speciāli sagatavotiem salmu maisiem), par savu naudu sakārtojušas fermu salmu maisu novietošanai.
Noiets produkcijai ir neliels, tas jāmeklē ārpus pagasta. Normālam biznesam vēl vajadzīgas telpas. Kāda veca ferma derētu visa, bet pagaidām nav vienošanās ar tās saimnieku par pirkšanu. Ļoti vajadzīgs ir jurista padoms. Seminārā «atradās» vēl divi potenciālie austersēņu audzētāji no Kokneses. Viņu kooperēšanās ar pirmo grupu ļautu palielināt produkcijas daudzumu un varbūt ieinteresēt aizrobežu patērētājus, kas prasa «porciju» no vairākām tonnām. Savukārt Sēņu audzētāju asociācija solījusi iepirkt kaltētas sēnes, arī tad darba iznākuma varētu būt vairāk.
Galvenās abu sieviešu uzņēmēju problēmas, pēc Gaidas Avotiņas vārdiem, esot naudas trūkums, darbaspēka sagādāšana (nopietnu strādnieku laukos dabūt ir gandrīz neiespējami) un ģimenes, sevišķi vīru, neticība viņu darbam.
– Labi, ka esam divas, varam viena otru «pastutēt» un uzmundrināt. Vienatnē droši vien atmestu ar roku, – saka Gaida Avotiņa.
Maija Venediktova no Vecumniekiem pēc specialitātes ir oficiante bārmene un vīriešu friziere. Viņa savam biznesam izvēlējusies frizētavu un ir pārliecināta, ka uzvarēs konkurences cīņā vēl kādas četras piecas šādu pakalpojumu sniedzējas ar teicamu darba kvalitāti, mainot darbalaikus atbilstoši iedzīvotāju migrācijai.
Rita Supe no Anneniekiem uz semināru bija braukusi skolotājas Intas Balčunas mudināta. Rita pēc specialitātes ir šuvēja, taču viņai trūkst padoma un zināšanu, kā kaut ko nopelnīt, kad apkārtējiem pa kabatai ir nevis pēc individuāla modeļa šūta kleita, bet gan «humpalu» T-krekls.
Pēc padoma Tetelē bija ieradusies arī skolotāja un sociālā darba studente Silvija Vēze no Kokneses, skolotāja no Jēkabpils, bibliotekāre un reizē arī dārzniece augļkope tāpat no Jēkabpils un vēl citas darboties gribošas sievietes. Tāds seminārs, viņuprāt, ir laba lieta, jo tajā radusies iespēja dzirdēt, ko un kā dara citur, saklausīt idejas, salīdzināt savas grūtības ar citu pārdzīvotajām un atgūt pārliecību, ka kaut ko tomēr var izdarīt, ja vien labi grib.
Netrūkst grūti pārvaramu problēmu
Visvairāk lauku sievietes, kas iesaistījušās mikrokredīta kustībā, satrauc, pirmām kārtām, pašu finansu problēmas, otrām kārtām – zemā iedzīvotāju pirktspēja un tāpēc mazais preču noiets, trešajā problēmu grupā viņas liek zināšanu trūkumu, atbalsta trūkumu ģimenē un stingras pārliecības trūkumu. Pirmās divas grupas veido ārējie apstākļi, bet trešā ir sievietē pašā. Lai ar to tiktu galā, ir vajadzīgas zināšanas, tuvinieku atbalsts un sapratne.
Šajā sakarā ļoti interesanta un sievietēm vajadzīga izvērtās saruna ar psiholoģi Ilzi Āni. Viņa daudz varēja stāstīt par mazo grupiņu psiholoģiju, par to neveiksmju cēloņiem un iespējām tos pārvarēt.
Izvēlies savu banku!
Savukārt Unibankas Jelgavas nodaļas pārvaldnieka padomniece Inese Oša stāstīja par dažādiem bankas kredītiem, to saņemšanas kārtību, kļūdām, ko pieļauj kredītu prasītāji, un vēl citām finansu lietām. Viņa arī nosauca trīs galvenos uzdevumus, lai tiktu pie kredīta. Tie ir šādi:
– izvēlies savu banku!
– uzraksti biznesa plānu!
– nodrošinies ar garantiju!
Latviešu uzņēmēju
pieredzi vedīs uz Lietuvu
Semināram, kā pieklājas, bija arī ciemiņi – Lietuvas lauku sieviešu organizācijas aktīvistes Roma Rimkuniene no Radvilišķu un Ilona Piriambiene no Šauļu rajona. Viņas šurp bija braukušas, lai pārliecinātos, ka patiešām kaut ko var darīt arī lauku sievietes. Bet mājup abas došoties jau ar noteiktu mērķi – atrast savu vietu kaut vai netradicionālajā lauksaimniecībā, mājamatniecībā vai citur, kā arī informēt Lietuvas sievietes par Latvijā uzzināto un mudināt uz rīcību.
«Grameen» bankas principi
Banka piešķir aizdevumus projektiem, pamatojoties uz pretendentu pieredzi un zināšanām.
Banka aizdod naudu grupai, nevis atsevišķiem pretendentiem.
Aizdevuma saņēmējus organizē ne vairāk kā piecu cilvēku grupās.
Sevišķa nozīme tiek piešķirta aizdevuma saņēmēju apmācībai un aizdevuma nosacījumu izpildei.
