Jau kādu laiku Jelgavas pilsētas pašvaldība ķepurojas uz bankrota robežas.
Jau kādu laiku Jelgavas pilsētas pašvaldība ķepurojas uz bankrota robežas. Šoreiz to no cilpas (lasi: bankrota) izglāba Pašvaldību aizdevumu un garantiju kontroles un uzraudzības padome, kas 16. augustā pieņēma lēmumu līdz decembrim atlikt Jelgavas Domes saņemtā Pasaules Bankas kredīta atmaksas termiņu.
Jelgavas pilsētas pašvaldības kopējās kredītsaistības pārsniedz 18 miljonu latu. Protams, lielākā nasta pašvaldībai ir maksātnespējīgais Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums. Tomēr mūsu ievēlētie priekšstāvji vēl joprojām nav zaudējuši optimismu. Proti, pilsētas galva Uldis Ivans saglabā stoisku mieru un apgalvo, ka pašvaldība nemaz bankrotēt nevar, jo šādos gadījumos valsts pašvaldībai piedāvā stabilizācijas kredītu. Gan aizmirstot piebilst, ka šim kredītam likumā paredzētajā kārtībā līdzi nāk arī valsts pilnvarnieks, bez kura paraksta nav iespējams neviens finansu darījums. Līdz ar to Dome riskē vēl vairāk pavājināt savu jau tā zemo rīcībspēju. (Interesanti, kas piedāvās kredītu arī vēl pēc šo stabilizācijas līdzekļu izsaimniekošanas, kas, ņemot vērā mūsu pašvaldības deputātu politiskās aktivitātes, būtu visai loģisks iznākums?)
Bet liksim nu mierā Jelgavas Siltumtīklus un Domes parādsaistības. Parunāsim par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām (2001. gada martā) un mūsu līdzdalību pašvaldības darbā, lai iespēju robežās kontrolētu situāciju un nepieļautu jaunas bankrota iespējas.
Valsts līmenī, šķiet, cilvēki atmetuši kūtrumu un neticību politiskajām aktivitātēm. Par to liecina arī statistika – 52,1 % Latvijas Republikas iedzīvotāju uzskata, ka, piedaloties protesta akcijās, demonstrācijās, streikos, piketos un petīciju rakstīšanā, ir iespējams panākt sev vēlamu valdības lēmumu pieņemšanu. Šo informāciju apliecina arī daudzās arodbiedrību, sabiedrisko organizāciju un interešu grupu organizētās aktivitātes (piemēram, skolotāju streiks, studentu un krievvalodīgo protesta akcijas). Diemžēl pašvaldību līmenī politiski aktīvo pilsoņu loks ir visai ierobežots. Laikam gan tas izskaidrojams ar to, ka pilsētas iedzīvotāji zaudējuši ticību mūsu Domes deputātiem. Priecē vismaz fakts, ka zināmu politisko aktivitāti pilsoņi izrāda Siltumtīklu uzņēmuma jautājumā. To apliecina iedzīvotāju aktivitātes, gan publicējot savu viedokli presē, gan vakar organizējot iedzīvotāju piketu pie Jelgavas Domes par siltumtīklu tarifu politiku pilsētā.
Principā ar politisko līdzdalību saprotama pilsoņu aktivitāte, kuras mērķis ir ietekmēt politiskās sistēmas, tai skaitā pašvaldības, darbību. Demokrātiskās valstīs (arī Latvijā) likums pilsoņiem garantē iespēju novadīt savas domas par jebkuru svarīgu problēmu līdz tautas pārstāvjiem vai to kandidātiem, kā arī ieceltajām amatpersonām. Politiskā līdzdalība var tieši ietekmēt attiecīgās pašvaldības sociālos un politiskos mērķus, pārliecināt politiķus izvirzīt tādus darbības mērķus un izmantot tādus šo mērķu sasniegšanas līdzekļus, kas maksimāli atbilst iedzīvotāju interesēm. Politiskā līdzdalība arī attīsta atbildības izjūtu par notiekošajiem procesiem, jo pilsoņi lielākā vai mazākā mērā ir piedalījušies lēmumu pieņemšanā. Tāpēc būtu nepieciešams pašvaldību vēlēšanu likumā iestrādāt pēc iespējas vairāk plebiscitāros (plebiscīts – tautas nobalsošanas, referendums) elementus, tādējādi svarīgāko lēmumu pieņemšanā iesaistot pilsoņus, uz kuriem šie lēmumi vistiešāk arī attieksies.
