Tikai nedēļa atlikusi līdz šajā sezonā mūsu pilsētas kultūras vēsturei būtiskam pasākumam. 11. septembrī pulksten 19 brīvdabas koncertzālē “Mītava” ar svinīgu koncertu, ko rīko Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūra”, tiks atzīmēta IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku 125. gadskārta. Vienīgo latviešu dziesmu svētku, kas notikuši ārpus Rīgas – Jelgavā 1895. gadā. 2020. gada koncerta režisors – Sandis Kalniņš.
Koncerta māksliniecisko vadītāju Aigaru Meri “Ziņas” sastop diriģenta darba kabinetā Latvijas Nacionālajā operā laikā starp Džuzepes Verdi operas “Simons Bokanegra” un Džakomo Rosīni “Pelnrušķītes” skatuves mēģinājumiem. Nav noslēpums, ka A.Meri Nacionālās operas kormeistara un diriģenta pienākumus spēj veiksmīgi apvienot ar Jelgavas kamerorķestra, kam uzticēta galvenā loma 11. septembra koncertā, vadību. (Bez tam A.Meri ir arī Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagogs un Ventspils kamerorķestra vadītājs.)
“1895. gadā dziesmu svētku noslēguma koncerts iedalījās trīs daļās – garīgs, laicīgs un vokāli instrumentāls koncerts –, šoreiz gan koncerts būs viendaļīgs,” atklāj A.Meri. “Tomēr trīs posmi būs jaušami, un to ideju es aizguvu, kad sāku studēt vēsturiskos faktus, kas saistīti ar IV Vispārējiem latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem.”
– Tomēr nācās rēķināties ar “kovida” dēļ noteiktajiem ierobežojumiem?
Vēsturiskās paralēles – Jelgavas dziesmu svētkus 1895. gadā gribēja atcelt, kā formālo iemeslu minot Ilūkstes apriņķī konstatētos holeras gadījumus.
Ja nebūtu “kovida” ierobežojumu, lielāks īpatsvars 125 gadu atceres koncertā, protams, būtu koriem. Koncertā bijām ieplānojuši pat kopkori, un, tā kā šogad nenotika Skolu jaunatnes dziesmu svētki, tad lielu repertuāra daļu bijām iecerējuši pārnest no tiem. Diemžēl to neizdodas īstenot to pašu ierobežojumu dēļ, līdz ar to mūsu koncertā būs tikai viens koris – Jelgavas pašvaldības iestādes “Kultūra” jauktais koris ”Balti”, ko vada Maija un Ēriks Brankas. Tiek veidoti aranžējumi korim kopā ar orķestri un solistiem. Diemžēl īpašo apstākļu dēļ, kādos šobrīd dzīvojam, nebūs ne Jurjānu Andreja “Līgojiet, līksmojiet”, ne Jāzepa Vītola “Beverīnas dziedoņa”, kas pirmo reizi izskanēja Jelgavā pirms 125 gadiem un pēc tam iegājuši latviešu mūzikas kultūras pamatapjomā. Bet būs citas arkas cauri laikiem, kas saista 1895. gada Dziesmu svētkus ar 2020. gada 11. septembra koncertu.
– Koncerta solistu vidū minēts ērģelnieks Aigars Reinis. Kā ērģeļmūzika savietojama ar brīvdabas koncertzāli “Mītava”?
Tiešām koncerta nosacīto pirmo daļu veidosim ar un ap ērģelēm. Instruments, ko šim nolūkam īrēsim, ir atrasts. Līdzīgi jau notika pirms gada, kad īrējām koncertflīģeli, ko spēlēja pianists Juris Žvikovs, šoreiz tās būs portatīvās ērģeles, ko spēlēs Aigars Reinis. Aigars ir ja ne gluži mans kursabiedrs, tad Jelgavas Mūzikas vidusskolas biedrs no direktora Jāņa Keiča laikiem gan – Aigars mācījās ceturtajā kursā, es pirmajā. Ļoti priecājos par to, ka viņš tika novērtēts ar Lielo mūzikas balvu.
