Jelgavas uzņēmums “Inovācijas koka tiltos un
konstrukcijās” jeb “IKTK” plašākai sabiedrībai kļuva zināms pēc tam, kad pērn
paveica unikālu darbu, izgatavojot 510 akustiskos koka saplākšņa vairogus
rekonstruētajai Mežaparka Lielajai estrādei. IKTK projektu vadītājs Edgars
Rudzītis apliecina, ka šis bijis unikāls projekts, kas vēlreiz apliecina, ka
kokapstrādes jomā Latvijas iespējas un potenciāls vēl nebūt nav izsmelts.
“Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir dot savu
ieguldījumu kokapstrādes jomā, lai šeit, Latvijā, nozāģētais baļķis tiktu
apgrozīts un pārvērst par vēl lielāku vērtību tepat, nevis nosūtīts kā šķeldas
materiāls uz, teiksim, Zviedriju. Šobrīd attīstām un investējam koka
būvkonstrukciju izstrādē, kas atzinīgi novērtētas Skandināvijas tirgū,
piemēram, Norvēģijā, kur būvējam ne tikai biroja ēkas un skolas, bet arī lielas
koka tiltu konstrukcijas un futbola stadionus, kas ir specifiskāki projekti.
Apzinos, ka būtu ļoti grūti strādāt konvejiersistēmā, kur viens un tas pats
atkārtojas ik dienu, jo būtu pārāk garlaicīgi un vienveidīgi. Mums ir lielāks
radošums, turklāt principā varam izprojektēt un izgatavot no koka jebko, un tas
ir aizraujošākais šai darbā. Tāpēc tuvākajos gados plānojam paplašināt
ražošanu, lai varam būt vēl konkurētspējīgāki un realizēt arvien vairāk.
Uzskatu, ka izglītība ir un paliek viens no svarīgākajiem
posmiem jebkura speciālista izaugsmē. Konkrētāk par kokapstrādes katedru – tur
satiekas dažādu motivāciju vadīti cilvēki. Daudzu studentu ģimenēm ir
kokapstrādes uzņēmumi vai galdniecības, kam nepieciešama pēctecība jeb
mantinieki, kuri turpinātu iepriekšējo paaudžu iesākto darbu ar koku. Tad ir
tādi, kuri iepriekš mācījušies kokapstrādes novirziena tehnikumos, teiksim, Cēsīs
vai Ogrē un vēlas turpināt izglītoties. Un tad ir tādi kā es, kuri nāca no
vidusskolām. Man gan pašam nebija absolūti skaidra vīzija, ko vēlos studēt pēc
Talsu ģimnāzijas absolvēšanas. Esmu gan pateicīgs turienes pedagogiem, kuri
līdzās manis izvēlētajām eksaktajām zinātnēm kā padziļinātajam novirzienam
uzsvēra latviešu valodas un literatūras nozīmīgumu, jo bez šīm divām arī
matemātikai nav nozīmes. Tāpēc, pateicoties šai kvalitatīvajai vidējai
izglītībai, man bija salīdzinoši plašas studiju iespējas. Tas gan bija 2007.
gads, kad klusām tuvojās lielā krīze, bet būvniecība piedzīvoja izaugsmi, tāpēc
daudzi izvēlējās studēt tieši šo jomu. Arī man tā bija viena no opcijām, tāpat
metālapstrāde, tomēr iepriekš iegūtā kaut nelielā, bet tomēr pieredze darbā ar
koku lika novirzīties kokapstrādes nozares virzienā, apzinoties, ka man šis
materiāls ir krietni tuvāks, nekā betons un metāls. Svarīgi bija arī tas, ka
bija pieejamas budžeta vietas.
Runājot par pašu studiju procesu, pirmajā kursā bija
iekļauti visi vidusskolas priekšmeti, tāpēc lielāka priekšrocība bija tādiem
studentiem, kā man, kuri varēja turpināt studijas iepriekšējā skolā uzsāktajā
ritmā. Grūtāk bija no tehnikumiem nākušajiem, taču šīs pozīcijas mainās otrajā,
trešajā kursā, kad lielāks uzsvars ir tieši praktiskajām iemaņām, galdniecībai
un tamlīdzīgi. Tāpēc šis laiks sniedza vērtīgu mācību par to, kā sadarboties,
veidot komandu, kā izdzīvot visiem kopā. Pat šķiet, ka paspēju būt viens no
pēdējiem, kura kurss vēl rasēja ar roku tehniskos zīmējumus. Vēlāk tik
iepazinām “Autocad” programmu.
