Aptuveni divdesmit cilvēku komanda Jelgavas pilsētas pašvaldībā rūpējas par pašvaldības publisko tēlu, nodrošinot atpazīstamību, koordinē komunikāciju, uztur pašvaldības portālu un gatavo informāciju izdevumam “Jelgavas Vēstnesis”. Visticamāk, Jelgava ir līdere citu pašvaldību vidū, vismaz “Ziņu” aptaujātajās nevienā nav tik liels speciālistu skaits darbam ar sabiedrību, vistuvāk atrodoties vēl vienai lielajai Latvijas pilsētai – Daugavpilij. Tomēr arī tajā speciālistu skaits šajā jomā ir mazāks.
Sarežģīti darba uzdevumi un amatu nosaukumi
Kā uzskaita Egita Veinberga – pašlaik Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādēs un Sabiedrisko attiecību pārvaldē strādā 14 sabiedrisko attiecību speciālisti. Astoņi no tiem ir pašvaldības iestādēs, piemēram, Sporta servisa centrā, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, pašvaldības policijā un citur, savukārt Sabiedrisko attiecību pārvaldē – seši. Jāpiebilst, ka, neskaitot sabiedrisko attiecību speciālistus, kuri veido izdevumu “Jelgavas Vēstnesis”, pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē strādā vēl vairāki darbinieki (vismaz seši), piemēram, pati E.Veinberga, kura ir Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece komunikācijas un mediju attiecību jautājumos. Tāpat tur strādā komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste, vēl ir arī ārējo sakaru un starptautisko attiecību galvenā speciāliste, sabiedrisko attiecību un mārketinga galvenā speciāliste, sabiedrisko attiecību un interneta komunikācijas galvenā speciāliste, bet visas nodaļas vadītāja ir Iveta Šurma. Piemēram, Kristīne Langenfelde, kas ir pašvaldības izdevuma “Jelgavas Vēstnesis” galvenā redaktore, amata nosaukumā pie kabineta durvīm dēvēta par Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietnieci sabiedrības informēšanas jautājumos.
E.Veinberga “Ziņām” sīkāk paskaidro, ka Sabiedrisko attiecību pārvaldes darbinieku uzdevumos ietilpst piedalīšanās pilsētas nozīmes pasākumu organizēšanā un nodrošināšanā, pašvaldības portāla jelgava.lv un pašvaldības iekšējās informācijas sistēmas (intraneta) tehniskā un saturiskā vadība, komunikācijas veidošana interneta vidē (portāla, intraneta uzturēšana un komunikācija sociālajos medijos). Tāpat viņu darbs ir nodrošināt pašvaldības informatīvā izdevuma “Jelgavas Vēstnesis” satura veidošanu un izdošanu, sabiedrisko attiecību un integrētā mārketinga kampaņu plānošanu un realizāciju, lokālpatriotisma un pilsētas simbolikas atpazīstamības veicināšanu, komunikācijas veidošanu ar medijiem, tās plānošanu un vadīšanu, pilsētas publicitātes veidošanu (nav gan skaidrs, ar ko tas atšķiras no iepriekš minētās atpazīstamības veidošanas) un analīzi. Tāpat viņu darbs ir veidot un vadīt starptautiskās attiecības, uzturot un veicinot sadarbību ar ārvalstu pārstāvniecībām, vēstniecībām, sadraudzības pilsētām un citām ārvalstu institūcijām, organizēt un nodrošināt pasākumus un vizītes sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām.
Algoto sabiedrisko attiecību darbinieku skaita ziņā no “Ziņu” aptaujātajām pašvaldībām Jelgavai pietuvojas tikai Daugavpils. Daugavpilī ir trīs sabiedrisko attiecību un divi mārketinga speciālisti, bet kopumā, ieskaitot videooperatorus un citus speciālistus, Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļā esot 12 cilvēku, skaidro nodaļas vadītāja Inese Saveļjeva.
Jāatgādina, ka ar Jelgavas domes lēmumu pagājušā gada decembrī tika likvidēta pašvaldības iestāde “Zemgales info”, kas nodrošināja pašvaldības informatīvā izdevuma “Jelgavas Vēstnesis” tapšanu. Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvalde uzsver, ka no šī gada šī funkcija ir deleģēta tai, kā arī pārvaldes pienākumos ietilpst gan mārketinga, gan ārējo sakaru funkcijas.
“Kad notika reorganizācija, iestādē (“Zemgales info” – red.) bija deviņas štata vietas, un septiņas no tām tika pārceltas uz Sabiedrisko attiecību pārvaldi, bet pārējās divas likvidētas,” stāsta “Zemgales info” kādreizējais vadītājs Jānis Kovaļevskis.