Arī repertuāra izvēle saistīta ar Jelgavu. Pauls Dambis savulaik, tāpat kā Aigars Reinis, bijis ērģelnieks Jelgavas Sv.Annas baznīcā, turklāt reizē ar Aigaru saņēma Lielo mūzikas balvu – komponists to nopelnīja par mūža ieguldījumu. Tad, kad Aigars piedāvāja man dažādus variantus, viens no tiem bija Dambis, un es sapratu, ka tā varētu būt laba sasaiste. Arī Marģeris Zariņš, kura “Concerto Innocente” ērģelēm un kamerorķestrim pirmo daļu atskaņosim, ir strādājis par ērģelnieku Jelgavas Sv.Annas baznīcā… Dižie mūzikas kalpi atkal satiekas Jelgavā! Tie gan ir dažādi laiki, tomēr saikne ir.
– Tiksimies arī ar citiem ievērojamiem jelgavniekiem un ne tikai?
Vienmēr esmu centies programmās iekļaut Alvila Altmaņa skaņdarbus, un tieši šogad tam ir īpaša nozīme, jo Alvils svinēja savu 70 gadu jubileju. “Lamento” stīgu orķestrim, soprānam un soprāna saksofonam, kas veltīts tēva piemiņai, manuprāt, ir viens no Alvila labākajiem skaņdarbiem, un tam jāskan ne tikai komponista jubilejas, bet savas muzikālās kvalitātes dēļ. Saksofona partiju atskaņos vēl viens Lielās mūzikas balvas laureāts – par aizvadītā gada labāko jauno mūziķi atzītais Aigars Raumanis, bet dziedās Inese Romancāne, tā ka var teikt, ka 11. septembra koncertam izdevies pulcēt fantastisku zvaigznāju.
– Zvaigznājam noteikti piepulcināms arī Jelgavā dzimušais čellists Maksims Beitāns un akordeoniste Marija Vasiļjeva.
Maksimu Beitānu dzirdēsim koncerta tā saucamajā garīgajā sadaļā, kas izpaudīsies kā instrumentālais koncerts. Viņš spēlēs Pētera Čaikovska virtuozo miniatūru Pezzo capriccioso. Ar Maksimu sadarbojos teju 10 gadu, un ar lielu nepacietību gaidu, kādas jaunas interpretācijas šķautnes izdosies atrast Čaikovska opusā.
Tā kā nākamais ir Astora Pjacollas 100 gadu jubilejas gads, ieskandinot to, 11. septembra koncertā iekļāvām trešo daļu no viņa koncerta akordeonam un orķestrim, kur soliste būs vēl viena jelgavniece, arī Mūzikas vidusskolas pedagoģe – Marija Vasiļjeva.
– Un kā tad izpaudīsies koris “Balti”?
Koncerta vokāli instrumentālajā blokā skanēs dziesmas, ko izpildīs no grupas “The Sound Poets” pazīstamais Jānis Aišpurs, jau minētā Inese Romancāne, koris “Balti” un orķestris. Interesanti, ka Jāņa Aišpura Latvijas simtgadei veltītā dziesma “Piesaukšana” ar Ojāra Vācieša vārdiem, kas pēc Māra Sirmā lūguma tapa Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, tika uzrakstīta korim a capella, bet tagad Rūdolfs Beitiņš to speciāli instrumentējis, lai varētu atskaņot kopā ar orķestri un solistiem. Tas pats tika darīts ar “The Sound Poets” hitu “Kalniem pāri” un Skolu jaunatnes dziesmu svētku repertuārā iekļauto “Tavs karogs” (vārdu autors Renārs Kaupers – atkal Jelgava!), kur instrumentācija būs jaudīgāka un apjomīgāka nekā pazīstamajā videoklipā.
– Pirms 125 gadiem pirmo reizi kopkora izpildījumā Jelgavā izskanēja “Dievs, svētī Latviju”.
Mūsu koncerta akcents būs tautas dziesma “Pūt, vējiņi”, kas arī pirmo reizi kopkora izpildījumā izskanēja IV Vispārējos dziesmu svētkos pirms 125 gadiem. Tiesa, toreiz tā nebija mums labi pazīstamā Andreja Jurjāna, bet gan Ernesta Vīgnera apdare. Caur Ojāra Vācieša dzeju aizmodulēsim uz visa koncerta finālu – skanēs daļa no Pētera Butāna simfoniskās kolāžas. “Pūt, vējiņi” būs tas simbols, kas savienos 1895. gada svētku noslēgumu ar mūsu koncerta noslēgumu 2020. gadā.