Viens no politiskās līdzdalības visizplatītākajiem veidiem ir piedalīšanās vēlēšanās.
Tieši nākamās pašvaldības vēlēšanas izšķirs, kādus secinājumus jelgavnieki izdarījuši par pašreizējo deputātu politisko impotenci. Tieši no mums, Jelgavas administratīvās teritorijas vēlētājiem, būs atkarīgs, cik kompetentu un rīcībspējīgu Domi ievēlēsim. Par zemo politisko līdzdalības līmeni liecina arī fakts, ka caurmērā 1997. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 56% balsstiesīgo. Tas apliecina cilvēku neuzticēšanos pašvaldībām.
Kā politiskās līdzdalības veids ir jāmin līdzdalība vēlēšanu kampaņā, kas, starp citu, faktiski jau sākusies arī Jelgavā, jo politiķi, trīcot par saviem krēsliem, beidzot sāk uzklausīt vēlētājus un solīt neiespējamo, kas tik raksturīgi Latvijas politikai. Sevišķi uzmanīgi jāizturas pret deputātu solījumiem vēlēšanu kampaņas laikā, jo šajos gadījumos ticamības koeficients samazinās līdz minimumam.
Nozīmīga politiskās līdzdalības forma ir arī personīgie kontakti ar pašvaldības deputātiem un amatpersonām. Šis ir vienīgais līdzdalības veids, kura rezultāts var būt konkrēts, jo pilsonis pats var izvēlēties problēmu, par kuru viņš raksta kādam deputātam (amatpersonai) vai sakarā ar kuru tiekas ar viņu personīgi. Šādas politiskās līdzdalības rezultātā līdz pašvaldības varas pārstāvjiem nonāk plaša informācija par pilsoņu vajadzībām un aktuālajām problēmām. Tāpēc būtu lietderīgi pilsoņiem piedāvāt arī savus problēmu risinājumu variantus.
Politisko aktivitāti iespējams izrādīt arī interešu grupās, kas kopīgi mēģina ietekmēt valsts varas pārstāvju rīcību, un šīs darbības visā pilnībā ir pilsoņu grupas iniciatīvas rezultāts. Tā var noritēt gan formālas organizācijas (partijas, biznesa asociācijas, savienības u.tml.) darbības ietvaros, gan neformālas pilsoņu sadarbības rezultātā. Šāda politiska līdzdalība ir nozīmīga, jo dod iespēju gan efektīvi informēt varas pārstāvjus par prioritārām vajadzībām, gan arī izdarīt spiedienu uz varas pārstāvjiem, jo viņi ir vairāk disponēti ievērot nevis atsevišķa indivīda, bet gan veselas pilsoņu grupas vēlmes.
Atšķirīgs politiskās līdzdalības tips ir nekonvencionālā līdzdalība. Tai ir ārkārtējs un vispārpieņemtajām normām neatbilstošs raksturs. Nekonvencionālā politiskā līdzdalība ietver dažādas protesta izpausmes formas – maršus, streikus, boikotus, demonstrācijas, kas gan civilizētā sabiedrībā izmantojamas tikai tad, kad vispārpieņemtie paņēmieni izrādījušies neefektīvi.
Tikai ar aktīvu līdzdalību pašvaldības politikā ir iespējams iespaidot nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Tā kā īpaši «jūtīgi» pret iedzīvotāju vēlmēm pašvaldības politiķi ir pirmsvēlēšanu periodā, viņi jāmudina kaut nedaudz stabilizēt pašvaldības katastrofālo finansu situāciju, pirms vadības grožus pārņem jaunās Domes deputāti.