Kad tika likvidēta pašvaldības iestāde “Zemgales info”, kas izdeva pašvaldības laikrakstu “Jelgavas Vēstnesis”, Finanšu komitejas sēdē Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne norādīja, ka, to likvidējot, tiks ekonomēti pašvaldības līdzekļi, jo vairs nebūs jāmaksā par nomātajām telpām. Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka pašvaldība arī turpmāk nodrošinās iedzīvotāju informēšanu par pašvaldības darbu, izdodot informatīvo biļetenu. Plānots, ka par tā saturu rūpēsies pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieki.
Jāatgādina, ka “Zemgales info” tika izveidota 2007. gadā, un tā ik nedēļu izdeva pašvaldības laikrakstu “Jelgavas Vēstnesis”, kas bez maksas tika izplatīts iedzīvotājiem. Iestādes budžets 2019. gadā bija gandrīz 400 000 eiro.
Blakus novados iztiek pieticīgāk
E.Veinberga min, ka citās pašvaldībās mārketinga nodaļas darbinieki netiek uzskatīti par sabiedrisko attiecību speciālistiem, taču, papētot citu pilsētu un novadu sabiedrisko attiecību nodaļas, jāsecina, ka visbiežāk šīs funkcijas tiek apvienotas un daudzviet, līdzīgi kā Jelgavā, nav atsevišķu mārketinga nodaļu. Pat ja tādas ir, pieskaitot arī mārketinga nodaļu darbiniekus, kopējais darbinieku skaits abās šajās jomās (sabiedrisko attiecību un mārketinga) ir trīs četras reizes mazāks. Piemēram, Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļu, kā stāsta tās vadītāja Zita Lazdāne, pārstāv četri darbinieki, ieskaitot viņu pašu. Vaicāta par darbinieku pienākumiem, Z.Lazdāne atzīst, ka kopumā pamatpienākumi ir vienādi, tomēr katrai sabiedrisko attiecību speciālistei ir sava loma: “Viena ir atbildīga par mājaslapu, cita – par reklāmas plānošanu, trešā – par sociālajiem medijiem un mārketinga plānošanu.”
Savukārt tepat kaimiņos – Jelgavas novada pašvaldībā – ir trīs sabiedrisko attiecību speciālisti, bet pirms pāris gadiem izveidota arī mārketinga nodaļa, kura vairāk akcentējas uz reprezentācijas un reklāmas darbiem. Tajā darbojas divi cilvēki, stāsta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone. Savukārt Jelgavas novada pašvaldības izdevuma veidošana tiek iegādāta kā ārpakalpojums. Turklāt interesanti, ka izdevumu veido uzņēmums “KL Plus”, kas pieder Jelgavas pašvaldības izdevuma redaktorei jeb Jelgavas pilsētas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietnieci sabiedrības informēšanas jautājumos Kristīnei Langenfeldei.
Kā skaidro D.Kaņepone, Jelgavas novada Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas pienākumos ietilpst informācijas plūsmas pārraudzība un daudzi citi uzdevumi, piemēram, pašvaldības izdevuma satura plāna pārraudzīšana, vadības pārstāvju publisko runu gatavošana, pasākumu organizēšana u.c. Tāpat Jelgavas novada domes mājaslapu, sociālo tīklu un mediju attiecības veido divi sabiedrisko attiecību speciālisti. Viens no speciālistiem gatavo preses relīzes, atbild uz ienākošajiem žurnālistu jautājumiem, plāno pasākumu publicitāti un veic citus ar mediju attiecībām saistītus pienākumus. Savukārt otra sabiedrisko attiecību speciālista kompetencē ietilpst novada domes mājaslapas un sociālo tīklu komunikācija. Šis speciālists arī fotografē, uzrauga sociālo tīklu komentārus, atbild uz jautājumiem.
Savukārt Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Madara Ābeltiņa apstiprina, ka viņu pašvaldībā ir divi sabiedrisko attiecību speciālisti, ieskaitot viņu pašu. Divatā tiek arī sagatavots novada informatīvais izdevums, atbildēts uz mediju jautājumiem un nodrošināta informācijas publicēšana pašvaldības mājaslapā.
Neracionāli izmantota nodokļu maksātāju nauda
“Pirms kāda laika Rīgas domes opozīcija bija saskaitījusi, ka Rīgas domē Sabiedrisko attiecību nodaļā strādā 13 cilvēku, un norādīja, ka tas ir nesamērīgi ar to, cik daudz resursu tiek veltīts citām pašvaldības funkcijām, piemēram, investīciju piesaistei (Rīgas domē trīs cilvēki). Ministrijās ar komunikāciju un sabiedriskajām attiecībām parasti strādā daži cilvēki. Salīdzinot šos skaitļus, šķiet, ka 20 cilvēku ir ļoti daudz, un liek uzdot jautājumus, kāpēc pašvaldībai tik liela nauda jātērē tēla spodrināšanai un vai tā ir racionāla nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošana,” spriež kādreizējā “Zemgales Ziņu” redaktore, tagad Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” faktu pārbaudes un sociālo mediju pētniecības laboratorijas “Re:Check” vadītāja Evita Puriņa.