Jāatzīst gan, ka tobrīd man bija diezgan neskaidrs
priekšstats par šo jomu kopumā. Zināju, ka varēšu vēlāk strādāt kādā rūpnīcā
vai, vienkāršāk sakot – gaterī. Taču otrajā kursā viss mainījās, kad līdzās
teorētiskajiem kursiem mums kā studentiem notika iepazīstināšana ar reālo
darbu, uzņēmumiem, kokapstrādes iespējām praktiskā veidā. Tobrīd sapratu, ka
var ne tikai zāģēt dēļus, bet pārvērst koku par produktiem ar ļoti augstu
pievienoto vērtību, teiksim, mēbeles vai īpašus būvmateriālus.
Skaidrāku priekšstatu par kokapstrādes jomu ieviesa
studiju laikā izmantotās iespējas pastrādāt praktiski dažādās ražotnēs, bet
ceturtajā kursā mani uzrunāja docētājs Andrejs Domkins, kurš ir Meža un koksnes
produktu pētniecības un attīstības institūta jeb MeKA direktors. Viņš mani
“ievilka” šai zinātnē, ļāva gūt pieredzi projektos, vēl paralēli bija studijas
maģistrantūrā. Taču noteikti varu apliecināt, ka Andrejs ir cilvēks, kurš spēj
piemeklēt katram cilvēkam savu īsto vietu, ļaujot atrast veidu, kā apvienot
kokapstrādes praktisko un zinātnisko daļu. Protams, bija daudz literatūras un
teorijas, bet tajā pašā laikā bija Youtube video, kad domājām, kā ne
tikai izdarīt ar kokmateriālu tur redzēto, bet vēl uzlabot un padarīt
risinājumu vēl labāku un operatīvāk izgatavojamu.
Šis zinātniski radošais periods lika paskatīties uz
lietām citādāk, un tieši to arī meklē topošie darba devēji, kuri bieži vien
vēršas gan MeKA, gan katedrā, lai lūkotos pēc potenciālajiem papildspēkiem. Arī
mums “IKTK” kompānijā nepieciešami tādi, kuri tiešām vēlas strādāt, ir spējīgi
veikt aprēķinus, domāt paši. Tas vissvarīgākais. Mums paveicies ar
darbiniekiem, par kuriem esmu 120 procentus drošs – ja jāizdara, tad viņi
izdomās, kā to paveikt, un būs rezultāts. Tāpēc, lūkojoties pēc papildspēkiem,
mans mērķis kā darba devējam būtu iegūt tādus speciālistus, kuri pārzina
tehnoloģijas un ražošanas procesus, māk saskatīt un ne tikai saskaitīt, bet arī
apstrādāt datus, kas savukārt dotu informāciju par to, kā varam paveikt vairāk,
efektīvāk, izdevīgāk un veicināt uzņēmuma attīstību.”
IKTK darbību sāka kā Latvijā pirmais zinātniskās pētniecības centrs,
kas specializējas lielizmēra koksnes konstrukciju pētniecības pakalpojumu
sniegšanā, lai Latvijā sekmētu zināšanu pārnesi tautsaimniecībā un augstākas
eksportspējas produktu radīšanu, tāpēc IKTK nodarbojas arī ar konstrukciju
ražošanu. Tas ražo lielizmēra taisni vai liekti līmētas koka sijas, kuras
izmanto dažāda veida objektu būvniecībā. Uzņēmums arī izgatavo individuāla un
ekskluzīva risinājuma būvkonstrukcijas. Ražošanā izmanto atjaunojamo resursu –
koksni, bet ražošanas procesos apkārtējā vidē rada salīdzinoši daudzkārt mazāk
oglekļa izmešu nekā citu materiālu tehnoloģijas. Masīva koka sienu
konstrukcijas var izgatavot daudz ātrāk un ar ievērojami mazāku darbaspēka un
enerģijas patēriņu. Koka būvkonstrukcijas bieži ir liela apmēra detaļas no
visas būves, tādējādi dodot iespēju uzbūvēt māju dažās dienās, bet transportam,
kas ved jau gatavas ēku detaļas, veicot mazāk piegādes braucienu uz objektu.
Vēl viena būtiska koksnes priekšrocība ir iespēja savienojumus veidot pašā
materiālā. Tādējādi visa konstrukcija ir kā viens veselums, bez skrūvēm un
savilcēm.
Foto: LLU Kokapstrādes
katedra
