Lasītāji saskārušies ar ļoti interesantu situāciju, proti, lietojot viedierīces un izmantojot sociālo tīklu lietotnes, pēkšņi ierauga reklāmas par tēmām un lietām, par kurām tikko vai nesen runājuši.
Vai ir iespējams, ka tiek noklausītas sarunas, informācija nopludināta un sarunu laikā izskanējušie atslēgas vārdi nodoti reklāmdevējiem?
Piedāvājumi pēc sarunas
Pasākumu rīkošanas jomā strādājošā pašnodarbinātā Katrīna šādu situāciju piefiksējusi jau pirms diviem gadiem. Vakarā ar vīru runājusi internetā, bet nākamajā dienā sociālajos tīklos parādījušās reklāmas, saistītas ar sarunas tēmām. Viņai šķitis, ka datora mikrofons un arī telefons uztver atslēgas vārdus un tad uzreiz sociālie tīkli rāda reklāmas, kas cilvēkus interesē.
“Zinu, ka tas ir mārketinga veids, paņēmiens it kā mūsu labā, lai atlasītu mums nepieciešamo. Bet tajā pašā laikā tas arī ir manu tiesību pārkāpums,” norāda Katrīna.
Savukārt kāda ģimene bijusi ciemos pie draugiem, runājuši par kāzu tēmu un aktīvo atpūtu. Paralēli draugu kompānija “spaidījusi” telefonu, skatījuši aktuālāko informāciju vairākos sociālajos tīklos. “Bet mēs taču tikko par to runājām!” pārsteigts bijis viens no sarunu biedriem, ieraugot, ka viņa acu priekšā jau liels saraksts ar konkrētiem piedāvājumiem par iepriekš runātajiem tematiem.
Veicot dažādas informācijas atlasi un veidojot rakstus, nereti pamanīts, ka pēcāk interneta meklētājos, kā arī reklāmās parādās informācija ar iepriekš meklētu saturu. Situāciju izdodas novērst, ja tiek nodzēsti datora vai telefona atmiņā tā saucamie “cookies” un kešatmiņa, kā arī meklēšanas vēsture. Tāpat var uzlikt opciju, kas bloķē reklāmas.
Jāievēro regula
Latvijas Droša interneta centra vadītāja Maija Katkovska norāda, ka viedokli par šo tēmu var sniegt kā savus minējumus un pieņēmumus. “Zināms, ka lielās organizācijas un uzņēmumi Datu aizsardzības regulas dēļ noliedz, ka tās veiktu noklausīšanos. Man ir pamats domāt, ka kādreiz ir notikusi noklausīšanās vai tā notiek joprojām. Pirms kāda laika tika noteikts, ka jāievēro Eiropas likumdošana, kas nozīmē, ka jāpadara zināma visa informācija, ko sociālais tīkls “Facebook” ievāc par saviem lietotājiem. Ikvienam tagad ir iespēja lejupielādēt informāciju par sevi no tā brīža, kad reģistrējas. Pēc tam, kad šī informācija lejupielādēta, Droša interneta centrā vērušies vairāki cilvēki tieši pēc tam, kad uzieti audiofaili – secināts, ka ir virkne failu, ko ierakstījis “feisbuks” nejaušās situācijās,” skaidro M.Katkovska.
Kāda ir versija, kā tas notiek? Proti, telefons stāv uz galda, saruna pa īsiem fragmentiem ierakstās. “Es arī lejupielādēju informāciju par sevi. Mana audiofailu mape bija tukša. Iespējams, ka kādā brīdī šī tipa informācija ir izdzēsta. Bet droši apgalvot, ka to dara pats sociālais tīkls, nevar. Iespējams, to dara pavisam cita programma, kas lejupielādēta telefonā reizē ar sociālā tīkla aplikāciju. Jāņem vērā, kādai informācijai mēs paši ļaujam piekļuvi, lejupielādējot citas programmas. Tāpat jānorāda, ka bieži “Facebook” nav tas, kas izvieto šo reklāmu. Nevar apgalvot, ka to dara sociālais tīkls, kas nodod tālāk informāciju reklāmdevējam,” stāsta M. Katkovska.
Bieži reklāmu pārvaldītāji veido tā saucamos filtrus, piemēram, veikt sociālajā tīklā uz konkrēta vecuma un dzimuma auditorijas atlasi. Vienlaikus M.Katkovska atgādina, ka, iespējams, informācija sociālā tīkla reklāmu sarakstā cilvēkam parādās tādēļ, ka iepriekš internetā meklēta kāda konkrētas tēmas informācija. “Internets darbojas pēc algoritmiem,” atgādina Droša interneta centra vadītāja.
Lai no “Facebook” iegūtu informāciju, kādu sociālais tīkls par mums glabā, jāspiež labajā augšējā pusē uz “Settings & Privacy/Settings/Your Facebook information”, pamāca speciāliste.
Minētajā konkrētajā situācijā audiofailu sadaļā nekāda informācija (faili) neesot atrasti, tādēļ jāsecina – pirmkārt, sakritība, otrkārt, iepriekš meklēta informācija, treškārt, iespējams, ierakstu veic kāda cita lietotne, kas uztver atslēgas vārdus.