Tam pievienojas mediju eksperte Sigita Roķe, atzīstot: “Es domāju, ka sabiedrisko attiecību speciālistu Jelgavai noteikti ir par daudz, jo būtiski ir tas, ka tie ir algoti par Jelgavas pašvaldības budžetu. Es pieņemu, ka šīs izmaksas ir vērā ņemamas, tās noteikti ir lielas summas. Esmu pārliecināta, ka šo naudu varētu izmantot daudz lietderīgāk, tā ir pašu jelgavnieku nauda. Jautājums, ar kādu mērķi tiek tērēta tik milzīga summa, jo es nedomāju, ka ir nepieciešams tik daudz sabiedrisko attiecību speciālistu, lai informētu sabiedrību par pašvaldībā notiekošo, tāpēc man nav skaidrs, ko tik liels sabiedrisko attiecību speciālistu skaits dara vienā pilsētā. Tik milzīgs darbinieku skaits varētu nodrošināt nacionāla medija darbību.”
Tāpat S.Roķe akcentē: “Skatoties uz situāciju no malas un ņemot vērā, ko ir teikuši citi mediju speciālisti un reģionālo mediju pārstāvji, ir nepieņemami, ka Jelgavā ir izdota pašvaldības avīze, kas atdarina mediju. Tas ir nepieņemami gan no konkurences, gan ētikas viedokļa. Es ceru, ka tiks pieņemti likuma grozījumi, lai tas mainītos, jo šādas avīzes pastāvēšanu nevar nosaukt vienkārši par instrumentu, kā informēt sabiedrību. Sekojot līdzi notikumiem Jelgavā un vērojot attieksmi pret neatkarīgajiem medijiem, iezīmējas skaidra tendence, ka vietējās pašvaldības darbība savā veidā traucē neatkarīga medija darbu. Tieši neatkarīgie mediji ir tie, kas nodrošina valstī demokrātiju. Tā sāk izvērsties par nepatīkamu situāciju, kas rada bažas.”
Kritiski uz Jelgavas pilsētas tēla veidošanu kopumā raugās Džona Kabota universitātes Romā docente un “#esiLV” zīmolvedības domnīcas vadītāja bijusī jelgavniece Ieva Jākobsone, secinot: “Manuprāt, tik daudz speciālistu sabiedrisko attiecību jomā pašvaldībā ir grūti attaisnojami no nodarbināto atdeves skatpunkta. Vai, piemēram, plakāti uz Jelgavas pašvaldības autobusiem ar atgādinājumu Jelgavai – 755 (šāds projekts acīmredzot skatāms kā pašvaldības sabiedrisko attiecību/mārketinga ideju auglis) veido veiksmīgu Jelgavas tēlu vai stiprina pilsētas un tās iedzīvotāju lojalitāti un abpusēju uzticību? No malas raugoties, Jelgavai – 755 vairāk šķiet kā lieka naudas izšķērdēšana – sabiedrisko attiecību projekts ar negatīvu atdevi. Tas ir interesants signāls potenciālajiem investoriem. Katras piecgades no pilsētas dibināšanas brīža atzīmēšana nedod ne ekonomisko, nedz sabiedrības saliedēšanas labumu.”
SSE Riga Mediju studiju centra lektore Vita Dreijere arī secina, ka darbinieku skaits pašvaldībā šajā jomā šķiet liels, un viņu arī aizdomīgu dara lielie pašvaldības resursi, kas tiek veltīti domes izdevumam. “Jelgava jau krietnu laiku ir zināma kā piemērs, kur pašvaldība mēģina ierobežot pieprasījumu pēc neatkarīgas žurnālistikas, cilvēkiem piedāvājot bezmaksas produktu, kas kopē žurnālistikas formātus un ārēji atgādina mediju, kas var būt bezmaksas aizstājējs neatkarīgai žurnālistikai, bet realitātē tā ir iespēja tikt “piebarotiem” tikai ar pašvaldības PR produktu, nevis iespējami objektīvu informāciju par to, kas notiek pašvaldībā,” atzīst V.Dreijere.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā ir būtiski iesaistīt sabiedrību pašvaldības ikdienas darbā un lēmumu pieņemšanā. “Lai tas notiktu efektīvi, sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju par pašvaldības darbu, un ikvienas pašvaldības pienākums ir to nodrošināt. Pašvaldībām vienlaikus būtu pienākums izvērtēt, kādi ir efektīvākie veidi un informācijas kanāli šī mērķa sasniegšanai. Tas ietver arī pienākumu izvērtēt, kādi finanšu resursi šim mērķim tiek atvēlēti. Pašvaldība darbojas vienotā valsts pārvaldes sistēmā, un tai, līdzīgi kā valsts pārvaldes iestādēm, reformu plāna ietvaros būtu ik gadu jāpārvērtē iespēja optimizēt cilvēkresursu skaitu, kas attiecīgo darbu veic,” skaidro ministrijā.
