Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi izskatīšanā Jelgavas 2. pamatskolas vecāku grupas sūdzību par pērn notikušo skolas slēgšanu. Lietu plānots izskatīt tuvākajā laikā, informē lietas pieteicēji, to apstiprina arī informācija ECT mājaslapā.
“Ziņas” jau rakstīja par daudzu vecāku un skolēnu neapmierinātību par pēkšņo 2019. gada 19. februārī Jelgavas pašvaldībā pieņemto lēmumu slēgt 2. pamatskolu. Vēl 2018. gada janvāra sākumā par tāda lēmuma iespējamību 2. pamatskola, kurā tolaik mācījās vairāk nekā 660 skolēnu un strādāja ap sešdesmit pedagogu (tā bija viena no lielākajām mazākumtautību skolām valstī), nebija informēta.
Skolu direktori lēma, ka viens ir lieks
Dienu iepriekš, 18. februārī, Hercoga Jēkaba laukumā notika protesta mītiņš, kurā piedalījās vairāk nekā simts 2. pamatskolas skolēnu un viņu vecāku, Saeimas, kā arī vairāki Jelgavas Valsts Spīdolas ģimnāzijas audzēkņu vecāki, kas izteica iebildumus, ka ģimnāzijas labā tiek atbrīvota 2. pamatskolas ēka Sarmas ielā 2. Tomēr dome kopumā nobalsoja par skolas slēgšanu. Iepriekš par to bija nobalsojuši arī divpadsmit Jelgavas skolu direktori.
Noraidoša attieksme pret 2. pamatskolas vecāku grupas sūdzībām bija arī tiesai. Vecāku grupas pārstāvis jurists Samirs Askerovs atceras, ka daudzi vecāki vairs neticēja, ka ar tiesu varas palīdzību šajā lietā var ko mainīt.
Pateicas vecāku solidaritātei
2019. gada 27. martā vecāku grupa iesniedza sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā. Uz to 3. aprīlī tika saņemts atteikums uzsākt lietu. Ar savu sūdzību vecāki devās uz Latvijas Republikas Tiesībsarga biroju un citām valsts institūcijām, taču arī tur tika noraidīti. Visbeidzot šī gada 20. maijā, kad 2. pamatskola jau bija likvidēta, vecāku grupa vērsās ECT, kur 10. augustā tika nolemts lietu izskatīt.
Sūdzības iesniedzēja Inese Rinkmane teic, ka izjūt gandarījumu par to, ka ECT Strasbūrā viņu sūdzība ir pieņemta. Viņa pateicas aktīvajiem vecākiem, visvairāk Gatim Ozolam un Agņešai Lufarenko, par atbalstu cīņā par savām tiesībām. Īpaši I.Rinkmane pateicas agrākajam jelgavniekam juristam S.Askerovam, kurš strādā starptautiskā juridisko pakalpojumu uzņēmumā Norvēģijā un ir specializējies arī cilvēktiesību, tostarp bērnu tiesību, jautājumos. 2. pamatskolas bērnus un viņu vecākus S.Askerovs aizstāv bez atlīdzības.
Taktisku apsvērumu dēļ jurists neatklāj prasības pieteikuma saturu. Savukārt Eiropas cilvēktiesību sekretariāts vēstulē norāda, ka tiesvedība galvenokārt notiek rakstveidā un lietas dalībniekiem personīgi jāierodas uz tiesu tikai tad, ja viņus aicina.
Gan vecāku pārstāve I.Rinkmane, gan jurists S.Askerovs atzīst – lai kāds būtu ECT lēmums, 2. pamatskolu atjaunot vairs nav iespējams, taču, viņuprāt, šī varētu būt vērtīga pieredze citiem, kas pastāv par savām tiesībām. “Juristi zina, ka liela daļa ECT nonākušo lietu tiek atstātas bez izskatīšanas. Mūsu gadījums tomēr ir tiesas uzmanības vērts,” tā S.Askerovs. Savukārt skolas agrākā direktore Ināra Keiša, kas tagad strādā citviet, teic, ka varētu notikt tāds brīnums, ka skola tiek atjaunota.
ECT ir starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts, tostarp Latvija, iespējams, ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktās politiskās vai pilsoniskās tiesības.
